Znotiņa: “Latvijas problēmas naudas atmazgāšanas novēršanas jomā ir vērtējamas kā sistēmiskas” 3
Latvija paveikusi milzu darbu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas ierobežošanā un var justies lepna par paveikto, uzskata Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa. Latvija cer saņemt labākus vērtējumus visās tajās desmit jomās no četrdesmit, kuras pērn “Moneyval” eksperti novērtēja kā tikai daļēji atbilstošas.
Lai gan tehnisko ziņojumu par Latvijas paveikto Eiropas Padomes komitejas noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai “Moneyval” rekomendāciju ieviešanā Latvija iesniedza jau augusta beigās, tomēr darbs šajā jomā nav apstājies – 15. novembrī Latvijai jāiesniedz savs ziņojums par paveikto Finanšu darījumu darba grupā (FATF), kas ir starpvalstu naudas atmazgāšanas novēršanas organizācija. Atšķirība ir tajā, ka “Moneyval” vērtē galvenokārt likumdošanas aktus, bet FATF eksperti vērtē, kā veicies ar šo likumdošanas aktu ieviešanu dzīvē, proti, šoreiz Latvijai jāpierāda, ka pieņemtie likumi arī darbojas.
Savukārt Latvijas ziņojums par paveikto “Moneyval” tiks izskatīts šīs organizācijas plenārsesijā šī gada decembrī.
“Moneyval” Latvijai piešķirtie efektivitātes reitingi, no kuriem tikai viens tika novērtēts labi, bet divi saņēma zemu vērtējumu un pārējie vidēju, var tikt mainīti tikai nākamajā Latvijas izvērtēšanas reizē 2023. gadā, proti, neatkarīgi no Latvijas veiksmēm gada nogalē tā pastiprinātas uzmanības lokā atradīsies vēl ilgāku laiku.
Bēgot no “pēriena”
Jāatgādina, ka pērn “Moneyval” no vairāk nekā 40 tehniskajiem parametriem 10 tika novērtēti kā tikai daļēji atbilstoši, 16 kā lielākoties atbilstoši un pārējie – pilnībā atbilstoši. Divi svarīgākie pārmetumi Latvijai ir nespēja veikt pietiekamu klientu izpēti un noteikt uzņēmumu patieso labuma guvējus, kā arī nespēja ievērot starptautiskās terorisma un terorisma finansēšanas novēršanai noteiktās sankcijas. Cenšoties izvairīties no “pēriena”, Latvija pa šo gadu spējusi sagatavot un pieņemt apjomīgus grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, būtiski mainīts ir Starptautisko un Latvijas nacionālo sankciju likums, pieņemti grozījumi Krimināllikumā.
“Latvijas problēmas naudas atmazgāšanas novēršanas jomā ir vērtējamas kā sistēmiskas problēmas, kas saistītas ar likumdošanas nepilnībām un politisku atbalstu noteikta veida uzņēmējdarbībai. Jāsaka, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija ir relatīvi jauna tēma, kas vispār aktuāla ir tikai 30 gadus un sākās ar vairāku starptautisku konvenciju pieņemšanu 1988. gadā Vīnē un Varšavā. Izpratne par to sabiedrībā ir nepietiekama; joprojām valda pārliecība, ka mēs esam mazi un nepamanāmi starptautiskajā kontekstā,” situāciju vērtē I. Znotiņa.
“Tomēr, ņemot vērā mūsu izvēlēto starptautiskā biznesa modeli – banku pakalpojumu sniegšanu –, mums jau sen vajadzēja saprast, ka katrs, pat mazākais punktiņš pasaules kartē, kurā notiek naudas pārvedumi, ir ļoti labi pamanāms. Esmu pietiekami ilgi strādājusi ar aizdomīgu darījumu izpēti, biju tiesvedību advokāte un specializējos maksātnespējas jautājumos. Es personiski esmu novērojusi, kā maksātnespējas administratori krīzes laikā “iefiltrējās” banku biznesā, jo bankām krīzes gados vajadzēja ātri atgūt naudas līdzekļus. Tieši tad sāku skatīties uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jautājumiem caur šo prizmu. Varu pēc saviem novērojumiem un pieredzes pateikt, ka šī “ballīte” ļoti ilgi turpinājās ar sajūtu, ka “mēs esam nesodāmi”.”
Viņa stāsta, ka jau 2016. gadā pēc Finanšu izlūkošanas dienesta pasūtījuma tika gatavots Latvijas finanšu sektora risku novērtējums, kas tika iesniegts komisijai, kura sastāvēja no FKTK, Latvijas Bankas un Finanšu izlūkošanas dienesta pārstāvjiem, un jau toreiz secinājumi par sektorā pastāvošajiem riskiem bijuši ļoti nepatīkami.
Kam miegs nemierīgs
Kas vēl šajā jomā jāpadara Latvijas reputācijas atjaunošanai? I. Znotiņa saka, ka “šobrīd svarīgākais ir nodemonstrēt kvalitatīvas pārmaiņas banku sektora uzraudzībā.
