Zinot neiroloģiskās attīstības stadijas, varat kļūt par labākiem vecākiem 0
Daudzi vecāki labprāt gribētu burvju spējas paredzēt bērnu uzvedību par visiem 100 procentiem. Jebkurš reāli domājošs cilvēks gan saprot, ka tas ir neiespējams sapnis, kaut arī ļoti vilinošs. Bērni nebeidz mūs pārsteigt, jo viņu uzvedību ietekmē daudzi un dažādi faktori, turklāt iekšējie un ārējie impulsi var likt rīkoties ļoti atšķirīgi, vietnē Bigthink.com raksta Filips Perijs.
Vecāki tomēr var izprast neiroloģiskās attīstības posmus un to, kā katrs no tiem ietekmē uzvedību un mācīšanos. Izrādās, tie vecāki, kas saprot neiroloģiskās attīstības procesu, arī prasmīgāk ievirza bērnus pozitīvā gultnē. Tāpēc īsumā iepazīstināsim ar katru no tiem!
Pirmais posms. Sensori motoriskais
Sensori motoriskais neiroloģiskās attīstības posms ir starp piedzimšanas brīdi un divu gadu vecumu. Šajā posmā bērns pierod pie vides izpētes ar sajūtu palīdzību.
Ar mēģinājumu un kļūdu metodi un objektu un izjūtu palīdzību mazuļi sāk iepazīt apkārtējo pasauli.
Aptuveni gada vecumā bērns iemācās objektu pastāvīgumu, konceptu, ka priekšmets turpina pastāvēt arī tad, kad vairs neatrodas redzeslaukā.
Daudziem vecākiem vienalga ir grūti saprast, ka bērns turpina attīstīties arī sociāli un emocionāli, uzsver Vašingtonas universitātes Sietlā pētniece Sāra Litla, kas darbojas Mācīšanās un smadzeņu izpētes institūtā. Viņš parasti meklē atbalstu pie vecākiem. To visvieglāk pamanīt, kontaktējoties ar nepazīstamu bērnu – ievērosiet, ka viņš vēršas pie vecākiem, lai saprastu, kā reaģēt. To dēvē par sociāli kognitīvo funkciju, kas ļauj attīstīties pašpaļāvībai un neatkarībai.
Pirmos vārdus mazulis parasti izsaka aptuveni sešu mēnešu vecumā.
Lai palīdzētu attīstīt runāšanas funkciju, atcerieties, ka bērns seko jūsu skatienam.
Iepazīstinot ar jaunu vārdu, to var uzsvērt ar lēnu acu kustību. Doktore Litla nenoliedz “bērnu valodiņas” lietošanu sarunas intonācija. Izrādās, esam jau ģenētiski ieprogrammēti ar mazuļiem sazināties šādā tonī. Tomēr jāpārliecinās, ka vārdi tiek izteikti, pilnībā, pareizi un skaidri, gramatiski pareizos teikumos.
Otrais posms. Preoperacionālais
No divu līdz sešu septiņu gadu vecumam bērns ir preoperacionālajā posmā. Strauji attīstās valodas prasmes. Bērns sāk domāt simbolu valodā, attīstās skaitļu izpratne un sapratne par pagātnes un nākotnes jēdzieniem. Šajā vecumā bērni labi tiek galā ar konkrētām situācijām, kamēr abstrakcijas joprojām ir grūti aptveramas.
Divu gadu vecumā cilvēciskā būtne ar pārsteigumu aptver, ka citi skatās uz pasauli citādāk nekā viņi paši.
Kā tas labi zināms divgadnieku vecākiem, egocentriskais skatījums traucē bērnam dalīties ar citiem un ņemt vērā viņu viedokli.
Lai gan kāds 2016. gadā veikts pētījums liecina, ka, pēc vecāku domām, divgadnieki spēj kontrolēt emocijas, psihologi apgalvo pretējo. Iespējams, labākā stratēģija ir turēt pie rokas kādu iemīļotu rotaļlietu brīdim, kad mazulim uznāk lielie niķi.
