Zemākas latviešu valodas zināšanas prasības zobārstiem? 0
Valsts sekretāru sanāksmē ir uzsaukti grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par ārstniecības personu sertifikācijas kārtību, kas vairs neprasa valsts valodas augstāko līmeni ārstniecības personām, kas kārto sertifikāciju.
Tieši tā to var saprast, izlasot iesniegto tiesību akta projektu, kur redzams, ka ir izsvītrots pants, kas paredz, ka sertifikāciju var kārtot ārstniecības persona, “kura prot valsts valodu atbilstoši Valsts valodas likuma prasībām”. Savu negatīvo nostāju pret to jau paudusi Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība, iebilst arī citi.
Ja cilvēks nav bijis iesaistīts šo MK labojumu izstrādē, bet lasa tiem pievienoto Veselības ministrijas anotāciju, nav iespējams saprast piņķerīgā valodā uzrakstīto skaidrojumu. Patiesībā noteikumi (kaut gan valsts sanāksmē iesniegtais teksts par to neliecina) ir virzīti uz to, lai jaunajiem zobārstiem, kas studējuši angļu valodā Rīgas Stradiņa universitātē un Latvijas Universitātē, nebūtu jāiegūst valsts valodas zināšanu apliecinājums, lai saņemtu sertifikātu, ja viņi nolēmuši strādāt savā mītnes zemē. Atgādināšu, ka visām ārstniecības personām, kas strādā Latvijā, tiek prasītas valsts valodas zināšanas augstākajā līmenī.
Patlaban ārvalstu studenti, kas pabeiguši zobārstniecības programmu, iegūst augstskolas diplomu, bet sertifikātu – ne, jo to nevar saņemt, ja nav valsts valodas zināšanu augstākajā līmenī. Bez šāda sertifikāta, aizbraucot atpakaļ uz savu valsti, viņiem vēl jākārto papildu pārbaudījumi, kas apliecinātu viņu profesionālās spējas, skaidroja galvenais speciālists zobārstniecības aprūpes jautājumos Andis Paeglītis. Tādējādi tiekot pārkāpta Eiropas Komisijas direktīva, kas noteic, ka dalībvalstij ir jāgarantē automātiska profesionālās kvalifikācijas atzīšana tām personām, kas ir praktizēt tiesīgas valstī, kurā tika iegūta profesionālā kvalifikācija.
Vairāk nekā 900 pašmāju un ārvalstu studenti lūguši vēstulē valdību izslēgt valsts valodas zināšanas no sertifikācijas procesa, šo prasību atbalsta arī Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) vadība, norādot, ka vairākumā Eiropas Savienības valstu zobārsta diploms ir vienīgais kvalifikāciju apliecinošais dokuments un ka tādu sertifikātu, kas ļautu pilnvērtīgi sākt ārsta praksi un ko piešķir Latvijas Ārstu biedrība, nemaz nevajadzētu. Patlaban RSU Stomatoloģijas fakultātē studē 217 ārvalstu studentu jeb 60% no visiem zobārstniecības programmā studējošajiem.
Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš bija pārsteigts, ka valdība, risinot nelielas cilvēku daļas problēmas, kas turklāt nestrādās Latvijā, grasās mainīt kārtību, ko ievēro 50 tūkstoši cilvēku, kas patlaban ir ārstniecības personu reģistros. “Pastāvošā kārtība neparedz, ka mēs varam izsniegt dažāda veida sertifikātus – vienus ar tiesībām praktizēt Latvijā, bet otrus – kas šādas tiesības nedod. Atvieglojot šo studentu likteni, kontrolējošajām iestādēm tiek uzkrauts lielāks administratīvais slogs,” skaidroja Baltiņš.
Arī LĀB prezidents Pēteris Apinis ir negatīvi noskaņots pret priekšlikumu izsniegt jaunajiem zobārstiem sertifikātu bez valsts valodas zināšanām. P. Apinis: “Latvijas Ārstu biedrība nepakļaujas nelikumīgām prasībām. Ja tiesību aktā ir norādīts, ka sertifikātu izsniedz ārstniecības personām, kas mācījušās latviešu valodā vai kuras ieguvušas augstākās pakāpes valsts valodas zināšanu novērtējumu, tad Ārstu biedrība to izpilda. Nav saprotams, kāpēc jāizrauj zobārsti no citu speciālistu konteksta,” norādīja Apinis.
