Zivsaimnieki sadala lielo lomu 0
Gada balvas zivsaimniecībā “Lielais loms 2018” laureāti piektdien saņēma nozarē augstāko apbalvojumu, ko piešķir par nozīmīgiem sasniegumiem un ieguldījumu nozares labā.
Pavisam tika piešķirtas balvas piecās nominācijās, kā arī par mūža ieguldījumu zivsaimniecībā.
Nominācijas “Jauns un daudzsološs nozarē” laureāta titula ieguvēja, zivju pārstrādes uzņēmuma SIA “Baltijas zivis-97” pārtikas ražošanas tehnoloģe Kristīna Antoņenko bija pārsteigta par iegūto titulu, sakot, ka tā ir liela atbildība un dod motivāciju darboties tālāk. Uzņēmumā viņa strādā septiņus gadus un viņas vadībā top produkcija gan vietējam, gan eksporta tirgiem. Kristīna atklāj, ka kompānija galvenokārt orientējas uz vietējo tirgu, jo eksporta tirgos problēmu ir daudz vairāk. Nedaudz produkcijas pašlaik tiek eksportēts uz abām kaimiņvalstīm – Lietuvu un Igauniju, kā arī uz Vāciju un Angliju, nākotnē šie apjomi varētu augt. “Baltijas zivis-97” sortimentā ir ap 150 nosaukumu zivju produktu, kas, pēc K. Antoņenko domām, ir ļoti daudz, bet tie ir pircēju pieprasīti.
Apjomi aug arī nominācijas “Gada uzņēmums zivju apstrādē” laureātam – SIA “Bērzciems”. Tās vadītājs Uģis Krauklis atklāj, ka ejošākie produkti ir “Rīgas ķilavas” un “Rīgas ķilavas ar vīnu”, ko pieprasa ne vien vietējā, bet arī eksporta tirgos. Šobrīd tiek eksportēti aptuveni 30% no saražotā. U. Krauklis cer, ka Bērzciema vēsturiski attīstītais rūpals nekur nezudīs un tradīcija apstrādāt zivis turpināsies.
Nominācijā “Gada zvejas uzņēmums” laureāta gods tika Skultes ostā saimniekojošai SIA “Varita” un tās vadītājam Agrim Lapiņam. Kopš uzņēmuma izveides 1998. gadā pārmaiņu vēji skāruši arī šo uzņēmumu – sākuši strādāt ar vienu kuģi, vēlāk gan flote papildināta, gan kuģi sagriezti, bet pašlaik uzņēmums stabili attīstās. SIA “Varita” saimnieko Skultes ostā, kur, pateicoties ES līdzfinansējumam, zvejnieki izveidojuši modernu zivju uzglabāšanas un pirmapstrādes kompleksu, kas ļauj zivis uzglabāt un saldēt, kas ir liela pievienotā vērtība. Pašlaik uzņēmumā nodarbināti 60 strādājošie. A. Lapiņš ir gandarīts, ka mājās atgriezušies arī vairāki tautieši no Īrijas un Anglijas un šobrīd strādā Skultes ražotnē. “Varitas” saimnieks ar partneriem nodibinājuši zvejnieku biedrību, kas strādā pie resursu atražošanas, kā arī cenšas apvienot piekrastes zvejniekus.
“Gada akvakultūras uzņēmuma” laureāts z/s “Ūdensrozes” vadītājs Ilgonis Zaļaiskalns ir pateicīgs gan savam vectēvam Oskaram, kurš bija liels entuziasts, gan tēvam Pēterim, kurš izveidojis dīķsaimniecību. “Esam priekšā daudziem, ka te nav tipiskā dīķa sajūta. Liela daļa zivju domāta makšķerēšanai,” uzsvēra saimniecības vadītājs.
Par nozares popularizēšanu laureātu godu izpelnījās Nīcas novada Jūrmalciema interešu kopa “Kalvas”, savukārt balva par mūža ieguldījumu zivsaimniecībā tika piešķirta zinātniskā institūta “Bior” zivju audzētavas “Tome” filiāles “Dole” vadītājam Aivaram Ignatovam, kura vadībā pirmoreiz Baltijas reģionā izstrādāta un līdz šim laikam izmantota vimbu mākslīgās pavairošanas tehnoloģija.
Izvērtējot nozares sasniegumus, Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta vadītājs Normunds Riekstiņš norādīja, ka šī gada pirmajā pusē par 15% audzis apstrādātās un konservētās produkcijas apjoms pret attiecīgo laikposmu pērn. Tas izskatās cerīgi, jo nozari pēdējos gados piemeklējusi lejupslīde. “Uzņēmumiem jāmeklē risinājumi situācijā, kad aizvēries Krievijas tirgus. Tagad tiek meklēti jauni tirgi, rodas jauni pasūtījumi, apjomi nesasniedz to daudzumu, kāds bijis iepriekš,” pauda Riekstiņš.
Šobrīd uzņēmumi domā par iespējamo apvienošanos un izskata citus variantus, kā strādāt turpmāk. “Labā ziņa – mēs mākam ražot, mums ir tradīcijas, bet jāatrod patērētājs un tirgi, kur realizēt saražoto,” uzsvēra N. Riekstiņš. Pievilcīgi tirgi ir gan Kanāda, gan ASV un pat Japāna.
Kā liecina ZM informācija, 2017. gadā pavisam saražoti 28 tūkstoši tonnu sagatavoto un konservēto zivju, kas ir vismazāk pēdējo piecu gadu laikā. Savukārt akvakultūras produkcijas realizācija aug un pērn sasniedza 808 tonnas, kas ir lielākais apjoms kopš 2004. gada.
Fotogaleriju no pasākuma skatiet šeit
