Krievijas karavīri Kalnu Karabahā, armēņi kapitulē. Ziņu apkopojums 0
Atis Klimovičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Krievijas karavīri Kalnu Karabahā
Karam par Kalnu Karabahu beidzoties, Krievija ieguva tiesības izvietot šajā reģionā 2000 karavīru lielu kontingentu. Attēlā: Krievijas miera uzturēšanas kontingenta karavīrs līdzās bruņutransportierim BTR-80 kontrolpostenī armēņu atstātajā Čaparas ciemā Kelbadžāras pilsētas tuvumā.
Polija situāciju reģionā un pasaulē uzskata par nopietnu
Pjotrs Pomazanijs, Polijas Republikas vēstniecības Latvijā aizsardzības, militārais, jūras un gaisa spēku atašejs pulkvedis
Poliju uztrauc izaicinājumi un apdraudējumi, kas arvien intensīvāk ietekmē ne tikai mūsu reģiona, bet arī visas Eiropas un Eiroatlantiskās kopienas drošību. Par īpaši satraucošiem uzskatāmi tādi signāli kā Krievijas agresija pret Gruziju un Krievijas īstenotā Krimas aneksija. Pēdējā laikā par šādiem signāliem kļuvušas arī Baltkrievijas varasiestāžu nepamatotas apsūdzības, kas tika izvirzītas Polijai un kas īstenībā kalpo par ieganstu brutālai opozīcijas apspiešanai, kā arī starptautisko konfliktu eskalācijai.
Vienlaikus ar lielu uzmanību sekojam līdzi militārā, tajā skaitā raķešu, potenciāla pieaugumam un bieži vien neizziņotu, liela mēroga mācību intensitātes pieaugumam NATO un ES austrumu un ziemeļu robežu tuvumā. Uz augstāk minētās izaicinājumu un apdraudējumu kartes ir jāuzliek arī tie, kuriem ir zema intensitāte, bet kuri satricina Eiroatlantiskās kopienas valstu stabilitātes pamatus. Tie ir hibrīddraudi un ar kiberdrošību saistītie apdraudējumi, iejaukšanās iekšpolitiskajos procesos, spiegošana un vēstures falsificēšana, kas apgrūtina nacionālās identitātes veidošanos. Minētās darbības ir saistītas ar starptautisko spēlētāju pieaugošajām ambīcijām stiprināt savas pozīcijas, izmantojot konkurenci, nevis veidojot kooperatīvu attiecību modeli ar apkārtējo vidi.
Drošības situācijas normalizēšanos apgrūtina Covid-19 pandēmija un ar to saistītā “infodēmija”, kā arī spriedze starptautiskajās attiecībās, kas ir saistīta ar atšķirīgo apdraudējuma novērtējumu sakarā ar gāzesvadu “Nord Stream 2”, kura izbūve nesen tika atsākta. Šajā situācijā Polijas un tās sabiedroto valstu dabiska izvēle ir palielināt gan nacionālās aizsardzības spējas, gan arī sabiedroto sadarbības ietvaros iegūtās spējas.
Polija un Latvija daudzās jomās bieži vien pauž līdzīgu viedokli par situāciju un sniedz līdzīgu vērtējumu par virzieniem, no kuriem nāk draudi. Vienāda draudu uztvere un līdz ar to arī kopīga nostāja ir iemesls, kāpēc NATO savos lēmumos ņem vērā mūsu reģiona valstu intereses. Mūsu kopdarbība pierāda, ka Polijas, Latvijas un citu Baltijas valstu drošība ir savstarpēji cieši saistīta. Šajā kontekstā ir jāatgādina, ka Polija ir vienojusies ar ASV par ilgstošu un ilgtermiņa amerikāņu karaspēka klātbūtni Polijas Republikas teritorijā, kas atspoguļojas 2020. gadā noslēgtajā līgumā par pastiprinātu sadarbību aizsardzības jomā. Līgums paredz ne tikai kaujas vienību skaita palielināšanu un noteiktu spēju attīstīšanu izlūkošanas un vadības jomā, bet arī apstākļu izveidošanu papildspēku uzņemšanai apdraudējuma gadījumā (līdz aptuveni 20 tūkst.). Tas piešķir pavisam jaunu kvalitāti Amerikas karaspēka klātbūtnei reģionā un līdz ar to pastiprina visa NATO austrumu flanga atturēšanas un aizsardzības potenciālu.
