Egils Līcītis: “Amnesty International” ir pārvērties par Putina režīma propagandas ruporu un cietis fiasko 89
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai gan “Amnesty International” (“AI”) ir Latvijā pazīstama bēdīgi slavena cilvēka tiesību aizstāvības organizācija, tomēr tās jaunākais izmeklēšanas ziņojums 4. augustā bija ar nelielas zemestrīces efektu un nokrita no gaisa kā smirdbumba.
“AI” vēstīja – novērojumi liecinot, ka ukraiņu karaspēka taktika pakļauj briesmām mierīgos iedzīvotājus. Ukrainas armija pārvēršot civilobjektus militāros mērķos. Ukraiņi izvietojot kara tehniku un ierīkojot pozīcijas dzīvojamo kvartālu tuvumā, skolu, slimnīcu teritorijā, un tie neesot atsevišķi vienreizēji gadījumi, bet uzvedības modelis.
Izmeklēšana konstatējusi vismaz piecus gadījumus, kad karavīri apmetušies slimnīcās, izraisot pretuguni, un divdesmit, kad izvietojušies skolās, kuras gan bijušas slēgtas.
Bijusi izvēle sagaidīt uzbrūkošos krievus mežā, karabāzē vai attālāk no dzīvojamiem namiem, bet ukraiņi to nav darījuši.
Pag, stop, šis ziņojums taču nav realitātes prezentācija, bet kaut kāda kļūda! Vai tas ir kuriozs, ka svarīgākais pieturas punkts cilvēktiesību aizstāvjiem liekas ukraiņu karaspēka taktika apstākļos, kad notikusi klaja agresija, pārkāpjot starptautiskās tiesību normas, kad Kremļa fašisti iebrukuši suverēnā kaimiņvalstī un brutāli slaktē civilistus, bumbo pilsētas, noslaukot un iznīcinot ēkas kvadrātu pēc kvadrāta? K
ad šo agresiju dēvē par ko neiedomājamu 21. gadsimtā!
Nē, “Amnesty International” vēstījumā nav nekas samudžināts, neskaidrs vai svārstīgs.
Tajā bez jebkāda līdzsvarojuma un bez diplomātiskiem aizplīvurojumiem ir nostāšanās vienā – Krievijas pusē. Ukraiņu karavīri izsauc uguni uz savējiem, un punkts. Tas ir neapgāžami kā manifests, nekļūdīgs skatījums kā rentgenā.
Jedritvaikociņ, gribas izsaukties, kaut kādi klerki mācīs ukraiņus, kuri vīrišķīgi pretojas ienaidnieka pārspēkam un aizsargā savu neatkarību un tautu, kā pareizi karot! “AI” izgudrotāju ziņojuma primitīvo raksturu jau novērtējuši militārie eksperti.
Taču “izmeklēšana” saņēma arī politiskas atzīmes un bija plaši atspoguļota pasaules medijos. Miljoniem cilvēku neizpratnē noplātīja rokas, vai mums “AI” personā ir darīšana ar totāliem idiotiem vai ar “nekontrolētas naudas plūsmas ietekmi”, precīzāk izsakoties – ar uzpirkšanu?
Ukrainas prezidents Zelenskis to nosauca par mēģinājumu amnestēt teroristu valsti un pārlikt atbildību no agresora uz upuri.
Latvijas ārlietu ministrs Rinkēvičs aicināja pievērst uzmanību faktam, ka tā ir Krievija, kas sākusi neizprovocētu uzbrukumu Ukrainai un rafinēti nogalina tūkstošiem nevainīgu ukraiņu.
“AI” Ukrainas biroja vadītāja Oksana Pokaļčuka, sašutumā aizejot no dienesta, paziņoja, ka neko nav izdevies labot, jo viss atsities pret birokrātijas sienu un kurlu valodas barjeru. Runa neesot par angļu valodu, bet nesapratni, ko tas nozīmē, ja tu nedzīvo valstī, kurā iebrukuši okupanti un rauj to gabalos – nosodīt aizstāvju karaspēku.
Un secinājums angļu izdevumā “The Times” – “Amnesty International” ir pārvērties par Putina režīma propagandas ruporu un cietis fiasko.
Šāda veida “notikumu interpretācija” nenāk par labu jaunai pasaules drošības arhitektūras būvei. Tā ir kārtējā vilšanās starptautiskajās organizācijās, kuras pārliecinoši kopš 24. februāra paguvušas pierādīt savu nevarību un nekompetenci tiešo pienākumu pildīšanā.
Tas attiecas uz Apvienoto Nāciju ģenerālsekretāru Gutērrešu ar svītu, kurš zūdās par kodolkara briesmām, bet nesauc vārdā draudu izraisītāju, uz G-20, kur puse valstu neatbalsta Krievijas aplikšanu ar sankcijām, diemžēl tas skar arī Romas pāvesta institūciju.
Francisks I aicina lūgties par ukraiņiem, bet arvien, kāpdamies atpakaļ, apgalvo – lietas nav vienkāršas, nav melnas un baltas. Iespējams, uzbrukums ticis kaut kādā veidā izprovocēts.
Ja augstās personas nenostājas pareizā pusē, tad palīdz ārdīt pasauli pa šuvēm un vīlēm un sniedz drošības sajūtu Kremļa valdniekam rīkoties tālāk.
Latvijai “AI” atļāvās komandas tonī, pavēles intonācijā nodot rīkojumu apieties ar migrantiem daudz labāk, nevis ar sliktu izturēšanos un spīdzināšanu, ka tiem mēnešiem ilgi jātup mežā neēdušiem, nedzērušiem.
Tiem jāsaņem tas pats pakalpojums un patvērums kā bēgļiem no Ukrainas kara. Latvijas valdība pagaidām diktātu neuztver nopietni, bet latvieši sašuta par internacionālo humānistu tuvredzīgiem norādījumiem.
Jāpiebilst, ka Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes LR pilsonis Nils Muižnieks ir “AI” Eiropas reģionālais direktors, bet pašreizējā situācijā mūsu vecais paziņa neuzskata par nepieciešamu afišēties.
Labāk cieš klusu, jo arī organizācija pasaules sabiedrības spiediena ietekmē sajutusi deguma smaku un iesākusi grūto atkāpšanās ceļu – atvainojusies par Ukrainas ziņojuma izraisītām ciešanām un dusmām. Krievija tomēr esot bruņotās karadarbības aizsācēja.
Tomēr cilvēktiesību aizstāvji nepadodas. Pats pētījums esot skaidrs kā stikliņš.
Redzēsim, kas rītdien melns uz balta būs rakstīts apkārtrakstā, kas atklāšot nopietnu vardarbību pret bēgļu tiesībām uz Latvijas robežas.