Ar pienākumu ziņot par aizdomīgiem darījumiem mēģinās ierobežot ēnu ekonomiku 9
Par aizdomīgiem darījumiem ar nekustamiem īpašumiem, automašīnām, skaidru naudu, zeltu, dārglietām, ja darījums noticis vismaz par 15 000 eiro vai citā ekvivalentā valūtā, šo darījumu starpniekiem būs pienākums ziņot Valsts ieņēmumu dienestam (VID).
Nostiprinās VID varu
Pienākums ziņot tādējādi skartu plašu starpniecības pakalpojumu sniedzēju loku, tostarp, piemēram, nekustamo īpašumu aģentus, tā dēvēto ārpakalpojumu grāmatvežus, nodokļu konsultantus, tirgotājus, advokātus un citus juridisku izglītību ieguvušos, kuri klientu uzdevumā noslēdz darījumus, dibina uzņēmumus, pārvalda viņu naudu vai vērtspapīrus.
Pienākums ziņot VID turpmāk paredzēts arī zvērinātiem notāriem – par mantojumiem, ja mantinieks, iesniedzot mantojamās mantas sarakstu ar mantas novērtējumu, mantojuma sastāvā norādījis nereģistrējamu kustamu mantu (arī skaidru naudu), kuru novērtējums pārsniedz 15 000 eiro.
Savukārt, lai mazinātu iespēju veikt krāpnieciskus darījumus un nepieļautu iespēju atmazgāt nelegāli iegūtu naudu, iedzīvotājiem turpmāk būs aizliegts maksāt skaidrā naudā darījumos, sākot no 7200 eiro. Pašlaik šis aizliegums skar tikai komersantus un saimnieciskās darbības veicējus.
To paredz Finanšu ministrijā sagatavotie un šonedēļ valdībā apstiprinātie, ar valsts budžeta likumprojektu saistītie grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”. Ar tiem cer pastiprināt cīņu pret ēnu ekonomikas izplatību valstī, kuras īpatsvars, pēc pētnieka F. Šneidera atzinuma, 2015. gadā Latvijā bija 23,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas krietni pārsniedz vidējo ES dalībvalstīs – 18,3%.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā arī pašlaik ir noteikts, ka VID uzrauga nekustamo īpašumu darījumu dalībniekus, starpniekus, nodokļu konsultantus, grāmatvežus un citas nule pieminētās personas. Bet nav noteikts viņu pienākums ziņot VID par aizdomīgiem darījumiem, tāpat viņu atbildība par neziņošanu. Arī naudas sods 700 eiro apmērā ir pārāk mazs. VID turpmāk varēs piemērot sodu līdz pieciem procentiem no iepriekšējā pārskata gada apgrozījuma vai ieņēmumiem no saimnieciskiem darījumiem.
Biežākās ziņotājas – bankas
“Pērn divas trešdaļas ziņojumu saņēmām no bankām, pārējo daļu no valūtas maiņas un e-naudas iestādēm. Visbiežāk tika ziņots par klientiem, kuri pērk vai pārdod ārvalstu valūtu par summu, kuras ekvivalents ir 8000 eiro un vairāk. Saņēmām ziņojumus par darījumiem 40 000 eiro un lielākā apmērā, veicot pārskaitījumu vai pārvedumu. Tāpat par tādiem darījumiem, kuros izmantotas skaidras naudas summas – 60 000 eiro vai vairāk. 37% ziņojumu bija saistīti ar aizdomām par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, bet 10% – ar aizdomām par krāpšanu,” atklāj Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieka vietniece Diāna Veidemane.
Kā zināms, līdz šā gada 1. aprīlim par aizdomīgiem darījumiem bija jāziņo Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam. Bet no 1. aprīļa, kad stājās spēkā pērn 30. novembrī Saeimā pieņemtie grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, par tiem jāziņo arī VID.
VID pārstāve Kristīne Augstkalne-Jaunbērziņa atklāj, ka līdz šim no kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem dienests saņēmis 128 ziņojumus. “Tajos iekļauto informāciju izmantojam, lai atklātu un novērstu pārkāpumus, kuru dēļ samazinās budžetā iemaksājamā nodokļa apmērs vai palielinās no budžeta atmaksājamā nodokļa apmērs,” skaidro viņa.
Kredītiestādēm jautāju, kāda ir to pieredze aizdomīgu darījumu atklāšanā. SEB bankas pārstāvis Mārtiņš Panke apstiprina, ka daļu no informācijas par aizdomīgiem darījumiem, kas agrāk tika nodota Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam, kopš šā gada 1. aprīļa nodod arī VID. Tas saņem informāciju par visiem tiem aizdomīgajiem darījumiem, kas varētu būt saistīti ar nodokļu nomaksu. Tie veido pusi no kopējā bankas konstatētā aizdomīgo darījumu skaita. Cik pavisam ir šo aizdomīgo darījumu, to viņš gan neatklāj. “Nordea” bankas komunikācijas projektu vadītājs Edgars Žilde piebilst, ka bankām joprojām no valsts institūciju puses nav pieejami metodiskie materiāli, kuri palīdzētu identificēt šādus darījumus.
Pazīmju, pēc kurām nosaka, kādus darījumus uzskata par aizdomīgiem, gan ir daudz, tie ir publiski pieejami, tāpēc diezin vai bankās to varētu trūkt. Piemēram, privātpersonas izdevumi ievērojami lielāki nekā izdevumi, nekustamā īpašuma iegāde par pārspīlētu cenu, vienā vai vairākos darījumos skaidrā naudā privātpersona iegulda komercsabiedrībā, izmaksā, aizdod vai aizņemas no citas privātpersonas 60 000 eiro vai vairāk.
Jaunie ziņotāji šaubās
Nekustamo īpašumu tirdzniecības uzņēmuma “Arco Real Estate” valdes locekle, dzīvojamā fonda tirdzniecības nodaļas vadītāja Ieva Jansone šaubās, vai nekustamo īpašumu tirdzniecības aģenti būs ieinteresēti kļūt par ziņotājiem.
“Aģents parasti noslēdz ar klientu rakstisku līgumu par starpniecības pakalpojumu, kurā citstarp apņemas neizpaust jebkādas ar darījumu saistītas detaļas trešajām personām,” skaidro Ieva Jansone. Viņa gan atzīst, ka darījumos ar nekustamu mantu diezgan bieži pircēji atnāk ar koferīti, kurā ir skaidra nauda. “Bet, kas tā ir par naudu un no kurienes tā ņemta, to izdibināt nevaram. Un caur mūsu rokām šī nauda arī neiet. Nereti pārsteidz kas cits. Īpašums tiek pārdots nevis par pārspīlēti lielām summām, bet par pārmērīgi mazām summām, kas, visticamāk, ir darījumā iesaistīto pušu mēģinājums izvairīties no nodokļu nomaksas,” piebilst viņa.
“Ja kāds likumprojekta rakstītājs domā, ka ēnu ekonomiku var apkarot un budžetu papildināt ar ziņotāju loka paplašināšanu, tad viņam būs jāviļas,” saka sertificēta nodokļu konsultante, Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes locekle Daiga Zēna-Zēmane, “ēnu ekonomikas apkarošana ir jāliek vienos svaru kausos ar nemainīgu nodokļu politiku un uzņēmēju uzticību viņu samaksāto nodokļu lietderīgai izmantošanai. Tāpēc nodokļu konsultanti nekādu pienesumu ēnu ekonomikas apkarošanā nedos.”
