ZM: Latvijas zvejnieki nozvejas apmēru ziņā būtiski apsteidz kolēģus Igaunijā un Lietuvā 0
Latvijas zvejnieki nozvejas apmēru ziņā būtiski apsteidz Igaunijas un Lietuvas zvejniekus, atzina Zemkopības ministrijas (ZM) Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš.
“Esam priekšā [lietuviešiem un igauņiem’], turklāt diezgan būtiski. Ja nemaldos, igauņi mums nekad nav bijuši priekšā, bet lietuvieši savulaik varbūt arī nedaudz mūs pārspēja, kad vairāk zvejoja okeānā,” teica Riekstiņš.
Viņš skaidroja, ja Latvijas zvejnieki būtu piesaistīti tikai Baltijas jūrai, tad gadā to nozveja veidotu vien 55 000 līdz 60 000 tonnu, tostarp lielāko daļu – reņģu un brētliņu zveja. Taču Latvijas zvejnieki savus labos nozvejas rādītājus iegūst, tieši pateicoties okeāna zvejai – Marokā, Mauritānijā, kas veido apmēram pusi no visa nozvejotā. Latvijas zvejnieki ir vieni no aktīvākajiem pelaģisko zivju sugu, kas ir makreles, stavridas, sardīnes, sardinellas un citas, zvejotājiem.
Marokai un Mauritānijai ir līgums ar Eiropas Savienību (ES), līdz ar to ES dalībvalstīm ir zvejas iespējas to ūdeņos. “Šis līgums ir ļoti būtisks. Pašlaik ES runā ar šīm valstīm par līgumu pagarināšanu, bet pagaidām ir grūti prognozēt, kā sarunas noslēgsies,” piebilda ZM Zivsaimniecības departamenta direktors, norādot, ka sarunas vienmēr ieilgst, taču pauda cerību, ka zveja šajos ūdeņos turpināsies.
Viņš pieļāva, ka par Marokas līgumu vajadzētu tikt skaidrībā jau šogad. Vienlaikus viņš atzina, ka šajā jautājumā ir zināmi politiski aspekti, piemēram, teritorijas, kuras uzskata, ka ir autonomas. Tāpēc līguma kontekstā paredzamas diskusijas.
Komentējot zivju cenas globālajā tirgū, Riekstiņš norādīja, ka kopumā zivju izejvielu cenas, kuras diktē pasaules tirgus, gadu gaitā ir samazinājušās. Pēdējā laikā tās ir būtiski kritušās, tostarp importētajai izejvielai salīdzinājumā ar 2014.gadu. Samazinājuma apmērs dažādām zivju sugas atšķiras. Piemēram, importēto saldēto brētliņu cena pagājušā gada deviņos mēnešos ir kritusies par 6% salīdzinājumā 2017.gada attiecīgo periodu. Atvēsinātām brētliņām cenas kritums ir 9%, saldētām makrelēm – par 10%.
Pēc viņa teiktā, cenu ietekmē ļoti daudz aspektu, piemēram, līdzīgu zivju produkcijas apjomi, pieprasījums. Jūras un okeāna zivju cenas diktē notikumi pasaules tirgū. “Mūsu zvejnieki, ja šeit neredzēs apmierinošus cenas piedāvājumus, nozvejoto eksportēs,” sprieda Riekstiņš, norādot, ka līdzīgi ir arī Latvijas zivju pārstrādātājiem, kuri brētliņas ieved no citām valstīm, ja viņiem tas ir izdevīgāk.
