Zivis neēdu, tikai zušus! Atgriezies dzimtajā Alūksnē, Nauris Drelnieks kūpina zušus un gatavojas ražot konservus 10
Ilze Pētersone, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Tā pajoko alūksnietis Nauris Drelnieks, kura karsti kūpināto Alūksnes ezera zuti “Novada garšas” konkursa žūrija pērn novērtēja ar augstāko godalgu. Iepriekš pastrādājis gan ārzemēs, gan Rīgā, tomēr atgriezies dzimtajā vietā, jo ir savas zemes patriots. Produkcijai viņš piešķīris amizantu nosaukumu “Pirāta kūpinājumi”.
Zutis, protams, ir zivs – noslēpumaina un ļoti saudzējama, tāpēc vispirms jātiek skaidrībā, kā bizness iet kopā ar, piemēram, akciju “Lai jūra čum un mudž”, kas aicina tos neiegādāties. “Zinātniekiem savulaik bija pētījums, ka Alūksnes ezera zuši nemaz netiek līdz jūrai, jo pa ceļam uz trīs upēm – Alūksnītes, Pededzes un Aiviekstes – uzbūvētas trīs lielas un sešas mazas hidroelektrostacijas bez īpašiem zivju ceļiem,” skaidro Nauris Drelnieks. Ezerā mīt senāk ielaisti zuši, un pašvaldība katru gadu pārdod izsolē to zvejas tiesību nomu, nosakot maksu par katru kilogramu 15 eiro. Cena ir tik augsta, ka gribētāju maz, un Nauris, parasti būdams gandrīz vienīgais pretendents, katru gadu nopērk ap pustonnu zušu. Vēl jāmaksā 700 eiro par gada licenci. “Tā veidojas manu zušu cena, kas nav zema,” viņš piebilst. Pagaidām produkcijai maksu neceļ, lai gan būtu tikai pamatoti, taču apzinās, ka daļa pircēju varētu atbirt.
Zinot Eiropas zušu nedrošo nākotni, Nauris rēķinās, ka Alūksnes ezerā to zveja kaut kad beigsies, tāpēc kūpina arī gaļu un mērķē uz citām zivīm – kāpēc ne foreli?
Tā ir manta!
Cik netrūka, ka Nauris dzimtajā pusē neatgrieztos, bet noenkurotos uz palikšanu Rīgā, ja izglītības dēļ nebūtu pagājis garām vadošs amats uzņēmumā “Rīgas ūdens”. Neveiksme likusi sasparoties – piecos gados augstskolā neklātienē pabeidzis uzņēmumu vadību un ekonomiku. Par juristi izstudējusi sieva, un pēc desmit gadiem galvaspilsētā abi atgriezušies Alūksnē, kur Kristīne attālināti strādā bankā, bet Nauris – celtniecībā un savā kūpinātavā.
Izklausās savādi, bet, pirms sākt biznesu, viņš zušus nebija ne kūpinājis, ne pagaršojis, taču par to, ka tā ir zivs, ar kuru var labāk nopelnīt, juties pārliecināts. Pirmajai zušu porcijai ap Ziemassvētkiem braucis pakaļ uz Jūrmalu, izkūpinājis tos vecajā kūpinātavā un vedis uz Alūksnes tirdziņu. Izpirkuši vienā paņēmienā. “Sapratu – tā ir manta!”
Karsti kūpinātā zuša garša, kas saņēma “Novada garšas” konkursa zelta medaļu, nākusi ilgākā sadarbībā ar trīs pavāru restorānu. “Vispirms notīru zivis ar sāli, paturu sālsūdenī un tad lieku kūpināties. Pipari vai citas garšvielas nav vajadzīgas, zuti saucu par vērtszivi, tāpēc garšai jābūt perfektai,” savā pieredzē dalās uzņēmējs un piebilst, ka ļoti svarīgi ievērot vienmērīgu temperatūras režīmu, citādi zutis “saplīst” – nav vairs tā skata.
Konkursā startējis arī ar gaļas kūpinājumiem, bet kļūdījies ar gabalu lielumu un dabūjis bronzu. Tomēr pasākums savu padarījis – pēc apbalvojuma saņemšanas interese par kūpinājumiem krietni pieaugusi, arī mediji vairāk sākuši rakstīt, kas bijis īsti laikā, jo pandēmijas ierobežojumu dēļ atkrituši daudzi sabiedriskās ēdināšanas klienti. “Pirātu kūpinājumus” pazīst daudzviet Vidzemē, Nauris ved tos arī uz Bausku, Liepāju, Ventspili, bet tur pircēji pabraucot pretim. Daļa klientu esot gados vecāki ļaudis, kuri atceras laikus, kad Latvija vēl bija bagāta ar zušiem rokas resnumā, tāpēc pietaupot naudiņu, lai vēlreiz nobaudītu izcilo zivi. Bieži vien zuti izvēlas arī par dāvanu.
