Zirgus Latvijā arī pārstrādā pelmeņos un desās 0
62 tūkstoši kilogramu zirga gaļas Latvijā pērn tika ievesti no ārzemēm. 146 tūkstošus kilogramu ieguva pašmāju kautuvēs, nokaujot 519 zirgus. Ne viens vien gaļas produktu ražotājs apgalvo, ka mūsu zemē pircējus ar zirga gaļu drīzāk varot nobaidīt nekā ieinteresēt, tomēr šie nogalēto bērīšu kilogrami, pārstrādāti desās vai pelmeņos, tiek apēsti tepat, Latvijā.
Zirga gaļu Latvijā galvenokārt pārstrādā desās un pelmeņos. Akciju sabiedrība “Rīgas miesnieks” to izmanto auksti kūpinātās desas “Itāļu salami” ražošanā, stāsta uzņēmuma mārketinga vadītāja Juliāna Juškeviča. Receptūrā zirga gaļa tiek izmantota kā tipiska Ziemeļ-itālijas salami receptes sastāvdaļa. “Rīgas miesnieks” iepērk Itālijā audzētus zirgus, no kuriem, kā skaidro J. Juškeviča, var iegūt augstas kvalitātes gaļu.
“Zirga gaļa, kuru izmantojam pārtikā, ir audzēta analoģiski kā liellopu gaļa. Tā nav darba vai sporta zirgu gaļa,” lai nerastos pārpratumi, piebilst uzņēmuma pārstāve. Vienā gadā “Rīgas miesnieks” pārstrādā līdz desmit tonnām zirga gaļas, kas ir mazāk nekā viens procents no kopējā uzņēmuma ražošanas vajadzībām iepirktās gaļas apjoma.
Rēzeknes gaļas kombināts zirga gaļu izmanto “halal” pelmeņu un Stepes desas ražošanā, stāsta pārtikas tehnologs Mairis Trupavnieks. Izejvielas ieved no Spānijas un Itālijas.
Nākotnē kombināts iecerējis ražot arī citus produktus ar “zirga gaļas klātbūtni”, jo “uzņēmuma mērķis ir ražot garšīgu, kvalitatīvu produkciju atbilstoši mūsdienu pieprasījumam un vajadzībām, lai produkts, kas nonāk uz mūsu pircēju galda, saglabā labākās un vērtīgākās īpašības”, skaidro M. Trupavnieks.
Vairāki gaļas pārstrādātāji atzina, ka ražošanā zirga gaļu labprāt izmantotu lielākos apjomos, taču pircēju attieksmes dēļ neesot vērts to darīt. “Tagad zirga gaļu izmantojam ļoti reti, jūs jau zināt, ka Latvijā cilvēkus tā pat biedē,” skaidro SIA “Servilat” ražošanas daļas vadītāja Dana Nuruļļina. Uzņēmums lieto tikai Latvijas zirgu gaļu. “Mums pašiem ir sava kautuve – paši kaujam un pārstrādājam. Zirgus mums piegādā vietējie zemnieki, taču pēdējā laikā saņemam ļoti maz dzīvnieku. Tikko jūlijā vienu atveda,” stāsta D. Nuruļļina. No zirga gaļas “Servilat” ražo auksti kūpināto sudžuka desu, kuras sastāvā ir ap 80% šīs gaļas.
Neviens to neēdīs, bet visi runās
“Neviens to neēdīs, bet visi par to runās,” uz jautājumu, vai viņa restorāna ēdienkartē atrodami ēdieni no zirga gaļas, atbild pavārs Mārtiņš Rītiņš un piebilst, ka runas būšot ne jau tās labākās.
Reiz, pēc kāda klienta lūguma esot gatavojis zirga gaļas steiku, un to nogaršojuši arī restorāna darbinieki. “Kamēr nezināja, ka tas ir zirgs – viss bija okei, kad uzzināja, sākās – oi, dieniņ, nē, nē, to es neēdīšu!” Mārtiņš pastāsta par visai raksturīgu ļaužu reakciju. Ēd labprāt, kamēr nezina, ka tas taču zirgs!
“Man personīgi neviens nav jautājis,” arī pavārs Mārtiņš Sirmais apliecina, ka pieprasījums pēc zirga gaļas ēdieniem viņa restorānā nav manīts.
