ZM gatava pārņemt atbildību par kūdras nozares stratēģijas izstrādi 0
Zemkopības ministrija (ZM) rosina noteikt kūdras ieguvi un pārstrādi kā atsevišķu nozari no kopējās zemes dzīļu politikas, un gatava pārņemt no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) atbildību par kūdras stratēģijas izstrādi, trešdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē pauda ZM pārstāvji.
Valsts kontroles (VK) pārstāvji šodien sēdē Saeimas komisijas deputātus informēja par konstatētajiem trūkumiem ZM darbībā, pārvaldot un apsaimniekojot valstij piederošo kūdru.
Tostarp VK pārstāvji atkārtoti vērsa uzmanību, ka kūdras ieguves maksas indeksāciju sākta tikai trīs gadus pēc noteiktā termiņa, kamdēļ laika posmā no 2015. līdz 2019.gadam “Latvijas valsts mežu” (LVM) ieņēmumi bijuši par 1,6 miljoniem eiro mazāki nekā būtu varējuši būt. 2018.gadā saņemtā maksa, piemēram, veido nepilnu trešdaļu no faktiskās tirgus vērtības. Tāpat VK vērsa uzmanību, ka Latvijā faktiski nav zemes dzīļu izmantošanas stratēģijas jeb biznesa plāna.
Latvijas Kūdras asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere pauda pārliecību, ka VK revīzijas ziņojumā ne visi dati ir korekti salīdzināti un interpretēti. Krīgere arī norādīja, ka tā dēļ ir cietusi kūdras nozares reputācija – bankas patlaban sākušas apšaubīt, vai nozari finansēt.
ZM pārstāvji pateicās par VK aktualizētajām problēmām. Vienlaikus ministrijas pārstāvji norādīja – lai izstrādātu kvalitatīvu ZM valdījumā esošo nozīmīgāko derīgo izrakteņu ieguves vietu apsaimniekošanas plānu, ir jābūt izstrādātam attiecīgam valsts līmeņa politikas plānošanas dokumentam, kas ir projekta stadijā, un kura izstrāde nav ZM kompetences jomā.
“ZM ieviesīs visus revīzijas ziņojuma punktus, centīsies rast regulējumu. ZM ļoti labprāt uzņemtos atbildību par kūdras stratēģijas izveidi, esam gatavi strādāt pie tā, lai šo jomu sakārtotu,” komisijas sēdē pauda zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts.
Viņš arī piebilda, ka neveicot izpēti, nav iespējams precīzi aplēst valstij piederošā derīgā izrakteņu patieso vērtību. Lai LVM kā valstij piederošo kūdras resursu apsaimniekotājs varētu veiktu pilnu kūdras purvu izpēti, šim nolūkam būtu jāpiešķir 250-300 miljonus eiro. “Ja Saeima gatava šādu summu piešķirt, LVM to var paveikt un tad valsts rīcībā būs pilnīgi ticama informācija,” pauda Eglīts.
Partijas “Saskaņa” Saeimas frakcijas deputāte Ļubova Švecova pauda pārliecību, ka gadījumā, ja ZM kā politikas veidotājs būtu patiesi vēlējusies noskaidrot valstij piederošo derīgo izrakteņu uzskaites vērtību, ministrija jau sen to būtu varējusi izdarīt. “Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ir pieejama informācija par kūdras izstrādātāju peļņu, pieejama arī informācija par importu un eksportu. Tāpēc saprast, cik daudz kūdras Latvijā iegūst un cik pārstrādā ir elementāri,” viņa pauda.
Eglīts norādīja, ka LVM kā valstij piederošās kūdras apsaimniekotājs tikai iznomā zemi kūdras ieguvei nevis pārdod kūdru, tāpēc LVM ieņēmumi no kūdras nav salīdzināmi ar kūdras produktu eksporta summu. “Patlaban LVM iekasē maksu par zemes nomu nevis saražoto produkciju, tiek jauktas divas dažādas lietas,” viņš iebilda.
Valsts kontroliere Elita Krūmiņa sēdē, vēršoties pie Eglīta, pauda, ka labprāt dzirdētu no ZM konkrētas atbildes attiecībā uz revīzijā konstatētajām neatbilstībām, nevis jautājumus citiem sēdes dalībniekiem.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jānis Vitenbergs (KPV LV), kas arī piedalījās sēdē, brīnījās kādēļ tik nozīmīgam derīgajam izraktenim, kāds ir kūdra, līdz šim Latvijā nav izstrādāta stratēģija. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija jau drīzumā iniciēs, lai tas tiktu paveikts.
Deputāts Viktors Valainis (ZZS) atzina, ka VK ar savu ziņojumu ir aktualizējusi zināmu problēmu. Viņš arī aicināja par kūdras nozares politiku atbildīgos meklēt risinājumus, kā VK apzinātās problēmas un neskaidrības nozarē novērst, iesaistot profesionāļus.
Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti atbalstīja VK revīzijas ziņojumā “Zemkopības ministrijas darbība valstij piederošo derīgo izrakteņu apsaimniekošanā” norādītos ieteikumus, uzdodot tos ZM realizēt noteiktajā termiņā.
LETA jau ziņoja, ka VK pērn konstatējusi būtiskus trūkumus ZM un LVM darbībā, pārvaldot un apsaimniekojot valstij piederošos derīgos izrakteņus – kūdru, kā arī smilti un smilti-granti. Pēc revīzijas ziņojumā paustā, ministrija nav bijusi atbildīgs un rūpīgs saimnieks, pārvaldot valsts īpašumā esošos derīgos izrakteņus.
Valsts kontrolē atzīmēja, ka ZM nav izrādījusi interesi par tai uzticētajiem valstij piederošajiem derīgajiem izrakteņiem – to uzskaites vērtība nav ticama un valstij piederošās kūdras ieguves apmēriem netiek sekots līdzi. Rezultātā valsts iegūst un līdz pat 2030.gadam turpinās iegūt vien daļu no tai piekrītošajiem ieņēmumiem par kūdras ieguvi un pārdošanu.
Ziņojumā minēts, ka ministrijas rīcībā nav ticamas informācijas par tās valdījumā esošo derīgo izrakteņu patieso vērtību, ieguves apmēriem un to faktiskajiem atlikumiem, tādējādi neievērojot grāmatvedības uzskaiti regulējošo normatīvu prasības. Neapzinot derīgo izrakteņu patieso vērtību, nav iespējams noteikt iespējami augstāko cenu par iegūstamajiem derīgajiem izrakteņiem.
Tāpat, pēc VK paustā, ministrija, neveicot pietiekamu uzraudzību pār LVM deleģētā uzdevuma – derīgo izrakteņu apsaimniekošana – tiesisku izpildi, nav ievērojusi Valsts pārvaldes iekārtas likumu, jo LVM kūdras ieguves nomas maksas indeksāciju sāka trīs gadus vēlāk, nekā to paredzēja normatīvi – tikai 2018.gadā.
