ZM: Subsīdijām lauksaimniecībā jāveicina attīstība, nevis “jāizvelk” eksistēšana 1
Subsīdijām lauksaimniecībā Latvijā jābūt straujākas attīstības nevis izdzīvošanas instrumentam, piektdien Lauksaimniecības statūtsabiedrības asociācijas (LSA) kopsapulcē teica Zemkopības ministrijas (ZM) parlamentārais sekretārs Jānis Grasbergs.
Viņš uzsvēra, ka LSA ir viena no spēcīgākajiem nozares pārstāvjiem un tās dalībnieku saražotais produkcijas apmērs un pienesums valsts ekonomikai ir ļoti būtisks.
“Neatkarīgi no tā vai tā ir graudkopības vai lopkopības nozare, katram uzņēmējam sava darbība ir jāveido, lai nestu labumu. Mums kopīgi jādomā par subsīdiju atkarības mazināšanu, lai tajā, ko darām, būtu pašpietiekami, un subsīdijas būtu tikai straujākas attīstības instruments nevis izdzīvošanas jautājums,” viņš sacīja.
Pēc Grasberga teiktā, Eiropas Savienības (ES) Kopējās lauksaimniecības politikas kontekstā jāstrādā pie tā, lai katrs ES atbalsta eiro Latvijai nestu pēc iespējas lielāku pievienoto vērtību, uzņēmējiem rīkojoties valstiski atbildīgi.
“Lopkopības nozarē kā vienīgo iespēju izejai no lielās cenu diferences starp ES vidējo piena iepirkuma cenu un Latviju ir sekot graudkopības nozares piemēram – kooperācijai, lai panāktu vienlīdzību un produkciju realizētu pēc biržas cenām, kā to ir panākuši graudu audzētāji,” sacīja Grasbergs
Viņš piebilda, ka piena iepircējs allaž izejvielu centīsies iegādāties par iespējami zemāku cenu, tādēļ lauksaimniekiem ir “jānoliek personiskās ambīcijas malā un jāsanāk kopā kooperatīvos, neatkarīgi no saimniecību lieluma. “Kamēr būsim individuālisti, būsim atkarīgi no tirgus spekulācijām. Kā zināms, ar lielāku piena apmēru pie pārstrādātāja varam saņemt daudz augstāku samaksu par pienu nekā šodien. Ilgtermiņā to varam labot tikai, sanākot kopā un nevis 40 kooperatīvos, bet divos vai trijos kooperatīvos,” aicināja ZM parlamentārais sekretārs.
LSA uzdevums ir koordinēt statūtsabiedrību savstarpējo darbību kopīgo interešu aizstāvībai un to pārstāvēšanai valsts varas un pārvaldes institūcijās.