Zivju kari. Krievija atriebjas britiem par sankcijām, nedos vairs mencas – paliksiet bez saviem “fish and chips” un varēsit beidzot notievēt! 48
Krievijas Valsts dome denonsējusi vienošanos starp PSRS un Lielbritāniju, kas ļāva britu zvejniekiem zvejot Barenca jūras ūdeņos pie Kolas pussalas krastiem. Tas tika noslēgts 1956. gadā un stājās spēkā 10 mēnešus vēlāk.
“Angļi negodīgi ēda zivis 68 gadus. Viņi mums paziņoja par sankcijām, bet paši veido 40% no uztura, zivju ēdienkartes, no mūsu mencas. Tagad ļaujiet viņiem zaudēt svaru un kļūt gudrākiem. Jo 40% mencas un citi zivju veidu, tostarp pikšas, veido viņu uzturu, un ir viens no iecienītākajiem ēdieniem,” sacīja apakšpalātas spīkers Vjačeslavs Volodins, atsaucoties uz britu virtuves tradicionālo ēdienu – “fish and chips” jeb mīklā cepta zivs ar frī kartupeļiem.
Kā raksta BBC, nav skaidrs, vai Volodins ar to domāja visas Lielbritānijas sankcijas, kas tika ieviestas pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, vai īpašo 35% nodevu Krievijas zivju importam, kas tika noteikta kā daļa no šīm sankcijām, taču viņš īpaši norādīja, ka līguma denonsēšana bija Krievijas prezidenta Vladimira Putina nopelns.
1956. gadā britu traleri ieguva zvejas tiesības Kolas pussalas piekrastē, kā arī kontinentālajā daļā uz austrumiem no Kanin Nos raga un Kolguevas salas piekrastē. Taču dažādu iemeslu dēļ nozvejas apjomi tur pastāvīgi saruka. Šobrīd Apvienotajā Karalistē ir tikai viens kuģis, kas spēj sasniegt un darboties šajā Barenca jūras daļā – 2019. gadā ūdenī palaists 80 metrus garš refrižerators Kirkella, kas vienā reisā nozvejo aptuveni 800 tonnas zivju.
Turklāt mencu sezonālā migrācija, kas dodas uz Krievijas ūdeņiem baroties, zveju Barenca jūrā padara ekonomiski mazāk izdevīgu. Pēc Seafish datiem, 2018. gadā briti Barenca jūras Krievijas daļā nozvejojuši 7 tūkstošus tonnu zivju. 2022. gadā – neviena. Tāpēc 1956. gada līguma pārrāvums, visticamāk, maz ietekmēs Lielbritānijas patērētājus.
Apvienotā Karaliste importē lielāko daļu zivju, ko tā ēd, bet eksportē lielāko daļu nozvejoto zivju. Populārākās ir mencas, pikšas, lasis, tuncis un garneles – tās veido 80% no visām britu ēstajām zivīm un jūras veltēm.
Briti dod priekšroku mencām un pikšām, tās daudz ir ziemeļu jūrās un jo īpaši Barenca jūrā. Baltās zivis ievērojamā daudzumā izmanto zivīs un čipsos. Tiek lēsts, ka Lielbritānijā ir aptuveni 10 500 uzņēmumu, kas savā ēdienkartē piedāvā zivis un čipsus.
Kopā tie patērē aptuveni 10% no Apvienotās Karalistes kartupeļu ražas un 30% no visām baltajām zivīm Apvienotajā Karalistē, no kurām ceturtā daļa ir pikša un gandrīz divas trešdaļas mencas.
Aptuveni 90% no šīm zivīm nozvejo lielie Islandes, Norvēģijas, Krievijas un Fēru salu traleri, kas darbojas rūpīgi kontrolētās zvejas vietās Barenca jūras un Ziemeļatlantijas ūdeņos.
Saskaņā ar britu organizācijas Seafish aplēsēm, kas atbalsta zvejniecības nozari, Krievija veido vairāk nekā 40% no pasaules balto zivju (mencas, merlanga, heka, pikšas, pollaka un citu sugu) produkcijas. 2022. gadā Krievija ieņēma 4. vietu mencu importa ziņā Apvienotajā Karalistē, kas veidoja aptuveni 55 000 tonnu jeb 65% no piegādēm.
Ievērojami Krievijas zivju apjomi tradicionāli tiek pārstrādāti Ķīnā, un no turienes tās nonāk Apvienotajā Karalistē, pa ceļam pārstājot būt “krieviskas”.
Tomēr mencas nav vienīgais zivju veids, ko Apvienotā Karaliste importē. Pēc Seafish 2022.gada datiem pirmajā vietā pēc apjoma ir tuncis – 221 000 tonnu, tad mencas – 212 000 tonnu, lasis – 130 000, garneles – 111 000 un pikša – 100 000 tonnu. Ekvadora apgādā valsti ar visvairāk tunzivju, un Vjetnama piegādā visvairāk garneļu.
