Zivsaimniecībā mērķis – attīstīt konkurētspēju 2
Akvakultūras produkcijas ražošanas apjomu pieaugums, pievienotās vērtības radīšana un noieta tirgu attīstība – tie ir tikai daži no galvenajiem mērķiem laikā no 2014. līdz 2020. gadam. Arī zvejas produktu apstrādē paredzēta jaunu produktu un tehnoloģiju attīstība un produkcijas noieta tirgu paplašināšana. “Rīcības programma zivsaimniecības attīstībai” paredz veicināt zvejniecības konkurētspēju, kooperāciju un darbību dažādošanu, īpaši akvakultūrā un piekrastes zvejā. Kopumā Latvijai pieejamais Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) publiskais finansējums paredzēts 183,6 miljoni eiro, kas ir par 9,2 % vairāk nekā iepriekšējā plānošanas periodā.
Modernizācija un inovācijas
ZM Zivsaimniecības departamenta zivsaimniecības atbalsta nodaļas vadītāja Edīte Kubliņa informē, ka pasākumā “Atbalsts zvejniecībai” plānots novirzīt 41,9 miljonus eiro. Zvejas flotes modernizācijas ietvaros paredzētas investīcijas drošības un darba apstākļu uzlabošanā, zvejas produktu kvalitātes un energoefektivitātes uzlabošanā un nosacījumu izpildē saistībā ar nevēlamo nozveju. Tāpat paredzētas kompensācijas par zvejas kuģu izņemšanu no zvejas, lai Latvijai pieejamo zvejas resursu samazināšanās rezultātā dotu iespēju zvejniekiem darboties ekonomiski efektīvi un neciestu to konkurētspēja. Saskaņā ar zinātnieku novērtējumu un zvejnieku atbalstu piecu kuģu, kas nodarbojas ar mencu zveju aiz piekrastes joslas, izņemšana palīdzētu rast līdzsvaru esošajā situācijā.
“Atbalsts inovācijām” ir jauns pasākums un uz to varēs pretendēt zvejnieki un zvejnieku ražotāju organizācijas sadarbībā ar zinātniskajām institūcijām. Tāpat būs pieejamas investīcijas zvejas ostās un izkraušanas vietās – zvejai nepieciešamajā infrastruktūrā, izkrauto produktu kvalitātes uzlabošanai un kontroles un izsekojamības nodrošināšanai.
Atzītām ražošanas organizācijām līdz 2018. gadam būs pieejams uzglabāšanas atbalsts par organizāciju veiktajiem zvejas produktu intervences pasākumiem, bet no 2019. gada šāds atbalsts vairs nebūs pieejams.
Atbalsts akvakultūrai
“Atbalstam akvakultūrai” jaunajā plānošanas periodā paredzēti 46,3 miljoni eiro, tajā skaitā investīcijas paredzētas atbalstam iekārtām, būvniecībai un rekonstrukcijai, kā arī sugu dažādošanai, produktu kvalitātes uzlabošanai, labturībai, aizsardzībai pret savvaļas plēsoņām, resursu efektīvākai izmantošanai, kā arī energoefektivitātes pasākumiem. Līdzīgi kā šajā plānošanas periodā paredzēts maksāt hektārmaksājumus dīķsaimniecībām, kas nodrošina vides pakalpojumus. Atbalstu varēs saņemt arī inovāciju ieviesēji, kas sadarbojas ar zinātniskajām institūcijām, kā arī apmaksāti tiks konsultāciju pakalpojumi, profesionālā apmācība, mūžizglītība, pieredzes un labās prakses apmaiņa.
Investīcijām akvakultūrā mazajiem un vidējiem uzņēmumiem atbalsta intensitāte paredzēta 50%, pārējiem – 30%, bet traktortehnikas iegādei – 40%. Zemes darbi, tostarp dīķu rakšana, netiks atbalstīti. Veidojot jaunu akvakultūras uzņēmumu, pretendentam būs nepieciešama iepriekšēja veiksmīga pieredze uzņēmējdarbībā un vismaz pamatzināšanas akvakultūrā.
Mazajiem un vidējiem
54 miljoni eiro plānoti atbalstam zvejas un akvakultūras produktu apstrādei un tirdzniecībai. Jaunums ir tāds, ka saskaņā ar EJZF regulas nosacījumiem atbalsts grantu veidā tiks sniegts tikai tiem uzņēmumiem, kas atbilst mazo un vidējo uzņēmumu definīcijai, lielie uzņēmumi šo atbalstu nevarēs saņemt. Zvejas un akvakultūras produktu apstrādes pasākumā atbalsta intensitāte būs līdz 50%.
Pasākumā “Atbalsts zivsaimniecības teritoriju ilgtspējīgai attīstībai” plānoti 15 miljoni eiro un šis pasākums tiks īstenots caur vietējām rīcības grupām. Šo atbalstu varēs saņemt fiziskas un juridiskas personas, biedrības un nodibinājumi un vietējās pašvaldības, kas projektu realizē vietējās attīstības stratēģijas īstenošanas teritorijā. Paredzēts atbalstīt pievienotās vērtības veidošanu, darbavietu radīšanu un inovāciju veicināšanu visos zvejas un akvakultūras produktu piegādes ķēdes posmos, darbību dažādošanu zvejniecībā un ārpus tās, vides resursu izmantošanu, klimata pārmaiņu seku mazināšanu un citus.
