Ziņojums par bērnu stāvokli Latvijā – bēdu ieleja 0
Labklājības ministrijas (LM) apkopotā informācija par bērnu stāvokli Latvijā atklāj drūmu ainu. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti vērsīsies pie premjera Valda Dombrovska (“Vienotība”) ar aicinājumu paskubināt tos ministrus, kuri vilcina pārskatu gatavošanu par bērnu stāvokli Latvijā.
Ziņojums par bērnu stāvokli valstī jāiesniedz reizi piecos gados. Latvija joprojām nav iesniegusi iepriekšējo ziņojumu, bet tūliņ jau jāsāk gatavot nākamais. Darbu pie šā dokumenta sagatavošanas koordinē Ārlietu ministrijas pakļautībā esošais Ministru kabineta pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojs. ĀM parlamentārais sekretārs Viktors Makarovs (RP) pērn Saeimas Pieprasījumu komisijā stāstīja, ka ierobežotu resursu dēļ par MK pārstāvja prioritāti noteiktas lietas, kur iespējams zaudēt naudu (piemēram, sūdzības Eiropas Cilvēktiesību tiesā), bet ziņojuma vilcināšana ar finansiālām sankcijām nedraud. Viņš arī solīja, ka par spīti ierobežotiem resursiem pārstāvja birojs strādājot pie ziņojuma sagatavošanas. Ne nozares nevalstiskās organizācijas, ne Saeimas deputāti gan nekādas rosīšanās pazīmes joprojām nav manījuši. Tādēļ deputāti nolēmuši vēstulē lūgt Ministru prezidentu pievērst uzmanību šiem kavējumiem. “Mēģināsim pēc iespējas diplomātiskākā veidā paust savu sašutumu,” teica komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS).
Labklājības ministrijas (LM) Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Līvija Liepiņa pastāstīja, ka ministrija regulāri iesniedzot pārstāvja birojam visu nepieciešamo informāciju par bērnu stāvokli un regulāri to atjaunojot. Tāpat LM savāktos datus apkopo arī informatīvajos ziņojumos.
Ieskatoties tajos, paveras visīstākā bēdu ieleja. Lūk daži fakti no LM apkopotās oficiālās informācijas par 2011. gadu: ik gadus samazinās veselo bērnu skaits, nepietiekams daudzums mazuļu tiek baroti ar krūti, bērnu vidū pieaug gan aptaukošanās problēma, gan tieši pretēja – katrs desmitais bērns ir vecumam neatbilstoši novājināts.
Valstī saglabājas augsts bērnu traumatisma līmenis, ievērojamam skaitam bērnu noteikta invaliditāte, bet ģimenes, kurās aug bērni ar garīgās attīstības traucējumiem, nesaņem pienācīgu atbalstu. Pieaug zīdaiņu mirstība un saglabājas augsta bērnu mirstība. Tāpat palielinājies ceļu satiksmes negadījumos ievainoto bērnu skaits. Alkoholisko dzērienu patēriņš nepilngadīgo vidū Latvijā ir viens no lielākajiem Eiropā. Joprojām aktuāla ir bērnudārza rindu problēma vairākās pašvaldībās. Skolās pieaug nesekmīgo un otrgadnieku skaits. Pieaug vardarbība gan vienaudžu vidū (īpaši mācību iestādēs), gan fiziskās un emocionālās vardarbības gadījumu skaits pret bērniem un palielinās seksuālo noziegumu skaits, kuros cietuši nepilngadīgie. Tāpat arvien vairāk noziegumu pastrādā paši nepilngadīgie. Pieaug bērnu apdraudējuma risks internetā. Līdz galam nav atrisināts jautājums par tiesu psihiatrijas un psiholoģijas ekspertīžu savlaicīgu nodrošināšanu vardarbībā cietušajiem bērniem. Ievērojams skaits bērnu patvarīgi atstāj dzīvesvietu un klaiņo apkārt.
Šī ir tikai daļa no ziņojumā uzrādītajām problēmām. Iespējams, ka amatpersonas nevēlas ziņot Apvienoto Nāciju Organizācijai (ANO) nevis tādēļ, ka trūktu resursu dokumenta sagatavošanai, bet gan tādēļ, ka tām gluži saprotami ir kauns par to, kā dzīvo bērni Latvijā.
Janvāra sākumā jau vēstīju, ka Latvijas Ārlietu ministrija jau vairākus gadus kavē termiņu un nespēj sagatavot ANO ziņojumu par bērnu stāvokli Latvijā. Savukārt Tieslietu ministrija vilcinās sagatavot parakstīšanai konvenciju, kas liktu valstij stingrāk vērsties pret pedofiliem un noziedzīgiem grupējumiem, kas nodarbojas ar bērnu izmantošanu. Šo konvenciju parakstījušas teju visas Eiropas Padomes dalībvalstis, izņemot Latviju un Čehiju.
