Kaislības kā seriālos 0
“Kā jau zirgu barā – katram sava vieta,” par staļļa iemītniekiem – pieciem saviem un tādā pašā skaitā citu saimnieku zirgiem – nosaka Iveta. Par līderiem parasti kļūst kāds no gudrākajiem – šeit tas ir viņas Lezoto. Lai gan ar vienu aci akls, toties skaustā 1,90 metru augsts un spēj nolikt katru pie vietas. No barveža siena kaudzes drīkst ēst tikai viņš un tuvākā draudzene Avelīna, kad Lezoto ganībās iet pie dīķa padzerties, pārējie godbijībā pašķiras.
Kādas tik kaislības un emocijas uzvirmo pat vienā nelielā ganāmpulkā! Ivetai patīk nosēsties pļavas malā un vērot viņu dzīvi – kas jauns attiecībās, vai kāds ir nogrēkojies, vai pakā pies pa hierarhijas trepītēm… Katrs jaunpienācējs dabū izjust bara noskaņojumu un spēku, tikai retais spēj tūlīt iekarot cienījamu vietu. Avelīnai ar priekšnieces raksturu tas izdevies, bet smukulītim Deivijam nācies pagaidīt. Tāpat apaļais Dancis kādu laiku ignorēts, viņu pieņēmuši tikai pēc tam, kad nav sabijies no mednieku šāvieniem un pat aizgājis palūkot, kas tur taisa troksni.
Par gaiši sirmās Konkordijas ierašanos bars vispār bijis šokā – tāds balts ķēms te nebija redzēts un metās to trenkt. Ķēvei plāni klātos, ja ne Karamele, kas neizcēlās ar augstu vietu rangā, taču varonīgi nostājās starp viņu un uzbrucēju un spēra katram, kas tuvojās. “Biju lasījusi, ka dažkārt vecāks zirgs pār jaunpienācēju uzņemas šefību, un pirmo reizi to pieredzēju arī mūsu barā. Tagad viņas ir draudzenes un ķēves neviens neaiztiek,” piebilst Iveta.
Kur šajā hierarhijā atrodas cilvēks? “Brīdī, kad sāc strādāt ar zirgu, tev jākļūst par viņa vadoni un partneri,” viņa paskaidro.
Uzdejot ar Deiviju valsi
Iveta mācoties saprasties ar zirgiem viņu valodā. Pirms da- žiem gadiem pat aizdevusies uz Kipru pie Jūlijas Hudjakovas, kas savas komunikācijas metodes un paņēmienus demonstrē ar savvaļā dzīvojošiem kustoņiem. “No bara katram bija jāizvēlas savs zirgs un jāpanāk, lai viņš gribētu ar tevi sadarboties. Ne visiem tas izdodas,” viņa stāsta par pieredzēto. Šķiet, ka ar pašas zirgiem to izdarīt vienkāršāk, taču ej nu panāc, lai tavs piedāvājums būtu interesantāks par zaļo zālīti vai draugu baru. “Viņam jāsaprot, ka tu esi līderis, kuram var uzticēties un kam jāseko, bet pats galvenais, ka ar tevi būs interesanti.”
Ar zirgiem tāpat kā cilvēkiem – cits ir čaklāks, cits – slinkāks, vēl kāds pieder pie domātājiem. Frīzu šķirnes skaistulis Deivijs pieskaitāms pie pēdējiem. Kopābūšanas laikā pēkšņi var apstāties un sastingt, skats veras tālumā… Pie darba varot atsaukt tikai ar skaļu: “Hallo, Deivi, es arī esmu šeit!” Frīzus sava izskata un rakstura dēļ bieži izmanto šovos un cirka izrādēs, un viņiem ļoti patīk, ka tos apbrīno – jo vairāk cilvēku apkārt, jo labāk jūtas.
Iveta savējam arī šo to iemācījusi – Deivijs māk slēpties, nēsā zobos steku, izliek uz priekšu vienu vai otru kāju, abi ar saimnieci pie Štrausa mūzikas uzdejo valsi – ja vien viņam ir atbilstošs noskaņojums. “Zirgiem mēdz būt dienas, kad nav garastāvokļa kaut ko darīt, tad es viņus arī nemoku,” paskaidro saimniece.