Ar bažām vērojam arī procesus, kas norisinās Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu reģionā, jo tie izraisa tādas nelabvēlīgas parādības kā iekšējie konflikti, terorisms, migrācijas spiediens.
Neraugoties uz to, Polija ir aktīvi iesaistījusies arī NATO dienvidu flangā, tā saprotamu iemeslu dēļ savā darbībā koncentrējas uz Baltijas jūras reģionu. Polija iesaistās alianses atturēšanas un aizsardzības spēju palielināšanā, tostarp nosūtot NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupai Latvijā militāro kontingentu ar ievērojamu kaujas potenciālu, kura pamatu veido tanku rota, kā arī darbojoties kā NATO “šķēpa smailes” – sevišķi ātrās reaģēšanas vienības (VJTF) – ietvarvalsts. Šie spēki dažu dienu laikā reāli spēj uzsākt savu misiju sabiedrotajā valstī, tajā skaitā Polijā vai Latvijā, ar kuru mūs vieno spēcīgas vēsturiskas saites. Šīs saites tika iedibinātas vēl 1919.–1920. gadā mūsu kopīgajās cīņās par neatkarību Latgales atbrīvošanas operācijas laikā.
Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misija, kurā mēs sistemātiski piedalāmies, ir vēl viena skaidri redzama sabiedroto vienotības izpausme miera laikā. Tā cieši sasaucas ar NATO tradicionālo funkciju, kas izriet no Vašingtonas līguma 5. panta. Polijas devītā rotācijas maiņa šajā misijā noslēdzās 2020. gada aprīlī, un mūsu kontingenta darbu nodrošināja četri iznīcinātāji F-16 un 150 karavīri. Esam jau ieplānojuši nākamās rotācijas maiņas 2022., 2023. un 2024. gadā. Mēs ļoti novērtējam, ka visās šajās iniciatīvās varam cieši sadarboties ar Latvijas pusi. Šajā ziņā īpaši svarīga ir mūsu sadarbība starptautisko militāro mācību laikā mūsu reģionā, piemēram, “Anakonda”, vai alianses sevišķi ātrās reaģēšanas spēku militārajās mācībās.
Polijas ieguldījumu spēku interoperativitātes veidošanā Baltijas reģionā papildina arī darbība NATO komandķēdes stiprināšanas jomā. Polijas pilsētā Ščecinā izvietota NATO daudznacionālā Ziemeļaustrumu korpusa vadība, kas spēlē izšķirošu lomu sabiedroto spēku aktivitātēs Polijā un Baltijas valstīs. Priecājamies, ka arī Latvijas karavīri piedalās šajā iniciatīvā.
Kasparovs: kamēr Putins būs Kremlī, būs aizvien jauni karstie punkti
Redzamais Krievijas opozicionārs, pasaules čempions šahā Garijs Kasparovs aicinājis eiropiešus atrast spēku politiskās gribas noteikšanai: “Es teiktu eiropiešiem – vispirms tomēr paraugieties spogulī, bet tad paskatieties uz Putinu, uz viņa kredītvēsturi, lai saprastu, ka Putina Krievija jau sen atrodas hibrīdkara stāvoklī ar Eiropu. Eiropai vajag rīkoties, lai šis režīms zaudētu visas iespējas īstenot šos hibrīdkarus. Putina režīms ir atbildīgs praktiski par visiem karstajiem punktiem pasaulē. Ultralabējo grupu pieaugusī aktivitāte Eiropā un politiskā līdzsvara izmaiņas, ko izraisījis milzīgais bēgļu pieplūdums no Tuvajiem Austrumiem, – tas ir iznākums Sīrijas karam un kaunpilnajai Eiropas pozīcijai, noliekot pie vietas Obamu un atļaujot Asadam noturēties pie varas. Amerikāņi atstāja bez ievērības to, ka Asads lieto ķīmiskos ieročus, tādēļ liels skaits cilvēku devās bēgļu gaitās. Šie cilvēki glāba sevi no bombardēšanas un ķīmiskajiem ieročiem un atrada izeju no Sīrijas cauri Turcijai uz Eiropu. Tas palīdzēja iegūt trumpjus ultralabējiem Putina sabiedrotajiem.
