ZM: Vienošanās par ES lauksaimniecības budžetu vēl šogad ir ļoti svarīga 0
Vienošanās par nākotnes Kopējās lauksaimniecības politikas budžetu vēl šogad ir ļoti svarīga, jo no tās ir atkarīgs Kopējās lauksaimniecības politikas reformas pakotnes progress, atzina Zemkopības ministrijā (ZM).
Ministrijā informēja, ka pirmdien, 18.novembrī, ZM parlamentārais sekretārs Jānis Grasbergs Briselē piedalījās Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē, kurā sprieda par vides un klimata prasību kopumu lauksaimniekiem saistībā ar daudzgadu budžetu nākamajam plānošanas periodam.
Ministrijā norādīja, ka ambiciozo vides un klimata mērķu sasniegšanai nākotnes Kopējās lauksaimniecības politikas ietvarā ir jāņem vērā katras ES dalībvalsts iespējas. Vides un klimata pasākumiem jābūt samērojamiem ar Kopējās lauksaimniecības politikas atbalstu, lai nemazinātu lauksaimnieku dzīvotspēju un konkurētspēju vienotajā tirgū. Pasākumiem jābūt efektīviem, kvalitatīviem, vienkārši īstenojamiem un ar iespējām dalībvalstīm tos izvēlēties un pielāgot īpašām valsts un reģionālajām vajadzībām, ļaujot sasniegt izvirzītos mērķus.
ZM ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Grasbergs pauda viedokli, ka Eiropas Komisija (EK), piedāvājot nosacījumu sistēmas izvirzītās pamatprasības, pārāk uzsver obligātumu, neņemot vērā, ka pamatprasību pastiprināšana rada papildu slogu gan lauksaimniekiem, gan valstu administrējošām iestādēm.
Pēc viņa sacītā, iecerētais nosacījumu kopums vienlaikus ar finansējuma samazinājumu lauku attīstībai sašaurina ES dalībvalstu manevra iespējas īstenot nopietnas brīvprātīgās ekoshēmas un mērķtiecīgas agrovides shēmas.
Ministrijā atzīmēja, ka tikšanas laikā ES dalībvalstu ministri apmainījās viedokļiem arī par oktobra beigās EK publiskotajiem priekšlikumiem regulai par Kopējās lauksaimniecības politikas pārejas noteikumiem.
Pēc ministrijā vēstītā, Latvija kopumā atbalsta Kopējās lauksaimniecības politikas pārejas regulas priekšlikumā paredzēto iespēju noteikt pārejas periodu 2021.gadā un izmantot jaunā perioda līdzekļus, lai izvairītos no finansējuma pieejamības pārrāvuma. Tomēr pārejas regulas priekšlikums arī paredz 2021.gadā tiešo maksājumu finansējuma samazinājumu visām ES dalībvalstīm, tostarp Latvijai, un valsts šādu pieeju neatbalsta. Latvija turpina uzstāt, ka tiešie maksājumi ir jāizlīdzina nākamā ES finanšu septiņu gadu periodā.
Tāpat Latvija stingri iebilst pret ieceri no 2021.gada visām ES dalībvalstīm samazināt lauku attīstības finansējumu par 15%. Latvija uzstāj, ka lauku attīstības finansējumu nākamajā finanšu periodā, tostarp 2021.gadā, nedrīkst samazināt tām ES dalībvalstīm, kurām kopējais Kopējās lauksaimniecības politikas finansējums ir zem 90% no ES vidējā līmeņa un kurām finansējums tika samazināts jau esošajā periodā.
“Dalībvalstīm, kurām Kopējās lauksaimniecības politikas finansējuma līmenis ir zem 90% no ES vidējā līmeņa un kurām jau esošajā periodā tika samazināts lauku attīstības finansējums, nav pieļaujams finanšu atbalsta samazinājums lauku attīstībai! Pirms lēmuma par budžetu pieņemšanas, kas ietver arī atbalstu lauku attīstībai un platībmaksājumus, ES dalībvalstu vadītājiem ir jāieklausās savas valsts lauksaimniekos, savos nodokļu maksātājos! Turklāt pārejas perioda nosacījumi jāattiecina uz visiem Lauku attīstības programmā ietvertajiem pasākumiem, tostarp tehnisko palīdzību, novēršot pārtraukumu atbalsta pieejamībai,” uzsvēra Grasbergs.
Jau vēstīts, ka EK regulu priekšlikumi par ES Kopējo lauksaimniecības politiku 2021.-2027.gadam paredz nākamajā plānošanas periodā Kopējās lauksaimniecības politikas lauku attīstībai dalībvalstīm paredzēto finansējumu samazināt par 15% salīdzinājumā ar 2014.-2020.gadu.
Savukārt tiešmaksājumu kopējais samazinājums ES atbilstoši EK priekšlikumam būs 3,9%. Tiešmaksājumu apmērs nesamazināsies dažām dalībvalstīm, tostarp Latvijai. EK Latvijai paredz ļoti minimālu tiešmaksājumu pieaugumu – līdz 202 eiro par hektāru 2026.gadā. Zemkopības ministrijā iepriekš informēja, ka tādējādi EK nav ņēmusi vērā objektīvo nepieciešamību izlīdzināt tiešmaksājumus dalībvalstu starpā, lai ES lauksaimnieki beidzot varētu strādāt vienlīdzīgos konkurences apstākļos.
