ZM veidos darba grupu suņu slimības pētījumiem 0
Šodien Zemkopības ministrijā (ZM) Dzīvnieku aizsardzības un labturības konsultatīvās padomes sēdē tās dalībnieki tika informēti par lēmumu izveidot īpašu darba grupu bīstamās suņu slimības – barības vada dilatācijas izpētei, aģentūru LETA informēja ZM pārstāvji.
Darba grupā būs vairāki ZM eksperti, kas apkopos visu pieejamo informāciju, izvērtēs situāciju un vienosies par tālāku stratēģiju un turpmāku darba virzienu dzīvnieku barības izpētes jautājumā.
Tāpat padomes sēdē tika uzklausīta un pieņemta zināšanai informācija, ka ZM virzīs grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, paredzot, ka savvaļas dzīvnieku sugas īpatņus (gan savvaļā iegūtus, gan nebrīvē audzētus) aizliegts apmācīt un izmantot kā atrakciju dzīvniekus un izrādīt tos publiski.
Kā ziņots, jau šā gada februārī ZM, ņemot vērā iesaistīto valstisko un nevalstisko organizāciju priekšlikumus, paziņoja par plāniem šogad virzīt grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, paredzot aizliegt savvaļas sugu dzīvnieku izmantošanu cirka izrādēs.
Savukārt situācija ar suņiem bīstamo slimību sarežģījās šogad martā pēc iesaistīto pušu domstarpībām par slimības pētījumiem.
Suņu barības zīmola “Dogo” ražotāja AS “Tukuma straume” piedāvāja ziedot pētījumam nepieciešamos 32 000 eiro, tomēr Latvijas Veterinārārstu biedrība piedāvājumu noraidīja, lēmumu pamatojot ar vēlmi saglabāt objektivitāti.
Tikmēr ZM joprojām meklē risinājumus slimības saslimšanas cēloņu tālākai izpētei, kā arī lūgusi Eiropas Komisijas (EK) ekspertu konsultācijas. ZM norāda, ka līdzšinējie suņu barības pētījuma veicēji Ilzes Matīsas van Houtanas vadībā ir atteikušies no turpmākās sadarbības, kā iemeslu minot neizpildāmus līguma nosacījumus.
Līdz šim suņu barības vada saslimšanas cēloņu izpētē jau ieguldīti ap 45 000 eiro, tajā skaitā 10 700 eiro no ZM budžeta, 25 000 eiro no pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “Bior” budžeta, 9000 eiro no Pārtikas un veterinārā dienesta budžeta.
Līdz šim veiktajās barības analīzēs nav atrastas toksiskas vielas, kas varētu būt barības vada dilatācijas izraisītājas, līdz ar to ZM, kā arī ražotājs noliedz barības saistību ar saslimšanu, uzsverot, ka nav konstatēts neviens kritērijs, kura dēļ varētu teikt, ka suņu saslimšanā ir vainojama barība.
Kā vēstīts, dilatācija uzliesmoja pērn maijā, pēc tam konstatēti vismaz 150 saslimšanas gadījumi. Ielaistos gadījumos suņus vairs neizdodas glābt.
Dzīvnieku aizsardzības un labturības konsultatīvā padome izveidota, lai paplašinātu sabiedrības līdzdalību dzīvnieku aizsardzības politikas veidošanā. Padomes sastāvā ir ne tikai biedrību pārstāvji, kas darbojas dzīvnieku aizsardzības jomā, bet arī pārstāvji no ministrijas, Pārtikas un veterinārā dienesta, Dabas aizsardzības pārvaldes, Valsts meža dienesta un Latvijas Veterinārārstu biedrības.
