ZM grozījumu noteikumos par koku ciršanu mežā spēkā stāšanos plāno atlikt par pusgadu 0
Zemkopības ministrija (ZM) pēc aizvadītām vairāk nekā 30 sarunām un diskusijām ar vides organizāciju un meža nozares pārstāvjiem grozījumu noteikumos par koku ciršanu mežā spēkā stāšanos plāno atlikt par pusgadu, ja noteikumu projektu atbalstīs valdība, informēja ZM.
Tādējādi grozījumi noteikumos par Koku ciršanu mežā varētu stāties spēkā 2021.gada 1.jūlijā nevis nākamā gada 1.janvārī, kā bija paredzēts iepriekš. ZM ir sagatavojusi attiecīgu priekšlikumu par grozījumu spēkā stāšanās atlikšanu par pusgadu.
Ministrijā arī atgādināja, ka piektdien, 31.janvārī, ZM organizēja izbraukuma pasākumu sabiedrībai un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, kurā iepazīstināja ar meža apsaimniekošanas procesiem Latvijā, spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī plānoto grozījumu mērķiem.
Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA) pēc sanāksmes pauda, ka ir vienlīdz svarīgi uzklausīt meža nozares cilvēkus un arī dabas draugu organizācijas un vides aktīvistus, lai pieņemtu iespējami izsvērtu un izdiskutētu lēmumu par ilgtspējīgu meža nozares politikas īstenošanu ilgtermiņā.
“Bez kompromisiem šajā situācijā neiztikt – solis pretī būs jāsper abām pusēm. Tieši tādēļ ZM jau ir aizvadījusi vairāk nekā 30 dažādas sarunas un diskusijas ar vides organizāciju un meža nozares pārstāvjiem, kā arī veikusi izmaiņas sagatavotajos grozījumos, palielinot atstājamo sauso un ekoloģisko koku skaitu,” pauda zemkopības ministrs.
ZM informēja, ka pasākuma pirmajā daļā Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu “Silava” (LVMI) direktors Jurģis Jansons klātesošajiem sniedza ieskatu par meža apsaimniekošanu ražīga meža izaudzēšanai un globālo klimata izmaiņu mazināšanai. Savukārt “Latvijas finiera” padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis izklāstīja Latvijas meža nozares nozīmi un ieguldījumu tautsaimniecībā un nodarbinātībā.
Diskusijās piedalījās arī citi meža nozares eksperti. Savukārt pasākuma otrā daļa tika aizvadīta Tomes apkaimē, kur klātesošie iepazinās ar meža apsaimniekošanas praksi Latvijā.
ZM arī atgādina, ka izmaiņas meža atjaunošanas un ciršanas noteikumos neattiecas uz īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām, bet uz saimnieciskajiem mežiem. No kopējās mežu platības Latvijā ir aizsargāti teju 30% mežu. Mežos atrodas 683 īpaši aizsargājamās dabas teritorijas. Daļa no šīm teritorijām ir iekļautas vienotajā Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju tīklā “Natura 2000”.
Tāpat plānotās normatīvo aktu izmaiņas nepalielinās AS “Latvijas valsts meži” (LVM) ciršanas apjomu valsts īpašumā esošajās meža platībās – Latvijas valsts meža apsaimniekošanas kārtību nosaka cits normatīvais akts.
Saskaņā ar ZM norādīto, grozījumu noteikumos par Koku ciršanu mežā mērķi attiecināmi uz aptuveni 10% privātā meža īpašnieku. Tāpat grozījumi neparedz meža īpašniekam pienākumu, bet gan tikai iespēju cirst kokus savā meža īpašumā, vadoties pēc jaunajiem noteikumiem, taču par obligātu pienākumu noteikta meža atjaunošana salīdzinoši īsākā laikā ar kvalitatīvu stādāmo materiālu.
Kā ziņots, ZM nodevusi starpinstitūciju saskaņošanai grozījumus noteikumos “Par koku ciršanu mežā”, pret kuriem Latvijas Ornitoloģijas biedrība un citas vides organizācijas jau iepriekš paudušas iebildumus saistībā ar atļauju cirst tievākus kokus, kas, to ieskatā, rada risku Latvijas dabas daudzveidībai un mežu kvalitātei.
Tikmēr vairāki desmiti cilvēku, galvenokārt kultūras un sabiedriskie darbinieki, atklātā vēstulē 14.janvārī aicinājuši Saeimu un valdību nodrošināt ilgtspējīgu Latvijas valsts mežu apsaimniekošanu un to, lai Latvijas meži, jo īpaši Latvijas valsts meži, tiktu apsaimniekoti saprātīgi, ievērojot visas sabiedrības intereses, kas neaprobežojas tikai ar peļņas gūšanu.
