Zirgspēku sadursme 0
Strādāju zāģētavā. Pēc darba ap plkst. 17.30 braucu mājās ar automašīnu, pretimbraucēju uguņu dēļ bija apgrūtināta redzamība, un pēkšņi uz ceļa izskrēja saimnieka nepieskatīts zirgu bars. Notika sadursme ar dzīvniekiem un pretim braucošo auto. Rezultātā – nosists zirgs, sadauzīti autiņi, pats slimnīcā ar salauztām ribām un darba nespējas lapu.
Kas un kā šādā situācijā apmaksā slimības lapu un sasistos auto – nepieskatīto zirgu saimnieks vai OCTA? Osvalds Strods Murmastienē
Apdrošināšanas kompānijas “Balta” transporta apdrošināšanas produkta vadītājs Lauris Pārups spriež, ka vēstulē aprakstītajā situācijā OCTA polise nesegs autovadītājam un automašīnai radītos zaudējumus, jo negadījumu ir izraisījis zirgu bars, nevis kāds no satiksmes dalībniekiem.
Ja cietušajam ir KASKO polise, apdrošinātājs izmaksās atlīdzību par transportlīdzekļa remontu. Savukārt, ja cietušais vēlas atgūt medicīniskos izdevumus, kas saistīti ar ārstēšanos pēc gūtajām traumām, pie apdrošinātāja var vērsties, ja ir iegādāta nelaimes gadījumu apdrošināšana, piemēram, kopā ar KASKO polisi.
L. Pārups piebilst, ka abi sadursmē cietušo automašīnu īpašnieki var civiltiesiskā kārtībā vērsties pret zirgu bara īpašnieku, lūdzot atlīdzināt radītos zaudējumus. Protams, ir iespējama nevienprātība par notikušā apstākļiem, piemēram, vai zirgi patiešām bija atstāti bez uzraudzības, kā arī ilga tiesas prāva, ja vainīgā puse atsakās segt nodarītos zaudējumus. Ja nu vienīgi ir apdrošināta zirgu īpašnieka vispārējā civiltiesiskā atbildība, – tad gan par transportlīdzekļiem nodarītajiem zaudējumiem, gan ārstēšanās izdevumiem var vērsties pie šī apdrošinātāja.
Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta referente Ināra Baranovska savukārt skaidro, ka vēstulē aprakstītajā situācijā darba nespējas lapu apmaksā vispārējā kārtībā. Tas nozīmē, ka par pirmajām 10 kalendārajām dienām izsniedz darba nespējas lapu A, ko apmaksā darba devējs. Par 2. un 3. dienu pienākas ne mazāk kā 75 %, bet no 4. līdz 10. darba nespējas dienai – ne mazāk kā 80 % no vidējās izpeļņas. I. Baranovska uzsver, ka darba devējs slimības naudu izmaksā tikai par tām dienām, kurās cilvēkam būtu bijis jāstrādā.
Par laiku no 11. dienas līdz darbspēju atgūšanai tiek izsniegta darba nespējas lapa B. To apmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), aprēķinot slimības pabalstu.
Saskaņā ar likuma “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 4. pantu tiesības uz slimības pabalstu ir cilvēkiem, kuri ir apdrošināti saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Tas nozīmē – apdrošināti slimības gadījumiem.
Saskaņā ar likuma “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 13. pantu, slimības pabalstu piešķir un izmaksā par laiku no darba nespējas 11. dienas līdz darbspēju atgūšanas dienai, bet ne ilgāk par 26 nedēļām, skaitot no pirmās dienas, ja darba nespēja ir nepārtraukta, vai ne ilgāk par 52 nedēļām trīs gadu periodā, ja tā atkārtojas ar pārtraukumiem.
Pamatojoties uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas atzinumu, slimības pabalstu, ja tas nepieciešams pilnvērtīgas ārstēšanas nodrošināšanai, piešķir un izmaksā arī par nepārtrauktas darba nespējas periodu, kas turpinās pēc minētajām 26 nedēļām, bet ne ilgāk par 52 nedēļām.
I. Baranovska norāda, ka slimības pabalsta piešķiršanas pamats ir darba nespējas lapa B, darba devēja apstiprinājums par darba ņēmēja neierašanos darbā šajā periodā vai pašnodarbinātā apstiprinājums par nespēju strādāt. Šīs ziņas gan darba devējam, gan pašnodarbinātajam jāapliecina ar parakstu.
Darba nespējas lapu B slimības pabalsta pieprasīšanai var iesniegt jebkurā VSAA nodaļā personīgi, elektroniska dokumenta formā, ja ir elektroniskais paraksts, vai nosūtīt pa pastu. VSAA nodaļu kontaktinformācija atrodama mājaslapā www.vsaa.lv/lv/kontakti/kontaktinformacija.
