“Tas jau tā ir ļoti sāpīgi.” Uz kādu lomu var cerēt Latvijas zvejnieki zivju resursu izsīkuma ēnā 15
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Nākamgad reņģu nozvejas iespējas Rīgas līcī pieaugs par 21% jeb 4441 t, ar ko varam būt ļoti apmierināti, “Latvijas Avīze” uzzināja Zemkopības ministrijas (ZM) Zivsaimniecības departamentā.
Savukārt attiecībā uz citiem krājumiem Eiropas Komisija (EK) izrādījusi pārmērīgu piesardzību.
Mazāk, nekā zinātnieki atļauj
Brētliņu zvejas iespējas EK ir atstājusi 2021. gada līmenī, kaut arī zinātnieki pieļauj tās palielināt par 18%.
Šim krājumam Latvija noteikti vēlētos sekot zinātnes maksimāli pieļaujamiem apjomiem, informē ZM Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš.
Arī zeltplekstei, kuru gan Latvija nezvejo, EK atstājusi 2021. gada kvotu līmeni, kaut gan zinātnieki iesaka palielināt nākamā gada zvejas iespējas.
Savukārt Baltijas jūras centrālās daļas reņģei, kuru nelielā daudzumā zvejo Latvijas zvejnieki, pamatā gan kā piezveju brētliņu zvejā, zinātnieki ieteica būtisku 36% samazinājumu.
Tas jau tā ir ļoti sāpīgi, taču EK piedāvā vēl radikālāku samazinājumu, kas izskatās tiešām pārspīlēti, tā N. Riekstiņš.
Savukārt Baltijas jūras austrumdaļas menca atrodas kritiskā stāvoklī jau vairāku gadu garumā, tāpēc nav pamata, ka varētu sagaidīt palielinājumu tās piezvejai citu sugu zvejā, un piezvejas iespējas saglabāsies šī gada līmenī.
Nākamā gada lēmuma pieņemšanu apgrūtina arī tas, ka zinātnieki vēl arvien nav devuši savus ieteikumus zvejas iespējām par trim zivju krājumiem – Baltijas jūras rietumdaļas mencu (Latvijai gan ir ļoti nelielas šī krājuma zvejas iespējas, kas neatstāj būtisku ietekmi uz zvejas nozari), Baltijas jūras lasi (te Latvijai ir pietiekami nozīmīgas zvejas iespējas no kopējā apjoma) un Somu līča lasi (Latvija nezvejo šo krājumu).
Zinātnieku padoms tiek solīts septembra vidū, kad attiecīgi tiks papildinātas regulā paredzētās 2022. gada kvotas.
Ietekmē industrializācija
Kāda tad ir nozvejas kvotu veidošanās vēsture? Pēc Otrā pasaules kara straujā industrializācijas attīstība ir būtiski ietekmējusi Baltijas jūras zivju populācijas, biotopus un zvejas iespējas.
Piesārņojums un eitrofikācija jeb aizaugšana ir izraisījusi sugu biotopu iznīcināšanu piekrastes zonās visā Baltijas jūrā, kā arī daudzu zivju populāciju reproduktīvo spēju samazināšanos, “Latvijas Avīze” uzzināja ZM Zivsaimniecības pārvaldē.
Hidroelektrostaciju un rezervuāru būvniecība galvenajās Baltijas ūdenstecēs no 1940. līdz 1960. gadam pasliktināja migrējošo zivju sugu, piemēram, lašu, taimiņu, migrējošo sīgu un zušu, dabisko vairošanos.
Tā rezultātā šo sugu dabiskā populācija un līdz ar to arī zveja ir ievērojami samazinājusies.
No 1950. līdz 1970. gadam tika izstrādātas jaunas zvejas metodes un paņēmieni – jauni neilona tīklu materiāli, atklātas jūras zveja un traļi, un Baltijas zivju nozveja strauji palielinājās.
Baltijas mencu nozveja sasniedza maksimumu astoņdesmito gadu vidū pēc krājuma sabrukuma, kas deviņdesmitajos gados izraisīja ekonomiskas problēmas mazām zvejnieku kopienām un zivju pārstrādes rūpniecībai Baltijas dienvidu valstīs.
Starptautiskā Baltijas jūras zvejas komisija tika izveidota saskaņā ar Konvenciju par zveju un dzīvo resursu saglabāšanu Baltijas jūrā, ko 1973. gada rudenī parakstīja Baltijas jūras valstu valdības, to skaitā Dānija, Somija, Vācijas Demokrātiskā Republika, Vācijas Federatīvā Republika, Polija, Zviedrija, Padomju Savienība.
Konvencija tika izdota, lai aizsargātu Baltijas jūras dzīvos resursus un panāktu to racionālu izmantošanu, cieši sadarbojoties konvencijas līgumslēdzējām pusēm.
Šī komisija pastāvēja līdz 2009. gadam, bet šobrīd visas Baltijas jūras piekrastes valstis, izņemot Krieviju, ir Eiropas Savienības dalībvalstis, un to zvejas darbības regulē ES Kopējā zivsaimniecības politika.
Savukārt 2009. gadā ES un Krievija vienojās par sadarbību zivsaimniecībā un Baltijas jūras saglabāšanā.
Kad 70. gadu vidū Starptautiskā Baltijas jūras zvejniecības komisija pirmo reizi noteica kopējo pieļaujamo atsevišķu sugu nozveju, piekrastes valstīm bija piekļuve visiem Baltijas jūras zvejas apgabaliem.