Abiem pavāriem attieksme pret zirga gaļu ēdienkartē ir visai demokrātiska. M. Rītiņš stāsta, ka, apciemojot savu brāli Itālijā, Umbrijā, viņš allaž iegriežas arī veikaliņos, kur tirgo tikai zirga gaļu. “Man pašam zirga gaļa garšo. Tai ir patīkami pasalda garša, kaut kas starp strausu un medījumu. Esmu ēdis kūpinātu un vītinātu gaļu, steiku, burgeru. Mums vajag pārmaiņu – nevajag visu laiku to cūku ēst,” spriež pavārs. Ja klienti vēlētos, viņš būtu gatavs restorāna ēdienkartē iekļaut zirga gaļas ēdienus.
“Man personīgi nav aizspriedumu pret šo gaļu, taču jāpaiet vēl ļoti ilgam laikam un jānotiek daudziem sociāliem procesiem, lai tā domātu arī Latvijas sabiedrība,” atzīst Mārtiņš Sirmais un piebilst, ka emocionāli patīkamāk uz zirgu ir skatīties pļavā, nevis cepamies uz pannas.
Eiropā zirga gaļu ēd dūšīgi
Cita aina paveras ārvalstīs, kur zirga gaļas steiki, burgeri, desas, cīsiņi daudziem ir gan delikatese, gan ikdienas ēdiens. Populāra tā ir Kanādā, kas vēl 2009. un 2010. gadā bija viena no lielākajām zirga gaļas piegādātājām Latvijai. Japānā, kur šo gaļu ēd arī jēlu, sārtās krāsas dēļ to nosaukuši par “sakura” vai “sakuraniku” par godu ķiršu ziediem.
Dūšīgi zirga gaļu savās maltītēs gatavo Itālijas, Šveices, Beļģijas, Zviedrijas un Francijas valstu iedzīvotāji. Tiesa, frančiem gaļas patēriņš pēdējo trīsdesmit gadu laikā ir krietni sarucis – no gandrīz diviem kilogramiem tas samazinājies līdz 300 gramiem gadā vienam cilvēkam.
Iespējams, ka ēšanas paradumus ietekmējusi pieaugošā jātnieku sporta popularitāte valstī.
Līdzīgi kā Latvijā arī vairāku citu Eiropas valstu iedzīvotāji zirga gaļu uzskata par tabu – tā tas ir Lielbritānijā un Īrijā. Zirgus cilvēku pārtikā nelieto arī citās angliski runājošās zemēs – Austrālijā, Amerikas Savienotajās Valstīs – šeit zirgus kauj tikai dzīvnieku pārtikas ražošanai.
Spānija, kas piegādā zirga gaļu Francijas, Itālijas un pēdējā laikā arī jau gatavu produkciju Latvijas ļaudīm, pati nav liela šīs gaļas patērētāja.
Vai esi gatavs apēst draugu?
Ražotāji uzsver, ka zirga gaļa salīdzinājumā ar liellopu ir maigāka, satur mazāk tauku un ir bagātāka ar olbaltumvielām. “Zirga gaļā ir daudzas labas lietas – dzelzs, selēns, cinks, vitamīni, t. sk. B6 un B12,” stāsta uztura speciāliste Lolita Neimane, taču pārstrādātāju “slavas dziesmas” apšauba, jo gaļa satur arī holesterīnu, un tauki tomēr nav tik vērtīgi kā zivīm. L. Neimane pārtikas izvēlē atbalsta veselīgumu un dažādību, taču par zirga gaļas iekļaušanu ēdienkartē šaubās: “Zirgs taču ir tik skaists dzīvnieks, kāpēc viņš būtu jāēd?”
Latvijā zirgi allaž bijuši cilvēka palīgi un draugi – senāk tos nodarbināja zemkopībā, mūsdienās galvenokārt izmanto sportā un atpūtā. Zirga gaļas izmantošana pārtikā mūsu zemē nav raksturīga.
“Es tikko vienā zemnieku saimniecībā Limbažos jāju ar zirgu, un man pat neienāca prātā, ka es viņu pēc tam varētu likt uz šķīvja,” domīgi nosaka pavārs Mārtiņš Rītiņš. Vai tad savu draugu ēdīsi?