Konkrēti – ir jādemonstrē, ka banku biznesa modeļu maiņa ir ilgtermiņā iespējama, jāparāda, ka uzraudzības iestādes ir spējīgas šajā apjomīgajā biznesa modeļu maiņas procesā izvērtēt un saskatīt modeļos “iebūvētos” riskus, jāmāk bankām izskaidrot, ka to riska novērtējumi vairs nebalstīsies uz pagātnes datu izvērtējumu, bet gan aktuālajiem datiem. Ja šajā procesā atklāsies problēmas, tad tās ir jāizrunā ar iesaistītajām bankām un vai nu jāpanāk izmaiņas, vai arī jāvēršas ar sankcijām.
Tāpat jāpanāk būtisks aktivitātes pieaugums no visiem, kas uzrauga juristu, nodokļu konsultantu, grāmatvežu, nekustamā īpašuma darījumu starpniekus, kas neprasa nekādus dokumentus, par kādu naudu tiek pirkti dārgi nekustamie īpašumi.
Ļoti daudzi no banku pārkāpumiem ir saistīti ar to, kas banku klientiem ir gatavojis līgumus, kas gatavoja dokumentus dažādu pārskaitījumu veikšanai, – šajās jomās ir nepieciešama kārtības ieviešana. Visbeidzot, nepieciešams būtisks uzlabojums prokuratūras darbā ar tiesai nododamajām krimināllietām.
Starptautiskie eksperti uzskata, ka Latvijā būtu jābūt plašam krimināllietu spektram, kas saistīts ar profesionālu nelikumīgi iegūtas naudas legalizāciju, kurā iesaistīti baņķieri, valūtas mainītāji, juristi, nodokļu konsultanti un nekustamo īpašumu darboņi. Tiek sagaidīts, ka prokuratūra spēs ātri izmeklēt, bet tiesas – ātri iztiesāt ekonomisko noziegumu lietas, jo pašreizējie ekonomisko lietu iztiesāšanas tempi ir pilnīgi neapmierinoši, kas sabiedrībā rada iespaidu, ka var gadiem izdarīt noziegumus un palikt nesodīti.”
Latvijas padarītais darbs “Moneyval” rekomendāciju ieviešanā, pēc I. Znotiņas domām, vērtējams ar piesardzīgu “septiņi” pēc desmit ballu skalas.
Ofšoru naudas dzenāšana izskausta
“Signet Bank” valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, vērtējot pēdējos gados notikušās pārmaiņas, atzīst, ka šobrīd praktiski pilnībā izskausta ofšora uzņēmumu naudas “dzenāšana” cauri Latvijai. “Daļa no šīs plūsmas bija saistīta ar tirdzniecības darījumiem un reāla, bet daļa – nebija pamatota ne ar ko. Tieši ar to bija saistīti pārmetumi terorisma finansēšanas un naudas atmazgāšanas pārkāpumos, jo, ņemot vērā milzīgo neskaidras izcelsmes naudas apjomu, bankas to nespēja kontrolēt, kaut gan nedomāju, ka kāds apzināti būtu gribējis pārkāpt starptautiskās sankcijas, ar to saistīti pārāk lieli riski.
Otrs būtiskākais pārmetums bija patiesā labuma guvēju noskaidrošana.
Te ne vienmēr ir iespējams gūt tik strauju situācijas uzlabojumu, tomēr nevar noliegt, ka ieviesta virkne procedūru, kādu agrāk nebija.
Piemēram, tagad visas bankas pieprasa no patiesā labuma guvējiem pašrocīgi parakstītas patiesā labuma guvēju kartes, šādi tos identificējot. Agrāk tādas prasības nebija, pietika ar to, ka uzņēmums pats deklarēja, kas ir tās patiesā labuma guvējs. Turklāt šādas prasības neattiecas tikai uz bankām, bet samērā plašu biznesa spektru – grāmatvežiem, advokātiem, nekustamā īpašuma pārdošanas starpniekiem u.c.
Otra izmaiņa – ir ieviests patiesā labuma guvēju reģistrs Uzņēmumu reģistrā, kurā ir nevis vienkārši jādeklarē patiesā labuma guvēji, bet gan dokumentāli, ar dokumentu oriģināliem pierāda, kā patiesā labuma guvējs kontrolē konkrēto uzņēmumu. No Latvijas viedokļa skatoties, tas ir ļoti liels panākums, un, starp citu, šīs prasības ir vienas no stingrākajām Eiropas Savienībā, par pārējo pasauli nemaz nerunājot.”
Finanšu izlūkošanas dienests 2018. gadā
* 6617 saņemti ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem
* 3203 lietās veikta finanšu izlūkošana
* 470 gadījumos informācija nodota Latvijas vai ārvalstu tiesību aizsardzības institūcijām
* Iesaldēts vēsturiski lielākais finanšu līdzekļu apjoms – 101,48 milj. eiro, 2 nekustamie īpašumi, 882,15 unces zelta, 5 finanšu instrumenti, 8 transporta līdzekļi un 4 seifi.
Dati: Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta 2018. gada pārskats
