Ziņojums: Latvijā tolerance pret vardarbību ģimenē augstāka nekā ES vidēji 2
Latvijā tolerance pret vardarbību ģimenē ir augstāka nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), teikts Labklājības ministrijas (LM) informatīvajā ziņojumā par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē gadījumiem 2016.gadā.
Latvijā vērojama augsta tolerance pret vardarbību ģimenē, turklāt, līdzīgi Rumānijai un Bulgārijai, katrs trešais iedzīvotājs uzskata, ka vardarbība ģimenē ir privāta lieta un tā jārisina ģimenes lokā.
Ziņojumā teikts, ka kopumā Latvijas situāciju raksturo visai augsta, virs vidējiem ES rādītājiem, vardarbības pret sievietēm izplatība un augsta tolerance pret vardarbību gan sabiedrībā kopumā, gan speciālistu vidū. Turklāt tolerances pret vardarbību augstie rādītāji paliek nemainīgi sešu gadu periodā.
Tāpat Latvijā ir izteikta cietušā vainošana, piemēram, vairāk nekā puse uzskata, ka sievietes pašas izprovocē vardarbību. Tāpat visai izplatīti ir mīti par vardarbību – katrs trešais uzskata, ka sievietes bieži izdomā vai pārspīlē apgalvojumus par izvarošanu.
Vienlaikus LM uzskata, ka cietušajām sievietēm saņemt nepieciešamo palīdzību traucē ne tikai sabiedrības attieksme, bet arī informācijas trūkums par atbalsta pakalpojumiem, jo tikai puse no iedzīvotājiem zina par atbalsta dienestiem sievietēm, kuras cietušas no vardarbības ģimenē.
Pēc LM paustā, dažādas starptautiskās organizācijas vairāku gadu garumā konsekventi ir norādījušas Latvijai gan uz trūkumiem tiesiskajā regulējumā, gan uz ļoti ierobežotām iespējām saņemt palīdzību vardarbības gadījumos.
Ministrijai pieejamie apsekojumu un institūciju apkopotie statistikas dati liecina, ka Latvijā ir vērojamas tās pašas tendences attiecībā uz vardarbību ģimenē un vardarbību pret sievietēm, kādas ir visā pasaulē, proti, lielāko daļu vardarbības gadījumu un ar vardarbību saistīto likumpārkāpumu publiskās vietās veic vīrieši un tajos cieš vīrieši, bet ģimenēs no tuvu cilvēku vardarbības lielākoties cieš sievietes un bērni – pret sievietēm vardarbīgi izturas dzīvesbiedri, pret bērniem – vecāki.
Kā norāda LM, sievietes un bērni no svešiem cilvēkiem cieš mazāk nekā no pazīstamiem, tuviem cilvēkiem. Aptuveni 80% no visiem fiksētajiem vardarbības gadījumiem pret bērniem un 40% no vardarbības gadījumiem pret sievietēm notiek ģimenēs.
Vardarbība pret sievietēm ģimenē veido nozīmīgu daļu no visiem reģistrētajiem noziedzīgiem nodarījumiem. 2015.gadā pie kriminālatbildības par vardarbīgiem nodarījumiem pret pilngadīgiem tuviniekiem sauktas 133 personas. No vardarbīgiem noziedzīgiem nodarījumiem cieta vismaz 350 sievietes, tostarp 146 no saviem tuviniekiem. 2016.gadā dzīvesbiedri nogalināja vismaz piecas sievietes, vēl vismaz 17 nogalināja citi tuvinieki. Dažāda smaguma miesas bojājumus dzīvesbiedri nodarīja vismaz četrām sievietēm, bērni – 36 vecākiem vai audžuvecākiem, vecāki – 13 pilngadīgiem bērniem.
LM uzsver, ka vardarbība pret sievietēm ģimenē rada būtisku slogu veselības aprūpes sistēmai. 44% sieviešu, kuras vardarbības rezultātā gūto traumu dēļ vērsušās pēc palīdzības stacionārā, attiecīgās traumas guvušas vardarbībā ģimenē. 2016.gadā ģimenes locekļu nodarīto traumu dēļ ārstēšanās stacionārā bija nepieciešama vismaz 65 sievietēm, no tām 48 gadījumos traumu nodarījis dzīvesbiedrs.
Līdzīgi arī vardarbība pret bērniem ģimenēs veido nozīmīgu daļu no visiem reģistrētajiem noziedzīgiem nodarījumiem. Piemēram, 2016.gadā par noziedzīgiem nodarījumiem pret nepilngadīgajiem pie kriminālatbildības sauktas 195 personas, tostarp 70 sodītas par vardarbību pret nepilngadīgiem tuviniekiem.
Visvairāk tuvinieki pie kriminālatbildības saukti par cietsirdību un vardarbību pret nepilngadīgajiem un par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību. 2016.gadā no vardarbīgiem noziedzīgiem nodarījumiem cietuši vismaz 326 nepilngadīgie, tostarp 182 pāri nodarījuši tuvinieki. Kopumā 2016.gadā sociālo rehabilitāciju saņēmuši 211 no seksuālas vardarbības cietušie bērni, un 122 no viņiem cietuši savās ģimenēs.
Kā uzsver LM, vardarbība ģimenē rada būtisku slogu valsts ekonomikai un kavē ekonomisko attīstību. Vardarbības slogu veido pakalpojumu izmaksas, ko uzņemas valsts un sabiedrība, tostarp tiesībsargājoša sistēma, veselības aprūpe, atbalsta pakalpojumi, zaudētā ekonomiskā produktivitāte un cietušā ciešanās.
Saskaņā ar Eiropas dzimumu līdztiesības institūta (EIGE) aprēķiniem Latvijā partneru vardarbības izmaksas sasniedz 442 miljonus eiro gadā.
