ZM skaidro, kāpēc priekšroka lauksaimniecības darbos jādod vietējam darba spēkam 0
Lauksaimniecības darbos vispirms ir jāizmanto vietējais darba spēks, ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju un pieaugošo bezdarba līmeni valstī, aģentūrai LETA, komentējot zemnieku bažas par darbaspēka trūkumu ražas novākšanas laikā un aicinājumu rast iespējas viesstrādnieku piesaistei, pauda Zemkopības ministrijā (ZM).
ZM atgādināja, ka saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) informāciju,
bezdarba līmenis šā gada 30.aprīlī Latvijā ir sasniedzis 8% un tas turpina pieaugt.
Kopumā līdz šā 26.maijam ir reģistrēti 76 000 bezdarbnieku, no kuriem aptuveni 460 ir lauksaimniecības palīgstrādnieki, sezonas laukstrādnieki un fermu darbinieki.
Ministrijā arī atzīmēja, ka aprīlī ir pieņemti grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā, no 60 līdz 120 dienām pagarinot termiņu, kādā bezdarbnieks, saglabājot bezdarbnieka statusu, var īslaicīgi kļūt par darba ņēmēju.
Līdz ar bezdarbniekiem ir iespēja iesaistīties īslaicīgos darbos, piemēram, sezonālajos darbos lauksaimniecībā uz laiku līdz četriem mēnešiem, tādējādi nezaudējot bezdarbnieka statusu un nopelnot papildu iztikas līdzekļus.
LETA jau ziņoja, ka lauksaimnieki maija beigās pauduši bažas, ka ar strādnieku skaitu Latvijā šā gada ražas novākšanai nepietiks, līdz ar to jāmeklē risinājumi, lai ražas novākšanā piedalītos arī viesstrādnieki.
“Valdības pārstāvju nevēlēšanās ieklausīties lauksaimnieku aicinājumā var atstāt negatīvu ietekmi uz Latvijas ekonomikas attīstību nākotnē, jo arī šobrīd lauku darbos tiek aicināti vietējie Latvijas iedzīvotāji, kuru atsaucība ir nepietiekoša, lai nokomplektētu nepieciešamo skaitu.
Viesstrādnieki ir tas kodols, kurš spēj aizstāt vajadzīgās darba rokas un garantē ražas novākšanu.
Eiropas Savienības valstis jau šobrīd aicina un jau ir piesaistījušas viesstrādniekus lauku darbiem. Ja trūkstošā darbaspēka dēļ raža Latvijā netiks novākta, jau vasaras beigās valdībai pieprasīsim nevis vairs viesstrādniekus, bet gan zaudējumu segšanu par nenovākto ražu un negūto peļņu,” pauda Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes locekle Māra Rudzāte.
Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) lauksaimniekus iepriekš aicinājusi uzrunāt vispirms bezdarbniekus un maznodrošinātās personas, kuriem tagad ļauts strādāt sezonas darbus, nezaudējot bezdarbnieka vai maznodrošinātā statusu.
Tāpat labklājības ministre mudinājusi lauksaimniecībā iesaistīt skolēnus, kuriem NVA īstenotais vasaras nodarbinātības pasākums 2020.gadā norisināsies divus mēnešus – no 1.jūlija līdz 31.augustam.
