Saeimai jāapstiprina jauni mediju uzraugi. Kādas intereses slēpjas aiz kandidātiem? 4
Nākamā darba sesija Saeimā sāksies ar karstām diskusijām. Jau janvārī parlamentam jāapstiprina jaunais Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) sastāvs. Uz četrām vakantajām vietām padomē kandidē 11 pretendenti. Lai palielinātu savas izredzes, vairāki no viņiem “bruņojušies” ar pamatīgu rekomendāciju krājumu no dažādām nevalstiskajām organizācijām. Te atrodamas rekomendācijas gan no mediju un informācijas tehnoloģiju nozares organizācijām, gan arī no tādām, kam ar elektronisko plašsaziņas līdzekļu pārraudzības jomu saistības nav gandrīz nekādas (tostarp Hokeja federācija, Zobārstu asociācija, motoakrobātu biedrība un virkne reliģisko organizāciju).
Viens no savdabīgākajiem ieteikumiem, kas jau pievērsis sabiedrības uzmanību, nācis no Latvijas Zobārstu asociācijas (LZA). Šī organizācija it kā pat atbalsta Žannas Helmanes izvirzīšanu. (Jāpiebilst gan, ka liela daļa arī citu organizāciju atzinumi noformēti tik līdzīgi, ka, šķiet, tos sagatavojis pats kandidāts vai viņa virzītāji.) “Būdama raidījuma “Vertikāle” veidotāja LTV1 kanālā un piedaloties Latvijas Zobārstu asociācijas organizētajos pasākumos veltītiem zobārstu aizbildnei Sv. Apolonijai, Ž. Helmane ar minētā raidījuma starpniecību ir veicinājusi zobārsta profesijas (un netieši arī ārsta profesijas) popularitāti un prestižu,” teikts LZA rekomendācijā. Taču, kad lūdzu LZA prezidentu Andi Paeglīti sīkāk pastāstīt par asociācijas izvēli, viņš neslēpa savu izbrīnu: “Kā? Mēs esam tur kaut ko ieteikuši?”
Izrādās, ka minēto rekomendāciju parakstījusi LZA biedre profesore Ingrīda Čēma, asociācijas prezidentam nezinot. Organizācijas vadītājs arī nezināja, vai pirms rekomendācijas sniegšanas izvērtēti arī citi kandidāti, un neatminējās, ka Zobārstu asociācijas valdē vai biedru vidū par šo tēmu būtu bijušas diskusijas. Turklāt viņš pats nemaz nepazīstot Ž. Helmani, tādēļ nevarot novērtēt viņas piemērotību. Tomēr A. Paeglītis sarunu noslēdz diplomātiski: “Lai nu kā, es pilnībā uzticos profesores Čēmas kompetencei un vērtējumam. Viņa ir arī tiesīga asociācijas vārdā parakstīt šādas vēstules. Mums, zobārstiem, ir ļoti būtisks NEPLP sastāvs, jo pēdējā laikā gan par zobārstniecību, gan par medicīnu kopumā izskanējis daudz maldinošas informācijas. Tādēļ svarīgi, lai šajā padomē darbotos kāds, kurš pārzina šo jomu, kuram varam uzticēties.”
Līdaku ignorēt būs grūti
Taču nevalstisko organizāciju parakstītie rekomendāciju papīri jebkurā gadījumā būs tikai formalitāte un visu izšķirs koalīcijas partiju spēja vienoties par sev pieņemamu padomes sastāvu. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums paredz, ka NEPLP locekļu kandidātus izvirza Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, konsultējoties ar nevalstiskajām organizācijām. Taču tā ir tikai teorija. Praksē starp partijām pastāv nerakstīta vienošanās par vietu sadalījumu padomē. Jaunā gada sākumā pilnvaru termiņš beigsies četriem no pieciem NEPLP locekļiem (Dace Ķezbere padomē tika ievēlēta 2015. gada jūnijā, tādēļ savus pienākumus turpinās veikt līdz 2020. gadam.). Kuriem no 11 kandidātiem ir spēcīgāka politiskā aizmugure, pašlaik grūti pateikt. Saeimas kuluāros uzrunātie deputāti kā spēcīgāko un zinošāko kandidāti vērtē Guntu Līdaku, bet pēc politiskās loģikas tas nenozīmē, ka viņai būtu daudz labākas izredzes par citiem. Teju desmit gadus vadot Raidorganizāciju asociāciju, Līdaka, kas nebaidās no asiem vārdiem, pamanījusies “uzkāpt uz varžacīm” daudziem politiķiem. Turklāt var rasties arī jautājums par viņas dalību TV5, no kuras izaudzis gan “Saskaņas” Eiroparlamenta deputāts Andrejs Mamikins, gan nesen atmaskotās “troļļu” darbnīcas aktīvisti. Tomēr ignorēt tik pieredzējušu kandidatūru būs grūti.
Būs vienošanās koalīcijā
Daudz ko varētu izšķirt kandidātu iztaujāšana Cilvēktiesību komisijā, kas paredzēta 10. un 11. janvārī. Deputāti jau esot sagatavojuši jautājumus par lielajiem izaicinājumiem, kas būs jārisina jaunajam padomes sastāvam – sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus, NEPLP reforma, apraide pierobežā, informatīvās telpas stiprināšana un daudzi citi.
Taču koalīcija nav noskaņota atstāt padomes sastāvu nejauša balsojuma ziņā. Visticamāk, pirms 19. janvāra plenārsēdē paredzētā balsojuma koalīcija mēģinās vienoties par visām valdošajām partijām pieņemamām kompromisa figūrām. Šajā situācijā palielinās izredzes iepriekš vairākkārt izbrāķētajai Žannai Helmanei – viņa šoreiz varētu būt pieņemama konservatīvāk noskaņotajiem Nacionālās apvienības (NA) pārstāvjiem, kā arī ZZS, daļai “Vienotības” un “Saskaņas” deputātu. Nacionāļiem tīkams kandidāts esot arī Ivars Āboliņš. Ar radio nozares uzņēmējiem cieši saistītais ZZS varētu virzīt kādu no komercradio kandidātiem (Patriks Grīva vai Nikolajs Lācis). Visneskaidrākā situācija ir “Vienotības” frakcijā – tās liberālajam spārnam tuvākas kandidātes būtu Vita Tērauda vai Sanita Upleja-Jēgermane, bet diez vai šīs dāmas akceptēs partneri no ZZS. Tādēļ kā kompromisa figūra varētu kalpot teorētiķe Ieva Beitika.
