ZM: Piena cenu kritums maksimumu sasniegs martā, nozare var rēķināties ar 43 miljoniem eiro 9
Piena iepirkuma cenas kritums maksimumu varētu sasniegt martā, taču pēc tam prognozējams cenas kāpums. Savukārt piensaimniecības sarežģītajā situācijā šogad var rēķināties ar vairāk nekā 43 miljonu eiro valsts atbalstu, šodien biedrības “Zemnieku saeima” piena grupas sapulcē sacīja Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietniece Rigonda Krieviņa.
“Novembrī un decembrī bija vērojams minimāls cenas kāpums, sasniedzot 24 centus par kilogramu piena, taču iepircēju janvāra prognoze liecina, ka cena atkal samazināsies līdz 23 centiem. Faktisko janvāra cenu redzēsim pēc 10.februāra, kad iepircēji būs paziņojuši savas cenas. Kopumā 2014.gada vidējā piena iepirkuma cena bijusi 29 centi,” sacīja eksperte.
Viņa arī norādīja, ka saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) jaunāko ziņojumu par situāciju tirgū zemākās piena iepirkuma cenas gaidāmas martā, kas būs attiecināms ne tikai uz Latviju, bet kopumā arī uz Eiropas Savienību (ES). Pēc šī krituma sāksies ilgi gaidītais iepirkuma cenu kāpums, tomēr tas nebūs straujš.
Vidējā piena iepirkuma cena ES tirgū patlaban ir 34 centi par kilogramu, un tiek prognozēts, ka līdz 2020.gadam vidējās cenas pieaugums sasniegs tikai 35 centu rādītāju, kas skaidrojams ar strauju piena ražošanas palielināšanos, kas gaidāma pēc kvotu sistēmas atcelšanas šā gada 1.aprīlī.
Vienlaikus EK prognozē ievērojamu pieaugumu pēc piena produkcijas turpmākajos gados. Pieprasījums pēc piena gadā ir ap 120 miljoniem tonnu, kamēr piedāvājums nesasniedzot par 100 miljonus tonnu.
Tāpat ziņojumā norādīts, ka lielākais potenciāls piena ražošanā ir ES ziemeļu reģions, kur esot mazākās ražošanas izmaksas. Kā lielākās piena piegādātājas minētas Vācija, Francija, Polija, Nīderlande, Lielbritānija. Savukārt Latvija, kā arī Lietuva, Igaunija, Bulgārija, Rumānija un Austrija ierindota vidējā valstu blokā, kur neprognozē būtisku piena ražošanas apjomu pieaugumu. Latvijai EK prognozē nelielu – apmēram 0,1 miljons tonnu piena – pieaugumu gadā.
Tikmēr Latvijas piensaimniecībām saistībā ar sarežģīto situāciju tirgū šogad paredzēts ievērojams valsts atbalsts dažādu subsīdiju veidā.
Kopumā piensaimniecībām šogad plānots atvēlēt vairāk nekā 43 miljonus eiro, no kuriem ciltsdarbam būs 23,36 miljonu finansējums, 12,38 miljoni būs atbalsts par slaucamām govīm, bet 7,7 miljoni – ES atbalsts.
Kā ziņots, 23.janvārī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) norādīja, ka EK patlaban netiek plānots papildu atbalsts piensaimniecības nozarei saistībā ar zaudējumiem Krievijas embargo dēļ, jo pastāv atšķirīga izpratne par krīzes jēdzienu šajā nozarē.
Tāpat viņš norādīja, ka, sākot ar 1.janvāri, piensaimniekiem ir iespēja saņemt valsts atbalstu ciltsdarbam par slaucamajām govīm 21 500 325 eiro apmērā. Par govi, kurai izslaukums ir līdz 7000 kilogramiem, maksā 189,70 eiro, bet par govi, kurai izslaukums ir virs 7000 kilogramiem, – 229,24 eiro.
Tāpat piensaimniekiem pienākas valsts atbalsts subsīdiju veidā par vairāk nekā 1,85 miljoniem eiro, kas paredzēts produktivitātes kontrolei.
Turklāt, sākot ar šo gadu, arī tiešmaksājumu ietvaros tiks maksāts atbalsts par slaucamām govīm. Aptuvenā likme par dzīvnieku šogad ir 147 eiro, bet 2016.gadā – 167 eiro.