Lai palīdzētu veidot bērnā empātiju, vecāki var attīstīt viņa teorētisko domāšanu, kas ļaus paskatīties uz pasauli no citu cilvēku perspektīvas. Jāsaprot, ka tas nav iespējams pirms trīs vai četru gadu vecuma sasniegšanas. Slavens piemērs ir tā dēvētais “Sallijas un Annas tests”.
Bērnam pastāsta, ka Sallijai ir groziņš, bet Annai – kastīte. Sallija ieliek kādu lietu savā groziņā un iet pastaigāties. Anna šo priekšmetu ieliek kastītē. Bērnam uzdod jautājumu: “Kad Sallija atgriezīsies, kur viņa meklēs šo priekšmetu?” Ja bērns saprot Sallijas skatījumu, viņš atbildēs: “Groziņā”. Cita taktika ir lasīt bērnam stāstus, kur viņam jāiejūtas dažādu personāžu lomās.
Trešais posms. Operacionālais
No sešu septiņu līdz 11 vai 12 gadu vecumam bērns ieiet konkrētu darbību jeb operacionālajā posmā. Septiņus gadus mēdz dēvēt par “saprātīgā vecuma sākumu”.
Bērns aptver abstraktus jēdzienus, saprot notikumu secību un jūt empātiju pret citiem, kuru pieredze atšķiras no viņa paša pieredzes.
Bērni šajā vecumā var iemācīties abstraktus matemātiskus jēdzienus, bet ne tik labi spēj sadalīt sarežģītas problēmas atsevišķos komponentos, ja tas prasa sistemātisku domāšanu. Litla iesaka šajā vecumposmā paturēt prātā bērna emocionālo attīstību. Vecāki bieži neaptver, cik ļoti bērnu ietekmē vecāku šķiršanās vai depresīvs noskaņojums.
Ceturtais posms. Formāli operacionālais
Sākot ar 12 gadu vecumu un visu pusaudža gadu posmu, bērns ieiet formāli operacionālajā attīstības posmā, kuram raksturīgas augstākas hipotētiskās, deduktīvās un abstraktās domāšanas spējas.
Vispārēji cilvēkiem tās attīstās līdz 15 gadu vecumam. Rodas izpratne par morāles jautājumiem, piemēram, sociālo taisnīgumu, un abstraktām idejām, piemēram, varbūtības likumiem. Vecākiem tomēr daži no šiem posmiem var kļūt par īstu izaicinājumu.
Pusaudžiem var būt raksturīgas garastāvokļa svārstības un hiperjutīgums. To parasti “noraksta” uz hormoniem, bet vēl viens iemesls ir ārkārtīgi augstā vidussmadzeņu aktivitāte. Smadzenes attīstās virzienā no aizmugures uz priekšpusi.
Vidussmadzenes ir atbildīgas par atmiņu, emocijām un seksualitāti. Pārsteidzoši, bet smadzeņu racionālā daļa, frontālais kortekss, nav pilnībā attīstījies līdz pat 25 gadu vecumam. Šī smadzeņu daļa atbild par lēmumu pieņemšanu, plānošanu, impulsu kontroli un izvairīšanos no riska.
Pusaudži biežāk novērtē situāciju ar amigdalas vai emociju centra palīdzību. Tieši tāpēc viņus tik bieži pārņem emocijas, kuras, no otras puses, grūti izpaust.
Tas arī izskaidro noslieci uz riskantu uzvedību. Vecākiem biežāk jārunā par narkotikām un alkoholu, nedroša seksa riskiem un tā tālāk, piedāvājot tādu vārdu izvēli, kas ļauj izvairīties no sociāli neērtām situācijām.
Kad pusaudzis kļūdās, izmantojiet šo brīdi, lai kaut ko iemācītu, nevis sabārtu vai “nolasītu lekciju”. Labākā ir loģiska pieeja! Lai viņi saviem vārdiem pastāsta, ko darītu citādi. Šādā veidā tiek attīstītas lēmumu pieņemšanas prasmes.
Pusaudžiem arī piemēroti uzdevumi, kas palīdz attīstīt priekšējo smadzeņu daivu. Tas iever praktizēšanos problēmu risināšanā, spriedumu izteikšanā un plānošanā. Varat darīt to kopā vai novērtēt paveikto darbu.
