Znaroka ceļa rullis 0
Latvijas hokeja izlase pasaules čempionātā Ķelnē saņēmusi daudz komplimentu, tomēr divās spēlēs pret lielajiem punktu krājumu neizdevās papildināt – 0:2 pret Zviedrijas un 3:5 pret ASV valstsvienību. Šovakar pulksten 21.15 pārbaudījums pret labi pazīstamo Krievijas izlasi, kuru ceturto gadu vada Oļegs Znaroks un Harijs Vītoliņš.
Veltījums meitai
Gan zviedri, gan amerikāņi pret mūsējiem dabūja svīst līdz pašām beigām. Abos mačos Latvija bija tuvu punktiem – pret skandināviem astoņi skaitliskie vairākumi, tostarp divreiz arī piecatā pret trim, bet šajā vakarā viss pa tukšo. Zviedri otro ripu Elvja Merzļikina vārtos iedabūja tikai mača beigās. Pret ASV aizskrējām priekšā (2:0 un 3:1), Teodors Bļugers un Oskars Cibuļskis guva savus pirmos vārtus pasaules čempionātos, precīzi meta arī Kaspars Daugaviņš. Tomēr atklātā hokejā ērtāk jutās amerikāņi.
“Smags zaudējums, bet visu cieņu hokejistiem par cīņu un pašatdevi. ASV izlase ir ātrākā, pret kuru esam spēlējuši,” norādīja Latvijas izlases galvenais treneris Bobs Hārtlijs. “Pirmais periods bija ļoti labs, iznācām ar lielu enerģiju un mazliet pārsteidzām viņus. Pret tādiem sāncenšiem nevar iet presingā visu spēli, jo viņi ir ļoti meistarīgi. Redzam, ka izlasē ceturtajā maiņā darbojas hokejisti, kuri NHL ir pirmajās maiņās. Otrajā periodā pieņēmām dažus sliktus lēmumus, kļūdījāmies pie saviem vārtiem, un amerikāņi tika atpakaļ spēlē. Mums atkal jānostājas uz kājām, palikuši divi mači, un joprojām esam labā situācijā, lai iekļūtu ceturtdaļfinālā.”
Vaicāju Ralfam Freibergam, kur pazuda spēles pavediens pēc 3:1. “Amerikāņi iemeta no vārtu priekšas, mazliet paveicās, bet viņi ir laba komanda, nocīnījās un dabūja ripiņu. Žēl. Mums vārtu momentu bija vairāk nekā pret zviedriem, spēlējām kā pret līdzīgu komandu. Atšķirību neredzēju, bijām pelnījuši vismaz punktu, ja ne visus trīs,” teica aizsargs. “Mēs sitamies par savu valsti. Divu mēnešu laikā esam apguvuši taktiku un zinām, kur katrā situācijā jābūt, ko prasa treneri. Visi esam uz vienas lapas un spējam izpildīt taktisko zīmējumu. No viņu puses bija rupjības, bet tas ir Ziemeļamerikas stils, mēs pacietāmies, neatbildējām ar to pašu. Tāpat būs pret krieviem. Pagaidām Bobs man par piruetēm neko nav teicis, bet viņš labprātāk redzētu, ka no zilās līnijas uzmet pa vārtiem.”
Priecīgs notikums Māra Bičevska ģimenē – pasaulē nākusi viņa otrā meita Beatrise. Uzbrucējs devās divas dienas apraudzīt mīļās meitenes un, atgriezies Ķelnē, kā uz paplātes pasniedza ripu Bļugeram. “Emocijas bija ļoti labas, tādā spēlē gūt vārtus. Bija vēl viena laba iespēja, bet ripa nūjas neērtajā pusē, un Aikels atradās blakus,” atzina pirmo pilnvērtīgo sezonu pieaugušo hokejā aizvadījušais uzbrucējs. “Sākums izdevās, pirmajā periodā aizsardzībā labi spēlējām, un pretiniekiem nebija daudz iespēju. Pirmie iemetām. Grūti bija noturēt tādu līmeni visā spēlē, jo viņiem ir meistarīgi hokejisti, divas trīs reizes zaudējām cīņā pie vārtiem. Otrajā periodā bija atklātāks hokejs, kas amerikāņiem ir parocīgāks, pārāk daudz uzbrukumu mūsu vārtiem. Spēle pret ASV man bija izaicinājums, labs tests – gribas spēlēt vienā līgā (NHL) ar amerikāņiem. Lai tur nokļūtu, jāuzlabo slidošana, jābūt ātrākam, eksplozīvākam pirmajam solim.”
