ZM lūgusi Zivju fonda dotācijas palielināšanai šogad piešķirt papildus 207 723 eiro 0
Zemkopības ministrija (ZM) lūgusi valdību tās prioritārajiem pasākumiem piešķirt papildus 207 723 eiro, kas nepieciešami Zivju fonda dotācijas palielināšanai, liecina valdībā atbalstītā 2019.gada budžeta likumprojekta pielikums.
Finansējuma palielinājums ZM budžeta apakšprogrammā “Zivju fonds” 207 723 eiro apmērā šim gadam bijis nepieciešams, lai pašvaldībām būtu iespēja pilnvērtīgāk nodrošināt to valdījumā nonākušo publisko ūdeņu apsaimniekošanu. Tādējādi tiks nodrošināts papildus atbalsts četriem Zivju fonda pasākumiem, kas saistīti ar zinātniskās pētniecības programmu finansēšanu, zivju resursu papildināšanu, zivju resursu aizsardzību un dalību starptautiskos pasākumos.
ZM norāda, ka šajā gadā plānots īstenot kopumā 18 zivju resursu aizsardzības projektus, 17 zivju resursu papildināšanas projektus, kā arī četrus projektus, kas saistīti ar zinātniskās pētniecības programmu finansēšanu un līdzdalību starpvalstu sadarbības zinātniskajos pētījumos.
Ministrija budžeta likumprojekta pielikumā norādījusi, ka nodrošināt zivju resursu ilgtspējīgu pārvaldību, zivsaimniecības konkurētspējas veicināšanu un Zivju resursu mākslīgās atražošanas plāna 2017.-2020.gadam īstenošanu, ir viens no galvenajiem ZM pasākumiem šajā gadā. Bez tā starp prioritārajiem pasākumiem ir arī Eiropas Savienības (ES) un valsts finansējuma pieejamības un atbalsta nozarei nodrošināšana.
Starp ZM prioritātēm šogad ir arī turpināt darbu pie ES Kopējās lauksaimniecības politikas Stratēģiskā plāna 2021.-2027. gadam un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) Rīcības programmas 2021-2027. gadam izstrādes. Tāpat ZM plāno nodrošināt meliorēto zemju ilgtspējīgu apsaimniekošanu un valsts meliorācijas sistēmu uzturēšanu, tajā skaitā īstenot ES struktūrfondu projektus un mazināt plūdu riskus. Iecerēts arī nodrošināt meža apsaimniekošanu regulējošo normatīvo aktu efektivitāti un ietekmi uz mežsaimniecības dzīvotspēju, kā arī meža kapitālvērtības pieaugumu.
Starp ZM šā gada prioritātēm ir arī darbs pie pārtikas izšķērdēšanas mazināšanas un administratīvā sloga pārtikas aprites jomā mazināšanas, kā arī zemes izmantošanas un mežsaimniecības sektora klimata mērķu izpildes sekmēšana. Vienlaikus iecerēts arī nodrošināt Latvijas interešu pārstāvēšanu lauksaimniecībā ES Kopējās lauksaimniecības politikas nākotnes reformas procesā un EJZF atbalsta izstrādē, lai pēc 2020.gada nodrošinātu taisnīgu finansējumu apjomu lauksaimniekiem un zivsaimniekiem, kāpinot to konkurētspēju ES.
ZM izdevumi šogad plānoti 672,406 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,6% vairāk nekā paredzēja 2018.gada plāns, tostarp valsts pamatfunkciju īstenošanai šogad ir paredzēti 88,314 miljoni eiro, bet ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) līdzfinansēto un finansēto projektu un pasākumu īstenošanai – 584,092 miljoni eiro.
Kā ziņots, piektdien, 8.martā finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) Saeimā iesniedza 2019.gada budžetu. Saeimas spīkere Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) uzsvēra, ka budžets tiks nodots izskatīšanai Saeimas komisijās un tā izskatīšana noritēs raiti.
“2019.gada budžets nodrošinās saskanīgu valsts pastāvēšanu,” uzsvēra Mūrniece, piebilstot, ka budžetā netiks ietvertas tā dēvētās deputātu kvotas.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars (AP) uzsvēra, ka viņa vadītā komisija pie 2019.gada budžeta izskatīšanas ķersies klāt 18.martā un 19.martā, šim darbam veltot pilnu darba dienu.
2019.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,2 miljardu, bet izdevumi 9,4 miljardu eiro apmērā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 6,4 miljardus, bet izdevumi 6,8 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti trīs miljardu eiro, bet izdevumi 2,8 miljardu eiro apmērā.
2019.gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 0,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt IKP pieaugums 2019.gadā prognozēts 3% apmērā.
