ZM: Egļu astoņzobu mizgrauža populācijas pieaugums liek rūpīgi gatavoties šā gada sezonai 0
Parastās egles postošākā kaitēkļa – egļu astoņzobu mizgrauža – straujais populācijas pieaugums pagājušā gada vasarā liek meža īpašniekiem rūpīgi gatavoties 2020.gada sezonai, brīdina Zemkopības ministrija (ZM), atsaucoties uz Latvijas valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošā pētnieka Agņa Šmita sagatavoto informāciju.
Ministrijā norāda, ka ikvienam, kura īpašumā vai valdījumā ir pieaugušas egļu audzes, jānovērtē, vai iepriekšējā vasarā tajās nav parādījušās kaltušas egles, kas liecina par mizgrauža klātbūtni. Maijā, kad sākas mizgraužu masveida lidošana, jāapseko egļu audzes – jāskatās vai uz egļu stumbra acu augstumā nav pamanāmi mizgraužu ieskreju caurumiņi.
ZM norāda, ka maldīgs ir priekšstats par stumbra sveķošanu kā mizgraužu uzbrukuma pazīmi, jo, mizgrauzim sekmīgi kolonizējot egli, nekādi nosveķojumi nav redzami. Ja egle ir sekmīgi atvairījusi mizgraužu uzbrukumu, tad var būt redzamas atsevišķās nelielas sveķu lāsītes uz stumbra.
Ministrijā aicina meža īpašniekus vērsties Valsts meža dienestā (VMD) vai pie “Silava” speciālistiem, ja mežā novērojami svaigi mizgraužu bojājumi, lai novērtētu situāciju. Bojāto atrasto koku nedrīkst nozāģēt un izvest no meža mizgraužu lidošanas laikā, jo tādējādi izveidojas pulcēšanās vieta mizgraužiem – ciršanas atliekas, kas izdala gaistošas vielas un pievilina mizgraužus no liela attāluma. Nozāģējot vienu koku, pēc mēneša nokalst trīs līdz pieci koki. Ja tas ir tikai viens vai divi koki audzes vidū, tad tos var nozāģēt ziemā.
ZM norāda, ja mizgrauža bojātas egles ir lielā skaitā, tad šādu audzi jācērt sanitārajā cirtē nozāģējot visas – gan dzīvās, gan nokaltušās egles. Cērtot tikai svaigi kalušās egles mizgrauzis strauji savairojas atstātajās eglēs un audzi tāpat rudenī nākas nocirst.
Egļu audzi, kurā mizgrauzis savairojies, nevar “izārstēt”, bet šādu audzi var izmantot, lai mazinātu risku citām egļu audzēm. Ja bojātai egļu audzei tuvumā atrodas vērtīga nebojāta egļu audze, tad, nocērtot bojāto egļu audzi, tajā var izvietot feromonu slazdus. Mizgraužu ķeršanai piemērotos slazdos ievieto pievilinātāju, kas ir mākslīgi sintezēts šī mizgrauža pulcēšanās feromons.
ZM norāda, ka feromonu slazdus jāliek grupās 3-5 slazdus vienā grupā cirsmās, kurās skujukoku ciršanas atliekas ir vairāk par 25% no kopējā ciršanas atlieku daudzuma un 500 metru attālumā ir kāda egļu audze, kuru ir vēlme pasargāt. Ja tuvumā egļu audžu nav, tad feromonu slazdu lietošana nav mērķtiecīga.
Feromonu slazdus nedrīkst likt tuvāk par 30 metriem no pieaugušas augošas egles, jo mizgrauzis slazda vietā “iekritīs” kokā. Feromonu slazdu efekts ir samērā neliels. Tikai sistemātiska, plānota šo slazdu lietošana dod sinerģisku efektu, kas sekmē mizgraužu savairošanās izbeigšanu. Ja feromonu slazdus lieto nepareizi, ļaunums no tā ir nesalīdzināmi lielāks par labumu, ko var iegūt, slazdus lietojot pareizi. Tāpēc stingri jāievēro to lietošanas noteikumi.
Ministrijā arī atgādina, ka ZM Meža departaments strādā pie egļu aizsardzības plāna, kas paredzēs, ka jebkurš meža īpašnieks, kura izstrādātā cirte būs piemērota feromonu slazdu lietošanai, varēs tikt pie šādiem slazdiem, un valsts nodrošinās šo slazdu izvietošanu, tīrīšanu un novākšanu. Meža īpašniekam būs jāvēršas Valsts meža dienestā, un mežzinis izvērtēs cirsmas piemērotību mizgraužu samazināšanas mērķiem.
ZM norāda, ka, lai arī mizgraužu bojājumi būs atrodami visā Latvijas valsts teritorijā, aizsardzības pasākumi jākoncentrē reģionos ar to lielāko aktivitāti. 2019.gada Meža kaitēkļu un slimību monitoringa rezultāti liecina par to populācijas augsta kaitējuma riska slieksni Vidzemes centrālajā un ziemeļu daļā. Kopējais populācijas pieaugums, salīdzinot ar 2018.gadu, pārsniedza divas reizes.
Jau vēstīts, ka būtiskākie astoņzobu mizgrauža postījumi pērn konstatēti Lubānas apkārtnē, kur to savairošanos veicināja 2017.gada rudens plūdi, kā arī Gaujas nacionālajā parkā – Cēsu apkārtnē, kur to savairošanos veicināja 2017.gada sausā vasara un samērā liels vēja gāzto koku apjoms.
Pēdējo gadu klimatiskie apstākļi Eiropā radījuši labvēlīgus nosacījumus egļu astoņzobu mizgrauža savairošanās uzliesmojumam daudzās Eiropas valstīs. Sausā 2018.gada vasara sekmējusi tā savairošanos Zviedrijas dienvidu daļā, bet 2017.gada oktobra vētra – Vācijā. Tie pēdējos gados savairojušies arī Austrijā, Čehijā, Slovākijā, Polijā un citās Eiropas valstīs.
