Ziņošana sabiedrībai izpaliek! VID arvien biežāk atklāj darbinieku iesaisti noziegumos 6
Pēdējā pusotra gada laikā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Iekšējās drošības pārvalde (IDP) atklājusi ievērojami vairāk dienesta darbinieku izdarītus noziegumus nekā iepriekšējos gados. Taču informācija par dienestā notikušo ne vienmēr tiek publiskota, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.
Tā, piemēram, pirms kāda laika VID IDP atklājis, ka
caur kādas VID Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas pārvaldē strādājošas amatpersonas kontu tikuši izlaisti vairāki desmiti tūkstoši eiro.
Tas atklāts, analizējot nobīdes starp deklarācijā uzrādīto un faktisko naudas apgrozījumu kontā – šī amatpersona bija kļuvusi par tā saukto netīrās naudas mūli.
“Mēs identificējam nobīdes valsts amatpersonas deklarācijā sniegtajās ziņās par konta apgrozījumu un faktisko kontu apgrozījumu, un tālāk, veicot pārbaudi, saprotam, ka šī persona ir kļuvusi par naudas mūli, neskatoties uz to, ka viņai ir atbilstoša izglītība, viņai būtu jāapzinās, ka neskaidras izcelsmes naudas līdzekļu virzīšana caur saviem kontiem ir noziedzīgs nodarījums,” stāsta VID IDP direktors Aigars Prusaks.
VID sniegtie dati liecina, ka IDP darbs kļuvis ievērojami sekmīgāks. Ja iepriekš uzsākti no trim līdz astoņiem procesiem gadā, tad pērn tie bijuši jau 23 un šādam pieaugumam ir tendence turpināties.
Uzsākto procesu skaits (amatpersonas, kurām piemērots statuss)
2015.g. – 4 (nav ziņu)
2016.g. – 7 (nav ziņu)
2017.g. – 4 (nav ziņu)
2018.g.- 8 ( 10 amatpersonas)
2019.g. – 23 (15 amatpersonas)
2020.g. (uz 15.06.) – 9 (6 amatpersonas)
Starp pārvaldes atklātajiem noziegumiem ir gan dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, gan kukuļņemšana, ziņu izpaušana, arī fiktīvu muitas dokumentu noformēšana, arī dienesta degvielas zagšana un un citi. Taču tikai maza daļa no tā izskanējusi publiski.
Pagājušajā nedēļā VID izsūtīja paziņojumu par piecu cilvēku organizētas grupas aizturēšanu, kurā bija arī viena esoša VID darbiniece, kā arī divi bijušie VID darbinieki.
Grupa aizturēta par 65 000 eiro liela kukuļņemšanas organizēšanu, pieprasot naudu no uzņēmēja ar mērķi to nodot, lai VID amatpersona, izmantojot savu dienesta stāvokli, nodrošinātu padziļinātu pārbaužu veikšanu attiecībā pret kādu konkrētu uzņēmumu.
Negodīgās metodes piedāvātas cīņai par iespējām piegādāt ceļu uzturēšanā nepieciešamo sāli, liecina neoficiāla informācija.
Šajā gadījumā uzņēmējs, no kura tika prasīts kukulis, vērsās VID. Šā gada pirmajās dienās VID uzsāka kriminālprocesu. Līdz kukuļa nodošanas dienai pagāja pusgads. Un 9.jūnijā VID IDP aizturēja piecus cilvēkus, tai skaitā esošo un divus bijušos VID darbiniekus, daži aizturētie saistīti arī ģimenes saitēm.
Aizturētā VID darbiniece, kura tagad no amata ir atstādināta, strādāja Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas pārvaldē. Tās uzdevumos ietilpst pārbaudīt, kā uzņēmumi veic klientu izpēti, vai tiem ir iekšējās kontroles sistēmas. Minētā pārvalde pērn uzraudzījusi aptuveni 19 tūkstošus uzņēmumu. Vai un kā šī darbiniece varēja ietekmēt procesus konkrētajā gadījumā, vēl tiek pētīts.
“Mēs turpinām izmeklēšanu un ceram gūt daudz lielāku skaidrību par katras individuālās personas lomu šī noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā.
Un arī, iespējams, citas iesaistītās personas. (..) Es pieļauju, ka šinī gadījumā šeit liela daļa no noziedznieku sniegtās informācijas bija blefs, bet katrā ziņā tur bija liela sadaļa arī ar kaut kādu iekšēju VID informāciju, kas ļāva pasniegt to kā kaut kādus vispār zināmus faktus, vai kaut kādus konkrētus faktus par kādu no nodokļu maksātājiem,” saka Prusaks.
