ZM: Zvejnieki ir aktīvākie ES fondu naudas izmantotāji zivsaimniecības nozarē 0
Zvejnieki ir aktīvākie Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu izmantotāji zivsaimniecības nozarē Latvijā salīdzinājumā ar citiem nozares dalībniekiem, tostarp zivrūpniekiem un akvakultūras dzīvnieku audzētājiem, pastāstīja Zemkopības ministrijas (ZM) Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš.
Viņš teica, ka ES fondu līdzekļu apguvē nozarē liela interese ir par pasākumu ostu infrastruktūras veidošanai zvejniecībai, pirmapstrādes izveidei un citu aktivitāšu īstenošanai. Tāpat lielāka aktivitāte ir pasākumā par pievienotās vērtības radīšanu zivsaimniecībā. Saistībā ar to zvejnieki plāno attīstīt zivju eļļas, proteīnu, miltu ražošanu, lai varētu gūt pievienoto vērtību arī no nevēlamās nozvejas, kā arī ražošanas atlikumiem.
Tirgū ir pieprasījums pēc zivīm, taču ne vienmēr to cena ir tāda, par kādu zvejnieki gribētu pārdot nozvejoto. “Ja gribas iegūt lielāku peļņu, jāmēģina radīt pievienoto vērtību. Sen vairs nedarbojas nosacījums, ka zvejniekam jāmēģina pēc iespējas ātrāk tikt vaļā no zivs. Ja zivs ir sasaldēta, zvejnieks to var glabāt un gaidīt labāku cenu,” skaidroja ZM Zivsaimniecības departamenta direktors.
Viņš minēja, ka aktīvi tiek izmantotas līdzfinansējuma iespējas jaunu tirgu meklējumiem, tostarp dalībai izstādēs, kurās piedalās gan zivrūpnieki, gan zvejnieki. Salīdzinot ar iepriekšējo periodu, šajā programmā ir lielāka interese.
Tikmēr mazāk aktīvi tiek izmantotas līdzfinansējuma iespējas saistībā ar zivju apstrādi, konservu ražošanu. Iepriekšējā ES fondu plānošanas periodā nozares uzņēmumi aktīvi nāca ar projektiem, taču patlaban, lai arī projektu skaits ir apmēram tādā pašā līmenī, tie ir mazāk apjomīgi naudas izteiksmē.
“Varbūt [zivju pārstrādes uzņēmumi] gribētu nomainīt kādu ražošanas līniju, bet to darīs tikai tad, ja būs droši par stabilu noieta tirgu. Tomēr ir jāiegulda arī savi līdzekļi, tāpēc zivrūpnieki ir mazāk gatavi riskēt. Šajās programmās ir lēnāka līdzekļu apguve, nekā mēs prognozējām, kad sākotnēji naudu sadalījām starp virzieniem,” sacīja Riekstiņš.
Viņš atzīmēja, ka ZM strādā pie tā, lai pieteikšanās kārtas ES atbalsta pasākumiem jūrniecībā un zivsaimniecībā netiktu aizvērtas priekšlaicīgi un nauda būtu pieejama. Dažkārt tās tiek turētas atvērtas ilgāk, lai apzinātu situāciju un būtu iespējams izvērtēt, vai nav nepieciešamas kādas izmaiņas atbalsta saņemšanas nosacījumos, vai nav jāveic kādas pārbīdes starp pasākumiem. Atsevišķos pasākumos kārtas ir bijušas atvērtas pat gadu.
