Ziņojums: Valsts politikas veidošanā jāņem vērā dažādas ģimeņu formas 0
Ģimenes valsts politikas veidošanā jāņem vērā dažādi ģimeņu tipi, izriet no otrdien valdībā apstiprinātā Labklājības ministrijas (LM) ziņojuma par ģimenes valsts politikas pamatnostādņu 2011.-2017.gadam īstenošanu.
Kā norāda LM, pamatnostādņu izvērtēšanas procesā nav identificētas tādas problēmas, kuru risināšanai būtu noteikti jauni politikas mērķi un attīstības virzieni.
Priekšlikumi ģimenes valsts politikas attīstībai ir daudz un turpmākajos gados tie izteikti piecos rīcības virzienos – “Ģimenes dibināšana un laulība”, “Ģimenes dzīves plānošana un bērna ienākšana ģimenē”, “Atbalsts vecāku pienākumu īstenošanai”, “Ģimenes stabilitāte” un “Ārpusģimenes aprūpe”.
Rīcības virzienā par ģimenes dibināšanu un laulību pausts, ka tautas skaitīšanā jāietver ziņas par ģimenēm atbilstīgi sociālajai realitātei, ietverot ziņas par dažādiem ģimeņu tipiem, kā arī nepieciešams veidot konstruktīvus risinājumus, lai secīgi un pēctecīgi nonāktu pie tādu ģimenes jēdziena un mērķgrupu traktējuma, kas atbilst mūsdienu ģimeņu formu un tipu daudzveidībai.
Tāpat šajā virzienā pausts, ka ģimenes politikā jāintegrē mērķi un pasākumi, lai nodrošinātu nereģistrētā kopdzīvē dzīvojošu pāru un viņu bērnu tiesisko aizsardzību, vismaz sākotnēji vienojoties par nereģistrētas kopdzīves regulējuma mērķa grupas noteikšanu.
Runājot par ģimenes dzīves plānošanu un bērna ienākšanu ģimenē, LM saredz nepieciešamību pēc papildu atbalsta ģimenēm ar bērniem nodokļu atvieglojumu un pakalpojumu veidā, mājokļu jomā. Tāpat nepieciešami pasākumi bērnu traumatisma mazināšanā, kā arī seksuālās un reproduktīvās veselības risku ierobežošanai.
Lai atbalstītu vecāku pienākumu īstenošanu, LM ieskatā, nepieciešams, piemēram, valsts finansiāls atbalsts bērnudārziem, subsidēti bērnu uzraudzības pakalpojumi Latvijas uzņēmumos nestandarta darba laikā nodarbinātiem vecākiem, kā arī sabiedrības izpratnes veidošana par tēva lomu ģimenē, tēva nozīmi bērnu aprūpē, kā arī ģimeņu dažādību kopumā.
Ģimenes stabilitātes veicināšanai LM iesaka turpmākā rīcībpolitikas veidošanā iekļaut uzdevumus, kas saistīti ar vardarbības novēršanu, izskatīt iespēju iekļaut apmācību par vardarbību speciālistiem, kuri iesaistīti vardarbības novēršanā, tādējādi nodrošinot plašu speciālistu loka zināšanas par vardarbības novēršanu.
Tāpat, LM ieskatā, jāstrādā aktīvāk ar primāro vardarbības profilaksi sabiedrībā kopumā, apzināti strādājot ar dažādām sabiedrības grupām. Piemēram, mērķtiecīgi strādājot ar vardarbības jautājumiem pirmsskolas izglītības iestādē, pastāv iespēja samazināt vardarbības gadījumus skolā un arī vēlāk. Konfliktu risināšanas prasmju attīstība bērnudārzā un skolā ir virziens, kam ilgtermiņā var būt būtiska ietekme uz sabiedrības prasmēm nevardarbīgai strīdu risināšanai, uzskata ministrijā.
Rīcības virzienā “Ārpusģimenes aprūpe” pausts, ka jāmaina atbalsta fokuss no īstermiņa uz ilgtermiņa aprūpētāju, turklāt paralēli audžuģimeņu kustības attīstībai nepieciešams paplašināt atbalstu aizbildņiem – atbalsta grupas, individuālais atbalsts, apmācības, sociālais darbs ar ģimeni un bērniem. Tāpat nepieciešams intensīvs un mērķorientēts sociālais darbs ar bērnu bioloģiskajām ģimenēm, attīstot kopienas pakalpojumus ģimenēm ar vidējiem un augstiem riskiem.
Vēl nepieciešami sistēmiski un kompleksi cilvēkresursu trūkuma un kapacitātes problēmu risinājumi sociālajā jomā, piemēram, izstrādāt cilvēkresursu attīstības un piesaistes stratēģiju, sadarbībā ar augstākās izglītības iestādēm par valsts budžeta līdzekļiem sagatavot trūkstošos speciālistus un īstenot profesionālās pilnveides pasākumus.