Viens no apcietinātajiem jau atbrīvots pret 15 tūkstošu eiro drošības naudu. Aiz restēm ir aizdomās turētais Sandis Ozoliņš. Viņš VID strādāja līdz 2014.gada sākumam – tolaik bija Administratīvās pārvaldes direktora vietnieks. Tai pašā struktūrā strādājis arī otra aizturētā bijusī VID amatpersona.
Ozoliņš vēlāk karjeru turpinājis, vadot Rīgas 1.slimnīcas saimniecības nodaļu un strādājot iepirkuma komisijā, bet kopš pagājušā gada septembra vidus viņš vada Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra Apsaimniekošanas departamentu.
Te viņa pienākumi saistīti ar apsaimniekošanas jomu, bet ne ar aizsardzības nozares iepirkumu organizēšanu. VID kriminālprocesā viens no izmeklēšanas virzieniem saistīts arī ar Ozoliņa dēla nodibināto mikrouzņēmumu juridisko pakalpojumu sniegšanai, zināms “de facto”.
IDP direktors atzīst, ka “ir ļoti svarīgi, lai tās personas, kurām tiek piedāvāts šādas noziedzīgas darbības, tomēr informē Valsts ieņēmumu dienestu vai citas kompetentās iestādes. Mēs saskaramies ar to, ka tas bieži vien tiek darīts novēloti – tad, kad persona saprot, ka vai nu jau ir šķīrusies no naudas, bieži vien lieliem naudas līdzekļiem, un nav sekojusi viņiem vēlamā rīcība, vai arī viņi kādā mirklī saprot, un naudu tomēr nesamaksā.”
Taču, ja VID neatklāj, ka cīnās ar noziegumiem arī iekšienē, sabiedrības vēlme uzticēties var zust. Tieši tas esot bijis galvenais iemesls finanšu ministra asajiem pārmetumiem VID vadībai par informācijas nesniegšanu. Ministrs Jānis Reirs “de facto” norāda – viņaprāt šo gadījumu dienests vēlējies pasniegt tā, it kā tas tieši nebūtu saistīts ar iespējami negodīgu rīcību dienestā.
“Man radās iespaids, ka tiks veidota informācija, ka tur viņš nav iesaistīts, jo tur ir citas personas, un VID darbiniece ir tikai atstādināta no darba, no pienākumu pildīšanas.
It kā tas noticis kaut kur citur, tas nav noticis VIDā. Tas bija tas pēdējais punkts, kas man lika šādā veidā reaģēt, un uzdot Valsts ieņēmumu dienesta vadītājai informēt sabiedrību par visiem šādiem gadījumiem.”
VID vadītāja Ieva Jaunzeme noliedz, ka būtu bijis plāns neinformēt sabiedrību. Konkrētajā gadījumā informēšana notikusi atbilstoši procesa virzītāja ieskatiem – līdzko izlemts par personu apcietināšanu. Vai to varēja darīt agrāk – abām pusēm viedokļi atšķiras. Tādēļ tagad nolemts doties pie jaunā ģenerālprokurora, lai viņš izskaidrotu šos jautājumus par to, kad drīkst sniegt ziņas sabiedrībai.
Jaunzeme uzsver, ka dienestā 5.maijā pabeigta reforma, kuras ietvaros mainīta dienesta struktūra un rotēti 762 darbinieki. Tam būtu jāpanāk arī veco saišu saraušanu.
“Mēs mainām sistēmu, jo man nebija skaidrs, kāpēc ilgstoši iepriekšējā periodā bija ļoti lielas pilnvaras dotas konkrētam darbiniekam, auditoram. Jo faktiski auditors varēja pieņemt ļoti daudzus lēmumus pats, viņa tiešais struktūrvienības vadītājs varēja pieņemt. Tā varas dalīšana, tā pavisam nebija pietiekami spēcīga,” atzīst Jaunzeme.
Finanšu ministrs noliedz, ka viņa aktivitātes būtu saistītas ar vēlmi mainīt VID vadītāju. Taču apmierināts ar viņas darbu arī nav, sakot, ka “bija gaidījis vairāk”.
Savukārt Jaunzeme saka: “ja man ar ministru ir vienota izpratne par to, ka ir jāatklāj noziegumi un sliktajiem jāiet cietumā, tik tālu tad mums viss ir kārtībā.”
