Ventspils pusē Puzē grib būvēt miljoniem eiro vērtu zivju rūpnīcu, bet netiek pie naudas 10
Izmantojot ES līdzfinansējumu, biedrība “Nacionālā zvejniecības ražotāju organizācija” gatava Puzes pagastā uzbūvēt vairākus miljonus eiro vērtu zivju miltu un eļļas rūpnīcu, bet pagaidām projekta realizācija bremzējas birokrātisku procedūru dēļ.
Biedrības valdes priekšsēdētājs, Latvijas Zivsaimnieku asociācijas (LZA) prezidents Inārijs Voits sarunā ar “LA” atklāja, ka problēma ir naudas pārdalē, kas līdz šim vēl nav notikusi. Proti, lai gan šā gada maijā Rīcības programmas zivsaimniecības attīstībai 2014. – 2020. gadam Uzraudzības komitejā nolemts, ka Zemkopības ministrija virzīs jautājumu par līdzekļu pārdali, joprojām tas nav noticis. Līdzekļu pārdale varētu notikt starp diviem pasākumiem – “Zvejas ostas un izkraušanas vietas” un “Pievienotā vērtība, produktu kvalitāte un nevēlamu nozveju izmantošana” –, kur pirmajam pasākumam atvēlēti 24,4 miljoni eiro, bet otrajam – pieci. Tā kā jau iepriekšējā plānošanas periodā ostās ieguldīts daudz līdzekļu, šobrīd neesot vairs tik akūtas nepieciešamības pēc lieliem ieguldījumiem, tāpēc arī lūgts pārdalīt četrus miljonus eiro par labu pievienotās vērtības pasākumam.
Voits zina teikt, ka atšķirībā no iepriekšējā plānošanas perioda, kad naudas pārdale starp pasākumiem bija katras dalībvalsts pārziņā, šajā plānošanas periodā naudas pārdale jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. Voits ir sašutis par garo saskaņošanas procedūru: “Cik ilgam laikam jāpaiet, lai mazinātos Eiropas birokrātija? Mums projekts jau gatavs, visos līmeņos viss ir saskaņots. Gribam investēt četrus miljonus eiro, radīt jaunas darba vietas, bet naudu nepārdala un programmu never vaļā. Nesaprotu šo ierēdniecības cietpaurību.”
Voits saraksti ar EK sācis jau maijā, bet nesen ar sūdzību vērsies gan Zemkopības ministrijā, gan decembra sākumā to nosūtījis Eiropas ombudsmenei Emīlijai O’Reilijai, kas jau izrādījusi interesi par šo jautājumu un lūgusi detalizētu informāciju.
Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš “LA” rakstiski apstiprināja, ka Rīcības programmas zivsaimniecības attīstībai 2014. – 2020. gadam, ar kuru Latvijā tiek īstenots Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) atbalsts, Uzraudzības komitejā šā gada maijā tika nolemts veikt finansējuma pārdali starp diviem zvejniecības konkurētspēju veicinošiem pasākumiem. Ņemot vērā Krievijas sankciju ietekmi uz zivsaimniecības nozari, tika nolemts paredzēt lielāku finansējumu investīcijām pievienotās vērtības radīšanai Baltijas jūrā nozvejotajai zivij, vienlaikus samazinot finansējumu zvejniecībai nepieciešamajām investīcijām ostās.
Zemkopības ministrija kā EJZF vadošā iestāde Uzraudzības komitejā ierosinātos grozījumus EK iesniegusi jau jūnija vidū. Patlaban vēl arvien turpinās aktīvas diskusijas ar Eiropas Komisijas (EK) pārstāvjiem par tās izvirzītajām ar mūsu ierosinātajiem grozījumiem nesaistītām papildu prasībām – papildināt programmu ar atsevišķiem rezultātu rādītājiem, viņš piebilda. Vienlaikus EK pārstāvji norādījuši, ka nesaskaņos Latvijas ierosinātos grozījumus par finansējuma pārdali starp pasākumiem, līdz nebūs vienošanās par visu diskusiju tēmu. “Konsultāciju procesā par izmaiņām ES finansējuma izmantošanā ir divas puses, tādēļ izmaiņas finansējuma izmantošanā var notikt tikai ar Eiropas Komisijas piekrišanu. Latvijā lēmums par finansējuma pārdali ir pieņemts, un Zemkopības ministrija dara visu, lai tas tiktu izpildīts,” uzsvēra Riekstiņš.
Skaidrojot situāciju, Voits vēl atgādina, ka Krievijas embargo dēļ pagājušajā gadā un šogad zivrūpniekiem kritās eksports par 50%, kas radījis aptuveni 100 miljonu eiro zaudējumus. Pārdalītie līdzekļi starp pasākumiem ļautu zvejniekiem izaugsmi un iespēju ražot konkurētspējīgu preci ar pievienoto vērtību. Viņš arī zina teikt, ka 15. decembrī beigsies pretendentu pieteikšanās divos pasākumos, kur aktivitāte ir ļoti neliela. Pasākumā “Zveja un akvakultūras apstrāde” pieejamais finansējums ir astoņi miljoni eiro, un tajā, pēc Voita paustā, nav iesniegts neviens projekts, bet pasākumā “Produktīvie ieguldījumi akvakultūrā” uz pieejamiem 10 miljoniem eiro pretendē viens projekts par kopējo summu 576 tūkstoši eiro. “Tas nozīmē, ka pašlaik visa šī nauda karājas gaisā, bet mēs pie atbalsta nevaram tikt,” rezumē Voits.
EK pārstāvis Latvijā Jānis Krastiņš skaidro, ka komisija apmierinās Latvijas pieprasījumu par grozījumiem EJZF programmā, cik vien ātri iespējams, bet ne vēlāk kā 3 mēnešus pēc dalībvalsts pieprasījuma atkārtotas iesniegšanas ar nosacījumu, ka komisijas izteiktie apsvērumi būs pienācīgi ņemti vērā.
Jāpiebilst, ka “LA” par plāniem būvēt zivju proteīna un eļļas rūpnīcu Puzē jau vēstīja 2015. gada augustā. Rūpnīcas plānotā pārstrādes jauda – 12 tūkstoši tonnu zivju gadā. Jaunajā rūpnīcā varēs pārstrādāt nestandarta zivis un zivju atliekvielas jaunos produktos – zivju proteīnā, eļļā un nākotnē – zivju granulās. Nestandarta zivju pārstrāde kļuvusi aktuāla īpaši šogad, kad ES rosinājusi gatavo produktu ražošanai neizmantot brētliņas, kas garākas par 12,5 cm, un reņģes, kas garākas par 17 cm – tās jāsamaļ miltos.