Vēlāk pēc ANO III Jūras tiesību konferences noslēguma un visu Baltijas jūru aptverošo valstu zvejniecības zonu izveidošanas kvotu piešķīrumi bija jāveic saskaņā ar jauniem juridiskiem nosacījumiem.
Vairāki apsvērumi noteica konkrēto sadalījumu, ņemot vērā vēsturisko nozveju, zivju krājumu teritoriālo sadalījumu, no zvejas atkarīgiem apgabaliem, bet sākumā nebija skaidru noteikumu vai parametru, uz kuriem varētu atsaukties.
Vēlāk kvotu piešķīrumi līgumslēdzēju pusēm tika balstīti uz fiksētu procentuālo daudzumu atsevišķām sugām – mencas, siļķes, brētliņas un laši pa valstīm, informē ZM.
Mencai – kritisks stāvoklis
Mūsdienās Eiropas politika paredz, ka nozvejas kvotas jānosaka, ņemot vērā pieejamos zinātniskos ieteikumus, bioloģiskos un sociālekonomiskos aspektus, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem zvejas sektoriem, kā arī ņemot vērā viedokļus, kas izteikti, apspriežoties ar ieinteresētajām personām.
Visas zvejas iespējas kopš 1977. gada ir samazinājušās. Īpaši smaga situācija ir ar Baltijas jūras mencu krājumiem, kuru stāvoklis šobrīd ir kritisks.
Austrumbaltijas mencu specializētā zveja jau šobrīd ir slēgta, savukārt Rietumbaltijas mencu krājums atrodas ļoti nestabilā stāvoklī.
Speciālisti atzīmē, ka pie mencu krājumu sliktā stāvokļa galvenokārt vainojama ūdens kvalitātes pasliktināšanās, zemais ūdens sāļums un zemais skābekļa saturs ūdenī, kā arī dažādas slimības.
Pat pilnīgi pārtraucot zveju, paredzams, ka tuvākajos gados mencu nārsta bars neatjaunosies.
Pēc Starptautiskās jūras pētniecības padomes novērtējuma, pēdējos gados mencu bioloģija Baltijas jūrā ir būtiski mainījusies. Joprojām mencu nārsta vietās bieži novērojami bezskābekļa rajoni, kas liedz mencai nārstot tradicionālajās nārsta vietās, turklāt mencas augšana ir būtiski samazinājusies.
Gan zvejnieku lomos, gan zinātniskajās uzskaitēs gandrīz pazudušas lielās mencas. Tāpat būtiski samazinājies gan zivju garums, gan vecums, kādā tās pirmoreiz nārsto.
Pagājušajā gadsimtā menca sāka nārstot, pārsniedzot 35 cm garumu, bet pēdējos gados zinātnieki redz nārstojošas mencas, kas vēl nav sasniegušas 20 cm.
Tas būtiski ietekmē ikru daudzumu, to kvalitāti un spēju pielāgoties iesāļajam Baltijas jūras ūdenim. Mencu nobarotība pēdējos gados bijusi ļoti zema. Mencu aknās pēdējos gados konstatēti aizvien vairāk parazītu, kas neļauj mencai uzkrāt enerģijas rezerves.
To izplatību veicina pelēko roņu skaita pieaugums, kas ir starpsaimnieki šiem parazītiem. Visi šie apstākļi nosaka to, ka būtiski pieaugusi mencu dabiskā mirstība.
Taču, samazinoties kvotām un nozvejai, aizvien mazāku ietekmi uz mencu krājumu atstāj zvejnieki.
UZZIŅA
Latvijai piešķirtās nozvejas kvotas Baltijas jūrā 2021. gadā
Reņģei Baltijas jūras atklātajā daļā – 2705 t;
Reņģei Rīgas līcī – 21 230 t;
Brētliņai – 30 845 t;
Mencai Baltijas jūras rietumu daļā – 144 t;
Mencai Baltijas jūras austrumu daļā – 51 t – tikai piezvejas segšanai citu sugu zvejā;
Lasim – 12 455 gab.
Avots: Zemkopības ministrija
EKSPERTA VIEDOKLIS
Piesardzīgs piedāvājums
Didzis Ustups, pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “Bior” Zivju resursu pētniecības departamenta vadītājs: “Zivju krājumi jau ir izvērtēti, bet galalēmums par nozvejas kvotām nākamajam gadam vēl nav pieņemts, tas būs zināms oktobrī. Zinātnieki savas domas jau paziņoja 31. maijā, bet pagājušajā nedēļā ar savu priekšlikumu nāca EK. Tagad šo priekšlikumu apspriež visas ES dalībvalstis.
Šogad EK ir pat piesardzīgāka par zinātniekiem, bet tas nav pretrunā ar zinātnisko padomi. Kopumā piedāvājums nav tik slikts Latvijas zvejniekiem. Labā ziņa – Rīgas līča reņģu krājums ir vislabākajā situācijā, un paredzams, ka tās zvejnieki varēs zvejot vairāk.
Atklātā jūrā mencu kvota būs nulle, tā būs atļauta tikai piezvejā. Brētliņas mūsu zvejnieki nākamgad varētu zvejot vairāk, bet EK priekšlikums ir saglabāt šā gada līmeni ar pamatojumu – tās vairāk atstāt mencām kā barību.
Skaidrs, ka menca nebūs veiksmes stāsts. Nav tā, ka mencas izmirs, bet paliek atklāts jautājums, vai mencas būs tādā daudzumā, lai tās zvejotu rūpnieciskos apjomos.”
Vai vajag ierobežot zvejniecību Baltijas jūrā, nosakot zinātniski pamatotas kvotas?
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
Par publikācijas saturu atbild AS “LATVIJAS MEDIJI”.
