ZM rosina piešķirt 58 756 eiro Ukrainas izcelsmes olu kontrolei 1
Zemkopības ministrija (ZM) rosina no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt 58 756 eiro Ukrainas izcelsmes olu un olu produktu kontrolei un uzraudzībai, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) izskatīšanai valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums.
Ministrija atgādina, ka Eiropas Savienība (ES) ar Ukrainu 2014.gadā noslēdza Asociācijas nolīgumu, kas paredzēja arī Visaptverošas brīvās tirdzniecības telpas izveidošanu no 2016.gada 1.janvāra. Abpusējie tirdzniecības nosacījumi sniedz brīvu piekļuvi ES tirgum būtiskam apmēram Ukrainas izcelsmes olu produkcijas – Ukraina ES gada laikā var ievest 3000 tonnu svaigu vistu olu un vēl izmantot arī trešajām valstīm kopēju tarifu kvotu 2100 tonnu apmērā olu nozares produktiem, tostarp svaigām vistu olām.
Līdz 2017.gada oktobrim Ukrainas olas Latvijā netika importētas, taču kopš 2017.gada oktobra Latvijā strauji palielinājās pārtikai paredzētu olu imports.
Savukārt 2018.gadā, pēc “Eurostat” datiem, olu imports no Ukrainas mēreni samazinājās, tomēr joprojām vidēji 30% no ikmēneša kopējā olu importa apmēra Latvijā veidoja imports no Ukrainas. Pārējais importēto olu apmērs tiek ievests no citām ES valstīm – Lietuvas, Igaunijas, savukārt no citām trešajām valstīm, izņemot Ukrainu, Latvija olas neimportē.
2018.gadā Latvijā no Ukrainas tika importēti 46 miljoni olu 2,53 miljonu eiro vērtībā, importa apmēram no Ukrainas veidojot 32% no Latvijas kopējā olu importa. Pārmērīgais olu imports no Ukrainas 2017. un 2018.gadā radīja problēmas Latvijas olu ražotājiem, jo Latvijā strauji un lielā apmērā ienāca produkcija par daudz mazāku cenu, atzīmē ministrija.
Pēc ministrijas paustā, Latvija šo jautājumu sāka risināt dažādos ES līmeņos, norādot Eiropas Komisijai gan uz olu importa pieaugumu, gan uz iespējamu Ukrainas olu neatbilstību augstajiem ES tirdzniecības standartiem. EK ciešā sadarbībā ar Ukrainas atbilstīgajām iestādēm izvērtēja situāciju, panākot vienošanos, ka pārtikai paredzētas olas no Ukrainas tiek papildus marķētas ar uzrakstu “ES standartiem neatbilstošs”, jo Ukrainā lielā apmērā vistu turēšanai tiek izmantoti šauri būri.
Vienlaikus ZM norāda, ka ES ātrās brīdināšanas sistēmā pārtikas un barības jomā (RASFF) 2018.gadā reģistrēti 11 gadījumi, kad Ukrainas izcelsmes svaigu vistu olu masā, šķidrā olu masā “Ovomix” un olu masā “Long life” ir konstatētas salmonellas, kas pārsniedz ES pieļaujamo normu. Šogad 26.aprīlī Pārtikas un veterinārai dienests (PVD) ievietoja RASFF ziņojumu par Ukrainas izcelsmes olu produktos konstatēto salmonellu, kā arī sācis 10 Ukrainas izcelsmes olu produktu kravu monitoringu, noņemot olu baltuma masas paraugus, un, kravu aizturēšanu uz robežas līdz testēšanas rezultātu saņemšanai. Šogad 7.maijā PVD ievietoja RASFF otru ziņojumu par atkārtoti konstatēto salmonellu šķidrā olu baltuma masā.
Tikmēr PVD ir īstenojis virkni pasākumu arī attiecībā uz Ukrainas izcelsmes olu marķēšanu, tostarp panācis pienākumu nodrošināt no Ukrainas importēto olu iepakojumu papildus marķējumu. Kopš 2018.gada 1.septembra Ukrainas izcelsmes olas jau pēc ES robežas šķērsošanas tiek marķētas ar PVD norādīto tekstu. Tāpat PVD ir sācis pastiprinātu no Ukrainas importēto olu un olu produktu kontroli.
PVD 2019.gadā Ukrainas izcelsmes olām un olu produktiem ir veikusi 142 kontroles. Šā gada turpmākajos trijos mēnešos PVD plāno veikt vēl 160 kontroļu Ukrainas izcelsmes olām un olu produktiem, kam papildus nepieciešami 58 755 eiro. Tostarp Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūtam “BIOR” šim nolūkam būtu jāpiešķir 48 728 eiro un 10 028 eiro – PVD.
Jau ziņots, ka Latvijas olu ražotāji vērsušies pie PVD un citām atbildīgām institūcijām, aicinot veikt ļoti nopietnas pārbaudes no Ukrainas importētām olām saistībā ar salmonellas konstatēšanu no Ukrainas vestajā olu baltuma masā. Latvijas Olu un putnu gaļas ražotāju asociācijā uzsvēra, ka no trešajām valstīm importētajām olām pārbaudes uz robežas tiek veiktas tikai izlases kārtā, nevis visai ievestajai produkcijai, un tas nozīmē, ka tirgū var nokļūt arī ļoti lielas inficētu produktu partijas, izraisot masveida inficēšanos un līdz ar to nopietnus draudus patērētāju veselībai un pat dzīvībai.
“Šie gadījumi ir vērā ņemams signāls gan Latvijas, gan Eiropas patērētājiem, kuri izvēlas ārpus ES ražotu mājputnu produkciju. Šie gadījumi ir nopietns brīdinājums kontrolējošajām un sertificējošajām iestādēm par nepieciešamību veikt pastiprinātas olu, olu produktu un mājputnu gaļas importa pārbaudes,” pauž asociācija.
