ZM kategoriski iebilst pret sasniedzamajiem rezultātiem saistībā ar PVN samazināšanu augļiem un dārzeņiem 0
Vajadzētu noteikt citus rezultatīvos rādītājus, kuri jāsasniedz, samazinot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem,
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) ikmēneša sapulcē sacīja Zemkopības ministrijas (ZM) Lauku attīstības atbalsta departamenta direktora vietniece Biruta Ingiļāvičute.
Viņa atgādināja Ministru kabineta sēdes protokollēmumā teikto, ka, ieviešot PVN samazināto likmi 5% apmērā, no 2018.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 30.jūnijam ir jāsasniedz vairāki rezultatīvie rādītāji, tostarp reģistrētu PVN maksātāju skaitam augļkopības un dārzeņkopības sfērā jāpieaug par 10%, augļkopības un dārzeņkopības nozares preču un pakalpojumu apgrozījumam jāpalielinās par 10%, augļkopības un dārzeņkopības produkcijas patēriņam jākāpj par 60%, bet vidējam atalgojumam augļu un dārzeņu ražošanas un tirdzniecības nozarē jāaug par 35%.
Pēc Ingiļāvičutes teiktā, lai arī samazināto PVN likmi plānots ieviest uz trim gadiem, tās ietekmes izvērtēšanai ir atvēlēti tikai divi gadi. Protokollēmumā esot teikts, ka ZM līdz 2020.gada 1.augustam jāiesniedz Ministru kabinetā (MK) informatīvais ziņojums par augļkopības un dārzeņkopības nozares analīzi. ZM ieskatā attiecīgais termiņš būtu jāpagarina līdz 2020.gada 1.septembrim.
Ingiļāvičute norādīja, ka ZM kategoriski iebilst pret rezultatīvajiem rādītājiem, kas jāsasniedz.
“Mēs nevaram piekrist, ka līdz 2020.gada 30.jūnijam augļkopības un dārzeņkopības nozares preču un pakalpojumu apgrozījumam jāpieaug par 10%. Pirmkārt, mēs varam vērtēt tikai naudas izteiksmē izteikto standarta izlaidi, jo preču un pakalpojumu apgrozījumu mēs nekādi nevaram izvērtēt. Mums nav precīzu datu, kā to rēķināt. Šajā punktā rosinām 10% nomainīt pret 6%,” sacīja Ingiļāvičute.
Vienlaikus viņa piebilda, ka nav iespējams attiecīgajā periodā augļkopības un dārzeņkopības produkcijas patēriņu palielināt par 60%. Tāpēc ZM rosinās Finanšu ministriju mainīt sasniedzamo produkcijas patēriņa palielinājumu pret 2%, ko divos gados būtu iespējams sasniegt.
Neadekvāti esot arī prasīt, ka vidējam atalgojumam augļu un dārzeņu ražošanas un tirdzniecības nozarē ir jāpieaug par 35%.
“Mēs visi dzīvotu leiputrijā, ja šādā procentuālā izteiksmē valstī katru gadu kāptu vidējā alga,” sacīja Ingiļāvičute, piebilstot, ka šeit, saskaņā ar aplēsēm, būtu jāparedz ne vairāk kā 5% pieaugums.
Arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) ģenerāldirektors Guntis Vilnītis piekrita ZM priekšlikumam par izmaiņām nozares preču un pakalpojumu apgrozījuma pieaugumā un produkcijas patēriņa kāpumā. Viņš arī piebilda, ka protokollēmuma punkts, kurā noteikts atalgojuma pieaugums augļu un dārzeņu nozarei, būtu jāsvītro. Papildus būtu jānosaka, ka grozījumi PVN likumā tiek noteikti kā patstāvīgi, nevis tikai uz trīs gadiem, ZM sagatavojot un iesniedzot MK informatīvo ziņojumu par augļkopības un dārzeņkopības nozares analīzi un gūstot apliecinājumu, ka izvirzītie mērķi sasniegti.
Ministru prezidenta parlamentārais sekretārs Armands Krauze (ZZS) arī nepiekrita tam, ka divu gadu laikā augļkopības un dārzeņkopības produkcijas patēriņu iespējams audzēt par 60% un vidējo atalgojumu augļu un dārzeņu ražošanas un tirdzniecības nozarē – par 35%. Pēc Krauzes teiktā, ir jānosaka reāli sasniedzami rezultatīvie rādītāji.
Tāpat LOSP pārstāvji sēdē pauda bažas par to, ka trīs periodu laikā netiks izskatīta iespēja palielināt PVN citām pārtikas produktu grupām, iekams nebūs pierādīts, ka ir sasniegti izvirzītie mērķi, samazinot PVN likmi Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem. Vairāki LOSP pārstāvji jautāja, vai nav iespējams piemērot samazināto PVN likmi arī citiem produktiem.
Krauze norādīja, ka augļi un dārzeņi izvēlēti tāpēc, ka šajā sektorā ir augsts ēnu ekonomikas īpatsvars. Pēc viņa teiktā, ja PVN likmes samazināšana augļiem un dārzeņiem dos rezultātu, PVN varētu samazināt arī citām produktu grupām. “Ja uzreiz ieviešam [samazināto PVN likmi] visai pārtikai, budžetā rodas apmēram 200 miljonu eiro iztrūkums,” sacīja Krauze, piebilstot, ka saimnieciski pareizāk ir ieviest samazināto PVN likmi atsevišķām produktu grupām, lai saprastu, vai tas dod cerēto rezultātu.
Kā ziņots, Ministru kabinets ārkārtas sēdē atbalstījis virkni ministriju iesniegto prioritāro pasākumu 2018.gada budžetā, tostarp nākamgad paredzēts piemērot samazināto PVN Latvijā raksturīgiem dārzeņiem, augļiem un ogām.
