Zivju audzētavās lašu izlaidums 0
Saulē uzmirdz zvīņu spožums, iezibas sarkani lāsumiņi virs sānu līnijas, brūngani zaļš Daugavas ūdens, acij teju netverams sitiens ar asti… laši pa vairākus metrus garu plastikāta cauruli sāk savu ceļu uz Baltijas jūru. Šogad agrāk nekā citus gadus. Jo zivkopības speciālisti tā cer pasargāt mākslīgi izaudzētos lasēnus no plēsīgajiem zandartiem un kaijām.
Līdz oktobrim par valsts budžeta un elektroenerģijas ražotāja “Latvenergo” līdzekļiem Daugavā, Gaujā, Ventā, Lielupē un citās Latvijas upēs plānots ielaist 11,87 miljonus zivju mazuļu – lašus, taimiņus, līdakas, nēģus, foreles, vēdzeles, sīgas, vimbas un zandartus. Tas tiek darīts, lai atjaunotu zivju populāciju. Šim mērķim 2012. gadā no valsts budžeta atvēlēs 350 tūkstošus latu, no “Latvenergo” – 607 tūkstošus.
Pie Doles salas 18. aprīlī sākās tradicionālā lašu smoltu (lašu mazuļi, kas sasnieguši sudrabošanās stadiju) laišana Daugavā. Aprīlī un maijā Daugavā un Daugavas grīvā kopumā paredzēts ielaist 749 tūkstošus lašu smoltu un mazuļu. Daugavā pēc hidroelektrostaciju uzcelšanas nevar notikt dabisks lašu nārsts, jo zivis vairs netiek savās ganību un vairošanās vietās.
Šajā pavasarī vēl 60 tūkstoši lasēnu ceļu uz jūru sāks Lielajā un Mazajā Juglā, 28 tūkstoši – Gaujā un 75 tūkstoši – Ventā. Zivju resursiem nodarītos zaudējumus, audzējot dažādu sugu zivju mazuļus, cenšas izlīdzināt piecas zivaudzētavas.
Par Daugavas lašu populācijas atjaunošanu rūpējas divas zivaudzētavas – “Tome” un “Dole”. Zivju mazuļi tiek audzēti Daugavas ūdenī, lai tiem rastos māju sajūta un viņi zinātu, kur jāatgriežas nārstot. “Audzētavā viņiem ir vieglāk izdzīvot nekā dabā,” saka Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “Bior” ihtioloģe Ruta Medne.
Katru gadu novembrī Daugavā tiek noķertas no Baltijas jūras ienākušās lašu mammas, kas pēc tam zivaudzētavas baseinā tiek slauktas. Apaugļotie ikri gadu pavada audzētavā garās, tumšās kastēs, kurām cauri plūst Daugavas ūdens. Tas netiek filtrēts, lai lasēniem būtu pēc iespējas dabiskāki apstākļi. Martā, kad paaugstinās ūdens temperatūra, sāk šķilties pirmie mazuļi. Sākotnēji tie pārtiek no sava dzeltenuma maisiņa, pēc tam tos pārvieto uz baseiniem blakus cehos, kur tiem nodrošināta automatizēta barošana. Šajos baseinos lasēni dzīvo vienu gadu, līdz viņus izlaiž brīvībā – Daugavā. Tad smolti sasnieguši vidēji 30 gramu svaru un 17 cm garumu. Daugavā tie ir spiesti iemācīties izdzīvot paši – atrast barību, izvairīties no plēsoņām gaisā un ūdenī. Tas izdodas ne visiem, iespējams, tikai katram desmitajam. Tāpēc šogad zivju speciālisti viengadīgos lašu smoltus Daugavā laida agrāk nekā citus gadus, kad plēsīgie zandarti vēl nav aktivizējušies. 50 tūkstošiem lasēnu tika nogriezta taukspura, lai pēc tam zinātnieki varētu analizēt, cik efektīva bijusi šāda rīcība.
“Kad ir siltāks, lasēniem ir vairāk barības. Taču tad ir mazāka straume, vairāk kaiju, līdakas un zandarti iznārstojuši un sāk baroties. Tagad mēs tos izlaižam it kā agrāk, kad barības upē mazāk, taču arī plēsoņas aukstajā ūdenī ir pasīvākas. Varbūt lasēniem šajā brīdī būs vieglāk adaptēties dzīvei brīvībā,” cer audzētavas “Dole” vadītājs Aivars Ignatovs. Pētījumi liecina, ka lasēni bez barības spēj izdzīvot pat mēnesi. Ja lasēniem izdodas adaptēties un izdzīvot, tie dodas uz jūru. Pēc trim gadiem, kad pienācis nārsta laiks, tie atgriežas un daļa tiek noķerta, lai tos slauktu un iegūtu ikrus nākamajām paaudzēm. “Šis cikls ir nebeidzams,” piebilst R. Medne.
Teorētiski Baltijas laši ir spējīgi nārstot vairākas reizes, taču parasti lielākā daļa lašu mammu, tas ir, 95%, iet bojā pēc sava pirmā nārsta.
Lai iegūtu papildu drošību gadījumos, ja Daugavā ieplūst piesārņojums, zivaudzētava “Dole” šogad par Eiropas finansējumu plāno rekonstruēt cehu, kurā būs slēgta ūdens padeve. “Tad mēs būsim neatkarīgi, pašlaik mēs neko nevaram izdarīt,” viņš brīdina un aicina nepiesārņot Daugavas ūdeni. Pēc rekonstrukcijas varētu nodrošināt arī stabilāku ūdens temperatūru karstās vasarās un aukstās ziemās.
Zivju populācijas mākslīgā atjaunošana Latvijā ir ar vairāk nekā simt gadus senām tradīcijām. Carnikavā jau 1896. gadā bija ierīkots laša ikru inkubators, kur audzēja laša kāpurus laišanai upēs.
Lašu populāciju papildina ne tikai Latvija, bet arī Polija u. c. Baltijas jūras valstis.
Uzziņa  Zivju mazuļu ielaišanas plāns Latvijas upēs 2012. gadā * Gaujas baseina mazajās upēs Amatā, Līgatnē, Raunā, Braslā – 50 tūkst. strauta foreļu, * Gaujā – 8 tūkst. lašu smoltu, 20 tūkst. lašu mazuļu, 112 tūkst. taimiņu smoltu, 63 tūkst. taimiņu mazuļu, 3,5 milj. nēģu kāpuru, 20 tūkst. ceļotājsīgu mazuļu, * Vizlā – 20 tūkst. taimiņu mazuļu, * Ventā – 75 tūkst. lašu smoltu, 97 tūkst. taimiņu smoltu un mazuļu, 80 tūkst. vēdzeļu mazuļu un kāpuru, * Daugavā un Daugavas grīvā – 749 tūkst. lašu smoltu un mazuļu, 80 tūkst. taimiņu smoltu, 400 tūkst. vimbu mazuļu, 2,5 milj. nēģu kāpuru, * Lielajā un Mazajā Juglā – 60 tūkst. lašu mazuļu, 2 milj. nēģu kāpuru u.c. |
