ZM: EK ambiciozo klimata un vides mērķu sasniegšanai var būt vajadzīgs papildu finansējums 1
Eiropas Komisijas (EK) jaunajā “Eiropas zaļā kursa” stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanai lauksaimniecībā bez Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības politikai paredzētā finansējuma var būt nepieciešami papildu finanšu resursi, uzskata Zemkopības ministrijā (ZM).
ZM informēja, ka pirmdien, 27. janvārī, zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA) piedalīsies ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē Briselē, kur EK iepazīstinās ES dalībvalstis ar ieceri pārskatīt rīcībpolitiku pārtikas un lauksaimniecības jomās “Eiropas zaļā kursa” kontekstā.
Taisnīga un pārticīga sabiedrība
Ministrijā atgādina, ka “Eiropas zaļā kursa” mērķis ir pārveidot ES par taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kurā siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas 2050.gadā samazinātos līdz nullei un ekonomiskā izaugsme nebūtu saistīta ar resursu patēriņu.
Vienlaikus ZM ieskatā EK plānotajos stratēģiskajos dokumentos paredzēto ambiciozo mērķu sasniegšanai varētu būt nepieciešams papildu finansējums. Jo šo uzdevumu īstenošanai lauksaimniecībā tikai ar ES Kopējās lauksaimniecības politikai pieejamajiem samazinātajiem finanšu resursiem varētu nepietikt.
Nepieciešami papildus atbalsta instrumenti
Tāpēc ir būtiski, lai visām ES dalībvalstīm un nozarēm būtu pieejami papildu atbalsta instrumenti, citādi būs sarežģīti sasniegt “Eiropas zaļā kursa” mērķus, norāda ZM.
Tāpat Latvija uzsver, ka ir ne tikai jākoncentrējas uz pasākumiem siltumnīcefekta gāzu (SEG) samazināšanai, bet vienlīdz svarīgi ir arī pasākumi ogļskābās gāzes (CO2) piesaistes palielināšanai augsnē un biomasā.
Turklāt ir jāņem vērā, ka Latvijā meži jau patlaban aizņem vairāk nekā pusi valsts teritorijas, kas norāda uz ierobežoto apmežošanas potenciālu, kā to iecerējusi EK, atgādina ZM.
Aizstāvēs Latvijas pozīciju
Plānots, ka 27.janvārī zemkopības ministrs tiksies ar ES Vides, okeānu un zivsaimniecības komisāru Virgīniju Sinkēviču, ar kuru ministrs pārrunās aktuālos zivsaimniecības nozares jautājumus.
Tāpat ministram paredzēta tikšanās ar Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas deputātu – ziņotāju par Kopējās lauksaimniecības politikas reformu – Pēteri Jāru, iepazīstinot ar Latvijas pozīciju svarīgajos ES Kopējās lauksaimniecības politikas reformas un ES daudzgadu budžeta jautājumos.
Uzziņa:
“Eiropas zaļajā kursā” ietverts ceļvedis ar darbībām resursu efektīvas izmantošanas veicināšanai, pārejot uz tīru, aprites ekonomiku, un klimata pārmaiņu, bioloģiskās daudzveidības zuduma un piesārņošanas mazināšanai. Tajā esot norādītas nepieciešamās investīcijas un pieejamie finansējuma avoti, kā arī izskaidrots, kā nodrošināt iekļaujošu un taisnīgu pārkārtošanos.
EK pārstāvniecības Latvijā preses nodaļa jau iepriekš informēja, ka “Eiropas zaļā kursa” mērķu sasniegšanai būs vajadzīgas ievērojamas investīcijas.
Aplēsts -, lai sasniegtu pašreizējos 2030.gadam noteiktos klimata un enerģētikas mērķrādītājus, ik gadu būs nepieciešamas papildu investīcijas 260 miljardu eiro apmērā, kas atbilst aptuveni 1,5% no ES kopējā 2018.gada iekšzemes kopprodukta.
Lai palīdzētu nodrošināt investīcijas, komisija 2020.gada sākumā nāks klajā ar ilgtspējīgas Eiropas investīciju plānu. Vismaz 25% no ES ilgtermiņa budžeta būtu jāatvēl klimata darbiem, un papildu atbalstu nodrošinās Eiropas Investīciju banka, Eiropas Klimata banka. Lai privātais sektors varētu dot ieguldījumu zaļās pārkārtošanās finansēšanā, EK 2020.gadā nāks klajā ar zaļā finansējuma stratēģiju.