Paskatīsimies uz Irānas kodolproblēmu, uz jebkuru problēmu: uz Venecuēlu, uz Ziemeļkoreju – viss saistīts ar Putinu. Kamēr Kremlī ir Putins, būs jauni karstie punkti, tie izpletīsies. Erdogana attālināšanās no uzmanīga autoritārisma ar demokrātijas pamatmehānismu saglabāšanu, tā vietā liekot bargu panturkisma idejās bāzētu autoritārismu, ir saistīta ar to, ka viņš pārliecinājies – Putinam visu piedod. Putina ietekme uz daudziem procesiem pasaulē ar hibrīdkaru palīdzību un milzīgu materiālo resursu izmantošanu ir nopietns ģeopolitiskais faktors. Mēs neko neesam pateikuši par Āfriku, kur privātā militārā kompānija “Vagner” karo no Lībijas līdz Mozambikai. Eiropiešiem es lūgtu atbildēt uz galveno jautājumu: vai viņiem ir politiskā griba apturēt Putinu? Ja nav, tad nav jēgas cilāt jautājumu par sankcijām. Jāvienojas, ko mēs vēlamies, jo stratēģija ir pirmajā vietā. Ja par stratēģiju sauc publicitātes paziņojumus, neesmu adresāts. Ja stratēģiskais mērķis paredz panākt kardinālas izmaiņas Krievijā, tad vajag ieviest tādas sankcijas, kādas atbalstīs visas Austrumeiropas valstis. Pozīciju stingrība Eiropā ir tieši saistīta ar valstu ģeogrāfisko izvietojumu – jo vairāk uz austrumiem, jo agresīvākas.
Viena pozīcija ir valstīs ar ģenētisko atmiņu par padomju agresiju un vairākus simtus gadu ilgušo atrašanos Krievijas impērijā. Jo tālāk uz rietumiem, jo spēcīgāk izpaužas 20. gadsimta 30. gadu samierināšanas politikas komplekss. Kad visi dzīvoja ar ilūziju, ka neviens vairs neuzsāks karu, un tādēļ vienmēr labāk censties vienoties. Arī tagad Daladjē un Čemberlena sekotāji cenšas vienoties. Pat neraugoties uz to, ka bijusi Gruzija, Ukraina un redzams, cik agresīvi Putina Krievija iejaucas politiskajos procesos Eiropā un ASV un visā pasaulē uztur spriedzes avotus.”
Armēņi kapitulē Azerbaidžānas armijai
Lai gan kara sākumā medijos bija sastopams viedoklis, ka armēņu karavīri ir priekšzīmīgi cīnītāji, šoreiz viņiem nācās kapitulēt tehniski labāk apgādātajai un apmācītajai Azerbaidžānas armijai. Attēlā: armēņu karavīri pozē fotogrāfam pirms došanās projām no Kelbadžāras rajona.
Azerbaidžāna atguvusi vairākus rajonus
Pēc nepilniem trim gadu desmitiem Azerbaidžāna atguvusi vairākus rajonus, ko tā bija zaudējusi iepriekšējā karā ar Armēniju deviņdesmito gadu sākumā. Attēlā: Azerbaidžānas armijas vienība ierodas Agdamas rajonā pie Kalnu Karabahas robežas.
