Karstuma dēļ vasarā bojā gājušas aptuveni 90 tonnas zivju! Zivju audzētāji cer uz skādes kompensēšanu 11
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Karstuma dēļ vasarā bojā gājušas aptuveni 90 tonnas zivju. Iespējams, nodarītā skāde tiks kompensēta. Aizvadītajā vasarā, kad ūdens temperatūra pakāpās virs +25 ˚C, vairākiem zivju audzēšanas uzņēmumiem gāja bojā zivis un tie cietuši zaudējumus.
Pēc Latvijas Zivju audzētāju asociācijas un Latvijas Vēžu un zivju audzētāju asociācijas apkopotās informācijas, kopējais abu asociāciju biedru uzņēmumos bojāgājušo zivju – galvenokārt varavīksnes foreļu – apjoms ir 80–85 tonnas.
To vidējā pašizmaksa ir vērtējama ap četriem eiro par kilogramu – šajā summā ierēķinātas zivju mazuļu iegādes izmaksas, barības, darbaspēka algas, iekārtu, transporta, elektrības un citas izmaksas.
Papildus asociāciju sniegtajiem datiem Zemkopības ministrija (ZM) saņēmusi arī tiešu informāciju par radušos zaudējumu lielumu no trīs akvakultūras uzņēmumiem, kas audzē varavīksnes foreles un nelielā apjomā arī arktiskās palijas, informē ZM Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš.
Viens uzņēmums, kurš ir zaudējis divas līdz trīs tonnas varavīksnes foreļu, neietilpst nevienā no minētajām nevalstiskajām organizācijām.
Ņemot vērā šo informāciju, kā arī iespēju, ka karstuma radīto zaudējumu dēļ ir cietis vēl kāds neapzināts akvakultūras audzētājs, kopējais akvakultūras uzņēmumos 2021. gada jūnija un jūlija ilgstošā karstuma izraisītais zivju produkcijas apjoma zaudējums tiek lēsts uz aptuveni 90 tonnām zivju.
N. Riekstiņš stāsta, ka pašlaik ministrija sākusi virzīt ierosinājumu, lai rastu iespēju zaudējumus kompensēt.
ZM jau ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu par akvakultūras uzņēmumiem karstuma dēļ radītajiem zaudējumiem, tas tiks virzīts tālāk izskatīšanai valdībā, taču patlaban vēl turpinās konsultēšanās un jautājuma saskaņošana ar Finanšu ministriju.
Uz atbalstu šādā situācijā ļoti cer cietušie uzņēmumi. Latvijas Zivju audzētāju asociācijas izpilddirektors Mārcis Ziņģis norāda, ka karstuma dēļ aizvadītajā vasarā cietuši vairāki nelieli uzņēmumi, kuru realizētā zivju produkcija svārstījās no pāris līdz 10 tonnām.
Esot zināmi arī tādi uzņēmumi, kuros visas zivis aizgājušas bojā, līdz ar to esot jautājums, vai vispār turpināt šo biznesu. Lai izaudzētu zivis līdz tirgus vērtībai, paiet no gada līdz diviem, līdz ar to šiem uzņēmumiem aktuāls ir jautājums par turpmāko rīcību.
Būtībā šo mazo zivju audzētāju nākotne atkarīga no tā, vai skāde tiks kompensēta. Lai arī valda uzskats, ka vieglāk ir lielajiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar zivju audzēšanu, cietis arī viens no šādiem uzņēmumiem.
M. Ziņģis uzskata, ka akvakultūras nozare Latvijā nav liela, cietušo nav daudz un zaudējumu apmērs nav mērāms ne miljonos, ne simtos tūkstošu, tādēļ grūti saskatīt iemeslus, kādēļ nozarei šādā brīdī nevarētu sniegt palīdzīgu roku.