Dūša nenošļuka
Noskrējies ne pa jokam, kūpinot un piegādājot produkciju, kā arī strādājot būvniecībā, bez kuras ar zušiem vien neiztiktu, Nauris nežēlojas – pie darba radināts kopš bērnības, kad vecvecāku saimniecībā dīkā nesēdējis ne mirkli. Skaidrs, ka reizēm “piegriezies”, toties kabatā allaž bijusi naudiņa. Tagad “Jaunniedrās”, kur dzīvo gan vecākais brālis ar ģimeni un trīs siltumnīcās audzē tirgum dārzeņus, gan vecāki, viņam ir sava kūpinātava. Glītais namiņš no veclaiku ķieģeļiem un ar lubiņu jumtu tapis pašu spēkiem, piepalīdzot brālim un tēvam. Turpat blakus cels vēl piebūvi, jo viņa uzņēmums “ND zutis” saņēmis Eiropas Savienības (ES) finansiālu atbalstu projektam sešdesmit tūkstošu eiro apmērā, no kuriem 70% ir ES atbalsts, kas palīdzēs īstenot sen lolotu ieceri – kūpinātu zušu konservēšanas ražotni. Nauda jau ieguldīta iekārtās – spožā, nerūsējoša tērauda kūpinātavā un konservu ražošanas ierīcēs, tāpēc, kā saka uzņēmējs, atpakaļceļa vairs nav. “Pa šo gadu tā jāuzceļ un jāsāk ražot, tādi ir noteiktie termiņi.” Jau pagatavojis vienu partiju degustācijai, ļaudis saka, ka garšo labi!
Ceļš līdz projektam nav bijis viegls – iepriekš uzrakstīti un apstiprināti četri, taču nevienam savu atbalstu nav sniegusi banka. Iesākumā plāni būvēti lielāki – māja Alūksnē un turpat arī kūpinātava, jau izstrādāts projekts, kas izmaksājis aptuveni piecus tūkstošus eiro, bet finanšu iestādēm – savi atbalsta kritēriji. Pēc tādas neveiksmes nebūtu brīnums, ka dūša nošļuktu, tikai ne Naurim. “Manī ir spītība – ja esmu ko izdomājis, tad daru!”
Gan jau būšot arī māja un ražotne – noteikti Alūksnes ezera krastā, jo tas taču ir viņa mūža sapnis. Patlaban abi ar Kristīni dzīvo pilsētas dzīvoklī, līdz kūpinātavai “Jaunniedrās” tikai septiņu minūšu brauciens. Viss kā ar roku aizsniedzams un pazīstams, arī tāpēc šeit bija tik patīkami atgriezties. Ar Rīgu nemaz nevar salīdzināt, kur rītos un vakaros no mājas līdz darbam ceļā pagājusi stunda.
Kamēr runājamies, mierīgi dūmo kūpinātavas namiņa skurstenis, Nauris teic, ka pēc dūmiem varot pateikt, kā notiek process. Pāris reižu viņš atver durvis un notecina zivīm lieko šķidrumu no restēm, jo tās saliktas guļus, nevis iekārtas stateniski. Pēc apmēram trīs stundām zuši ir nokūpināti. Rīt viņš tos vedīs klientiem, braukšot abi kopā ar Kristīni, lai pie reizes arī pārrunātu, kā dzīve mainīsies, kad Drelnieku ģimenē decembrī ienāks pirmdzimtais.
Publikācija tapusi sadarbībā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru.
Uzziņa
Kas ir “Novada garša”?
“Novada garša” ir pasākumu kopums, kuru kopš 2019. gada rīko Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs.
“Novada garša” piedāvā:
• Mazajiem ražotājiem un mājražotājiem – bezmaksas dalību katalogā “www.novadagarsa.lv” (reģistrēts teju 1000 mazo ražotāju visā Latvijā).
• Mazajiem ražotājiem un mājražotājiem – dalību “Pārtikas produktu kvalitātes konkursā”, kurā starptautiska ekspertu (šefpavāri, pārtikas tehnologi) žūrija sniedz vērtējumu par produktu un rekomendācijas tā lietošanā/kvalitātes uzlabošanā.
• Izglītības iestāžu pavāriem un ēdinātājiem – lai celtu šīs profesijas prestižu sabiedrībā, iespēju pilnveidot un atsvaidzināt zināšanas pavārmākslā, piedaloties konkursā “Mana novada garša”, kurā mentoru – Latvijas pazīstamāko šefpavāru – vadībā var sacensties par labākā titulu, piedalīties praktiskās meistarklasēs, kā arī iepazīt jaunākās tendences un tehnikas pavārmākslā.
Patērētājiem un sabiedrībai kopumā:
• vienuviet apkopotu informāciju par pašmāju mazajiem ražotājiem un mājražotājiem,
• ik vasaru četros Latvijas reģionos iespēju piedalīties publiskos pasākumos (atbilstoši epidemioloģiskajai situācijai valstī), kuros var iepazīt reģionu mazo ražotāju un vietējo krodziņu šefpavāru piedāvājumu.
Uzziņa
Naura Drelnieka “Pirāta kūpinājumi”
“Katalogā “www.novadagarsa.lv” Nauris nokļuva 2021. gada jūnijā, kad piedāvāju viņam tajā piedalīties. Protams, vainīgs visā bija Alūksnes ezera zutis, ko nogaršoju un atradu par ļoti labu esam. Nauris bija ļoti priecīgs par šo faktu un ar godu pieņēma manu piedāvājumu. Rezultātā 2021. gada nogalē viņa uzņēmums “ND zutis” piedalījās Valsts lauku tīkla aktivitātes “Vietējo lauksaimniecības produkcijas ražotāju un pārstrādātāju atbalsta programma” ietvaros organizētā produktu kvalitātes konkursā “Novada garša 2021″, iegūstot zelta un bronzas medaļas. Mūsu semināros Nauris vēl nav piedalījies, bet ne jau tāpēc, ka negribētu vai tie neliktos vērtīgi. Iemesls – aizņemtība, jo panākumi ir iedvesmojuši jauniem darbiem uzņēmuma attīstībai. Ne asakas viņam!”
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Pierīgas konsultāciju biroja zivsaimniecības konsultants Jānis Kravalis
