ZM rosina par 4,857 miljoniem eiro palielināt finansējumu meliorācijas sistēmu ekspluatācijai un uzturēšanai 0
Zemkopības ministrija (ZM) rosina par 4,857 miljoniem eiro palielināt finansējumu valsts meliorācijas sistēmu un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu ekspluatācijai un uzturēšanai.
To paredz ZM sagatavotais informatīvais ziņojums par papildu finansējumu valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu ekspluatācijai un uzturēšanai, ko valdība otrdien pieņēma zināšanai.
ZM ierosina palielināt ikgadējo valsts budžeta finansējumu valsts budžeta programmas “Zemes resursu ilgtspējības saglabāšana” apakšprogrammā “Meliorācijas kadastra uzturēšana, valsts meliorācijas sistēmu un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu ekspluatācija un uzturēšana” 2020.gadā par 376 687 eiro, 2021.gadā par 1 514 920 eiro un 2022.gadā par 2 965 830 eiro, lai meliorācijas sistēmu ekspluatācija, uzturēšana un pārvaldība valstī būtu racionāla un ilgtspējīga.
ZM informatīvajā ziņojumā norāda, ka Latvijas ģeogrāfiskajos apstākļos, kad nokrišņu daudzums, plūdu un palu biežums palielinās, arvien nozīmīgāka kļūst meliorācija zemes un vides resursu ilgtspējas nodrošināšanai.
Ministrija arī atgādina, ka nozīmīgu valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu pārbūves vai atjaunošanas projektu īstenošanai tiek piesaistīts Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums no ES Eiropas reģionālās attīstības fonda 2014.-2020.gadam un ES Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020.gadam. Kopš 2008.gada ir atjaunoti vairāk nekā 230 meliorācijas objekti, kurus uztur “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” un kuri pieder valstij vai kuriem piešķirts valsts nozīmes meliorācijas sistēmas statuss (valsts nozīmes ūdensnotekas, aizsargdambji, dambji, sūkņu stacijas). Atjaunoto meliorācijas objektu skaits ik gadu palielinās.
Vienlaikus ZM uzsver – tā kā no valsts budžeta piešķirtos līdzekļus valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu uzturētājam prioritāri ir pienākums novirzīt par ES līdzekļiem atjaunoto un pārbūvēto meliorācijas objektu uzturēšanai, kā arī meliorācijas kadastra nepārtrauktas darbības nodrošināšanai, nepietiekami valsts budžeta līdzekļi ir pārējiem valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu likumā noteiktajiem ekspluatācijas un uzturēšanas darbiem, lai pilnvērtīgi uzturētu valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmas.
Ministrijā norāda, ka papildu finansējums ir nepieciešams par ES finanšu atbalsta līdzekļiem atjaunoto valsts nozīmes ūdensnoteku uzturēšanas darbiem – apauguma novākšanai un lokālo bojājumu novēršanai, kā arī pakāpeniskai visu valsts nozīmes ūdensnoteku uzturēšanai, labākas ūdens noteces veicināšanai, plūdu un palu risku mazināšanai.
Valdība nolēma pieņemt zināšanai ZM iesniegto informatīvo ziņojumu un jautājumu par papildu finansējumu valsts meliorācijas sistēmu un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu ekspluatācijai un uzturēšanai 2020.gadā un turpmākajos gados izskatīt, sagatavojot likumprojektu par valsts budžetu 2020.gadam un likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam, ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas. Ārkārtējās situācijas gadījumā iecerēts saglabāt līdzšinējo praksi un nepieciešamos valsts budžeta līdzekļus pieprasīt no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
