Ziņojumi jāraksta naktīs 0
Latvijas augstskolām, uzņemot topošos skolotājus, jāpievērš lielāka uzmanība topošo pedagogu rakstura īpašībām un viņu motivācijai studēt šo nozari. Tas ir viens no ieteikumiem, ko studiju programmu izvērtēšanas procesā saņēma tās programmas, kurās sagatavo nākamos skolotājus.
Taču, kaut arī studiju programmu izvērtēšana ilgst jau vairākus mēnešus un izvērtēti gandrīz desmit programmu virzieni, konkrētas ziņas, kā kura studiju programmu novērtēta, pagaidām netiek izpaustas. Atklātībā nonāk tikai vispārīgi secinājumi.
Atrastas problēmas sistēmā
Studiju programmu izvērtēšanu veic Augstākās izglītības padome (AIP). Tā secinājusi, ka jau tagad, kad šis process vēl nav pat pusē, rezultāti uzrāda konkrētas problēmas visā augstākās izglītības sistēmā. Piemēram, Latvijā ir pārāk maz ārvalstu studentu un reti tiek aicināti darbā pasniedzēji no ārvalstīm, stāsta Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore Baiba Rivža, kura AIP vada studiju programmu izvērtēšanas projektu. Secināts, ka Latvijas studiju programmas nav “atvērtas” ārzemniekiem. Tāpat būtu jāmaina tas, ka studenti pārāk daudz informācijas gūst lekcijās. Atzīts arī, ka studentu patstāvīgā darba iespējas kavē augstskolu bibliotēku šaurās telpas.
Tieši attiecībā uz pedagogu sagatavošanu ārvalstu eksperti norādījuši, ka nepieciešams celt skolotāju profesijas prestižu, lai pedagoģiju vēlētos studēt labākie vidusskolu absolventi.
Saņemti arī citi ekspertu ieteikumi – studiju procesā būtu nepieciešams ieviest vairāk radošuma, prakses, plašāk jāizmanto informācijas tehnoloģijas. Tieši tehnoloģiju daudzveidīgāka izmantošana varot palīdzēt piesaistīt ārvalstu studentus.
Studiju programmas izvērtē ekspertu komanda, kurā iekļauti vērtētāji no ārzemēm. Vērtēt studiju programmas aicināti arī Latvijas studentu apvienības un Darba devēju konfederācijas pārstāvji.
Studiju programmas sadalītas 28 virzienos un tiek izvērtēta katras programmas kvalitāte, resursi, ilgtspēja, sadarbība un pārklāšanās ar citām studiju programmām. Vērtēšanas rezultāti ļaušot arī spriest par studiju programmu starptautisko konkurētspēju.
Par to, kā izmantot vērtēšanas rezultātus, kāda veida lēmumus uz iegūto datu pamata pieņemt, vēl lems Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). B. Rivžas skatījumā, studiju programmu izvērtēšana ir pilotprojekts, kas sagatavo akreditācijas sistēmas maiņai. Proti, patlaban tiek akreditēta katra augstākās izglītības programma, taču iecerēts, ka nākotnē akreditēs studiju programmu virzienus.
Sadalīs trijās daļās
Izvērtējot studiju programmas sagrupēs trijās daļās – ilgtspējīgās studiju programmas, ilgtspējīgās studiju programmas ar ieteikumiem un studiju programmas, kuru ilgtspēja ir ar jautājuma zīmi. Iespējams, daļā studiju virzienu katra programma saņems arī noteiktu ballu skaitu. Taču tajos virzienos, kur ir vairāk nekā simts studiju programmu, tas nebūs iespējams. Pirmās vispusīgai izvērtēšanai tika nodotas studiju programmas, kas iekļautas grupā “Izglītība”. Tajā ir 106 studiju programmas. Taču lielākais darba apjoms ekspertiem pavērsies, vērtējot vadības zinību studiju programmas, jo Latvijā tiek īstenotas 140 šāda veida studiju programmas.
B. Rivža uzsver – ja programma nokļūs trešajā grupā, tas uzreiz nenozīmēs, ka tā ir nekvalitatīva. “Biežāk šajā grupā programmas varētu nokļūt finansiālu apsvērumu dēļ – ja studiju programmā ir maz studentu, tad tā dārgi izmaksā. Taču šāds atzinums nenozīmēs, ka programma noteikti jāslēdz. Valsts var arī lemt, ka šādi speciālist kaut maz, tomēr nepieciešami, un viņus sagatavot te uz vietas ir lētāk,” skaidro B. Rivža.
Esot augstskolas, kas jau izvērtēšanas procesā apzinājušās, ka ļoti specifisku studiju programmu īstenošana izmaksā pārlieku dārgi, un pašas nolēmušas dažas studiju programmas apvienot.
Līdz šim eksperti nevienu izvērtēto studiju programmu neesot nosaukuši par nekvalitatīvu. “Tieši otrādi: viņi saka, ka studiju programmu īstenotāji strādā motivēti, labi sadarbojas ar darba devējiem,” apgalvo B. Rivža.
Studiju programmu izvērtēšana notiek divos posmos. Vispirms katras studiju programmas īstenotājiem jāuzraksta četri ziņojumi. Eksperti tos izskata un tad ierodas izvērtēt studiju programmu klātienē – tiekas ne tikai ar studiju programmas administratoriem, bet arī studentiem un absolventiem, kā arī darba devējiem. Taču studiju programmas izvērtēšana klātienē nav obligāta.
Augstskolas ir kritiskas
Augstskolu pārstāvji kritiski vērtē studiju programmu izvērtēšanas organizētāju darbu. Latvijas Universitātes (LU) mācību prorektors Andris Kangro, kurš vēl nesen bija LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāns, stāsta, ka studiju programmu izvērtētāji, pirms ieradās fakultātē, pat nebija zinājuši, ka tur būs jāizvērtē 12 studiju programmas. Tāpēc ekspertiem bija jāierodas atkārtoti, kas nozīmē arī papildu izmaksas, jo ekspertiem apmaksā gan katru darba stundu, gan ceļa izmaksas.
Vienas studiju programmas izvērtēšanas izmaksas svārstoties ap 1000 latu. Kopējais projekta finansējums ir 1 001 495 lati, ko finansēs no Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem.
Augstskolu pārstāvji arī norāda, ka vismaz izglītības studiju programmas vērtētas lielā steigā. Augstskolu pārstāvjiem bija tikai nedēļa laika, lai uzrakstītu pašvērtējuma ziņojumus. “Tā kā pa dienu nācās darīt ierastos darbus, ziņojumus rakstīja naktīs,” stāsta A. Kangro. Turklāt neesot dotas precīzas vadlīnijas, kas šajos ziņojumos jāatspoguļo.
Piemēram, ziņojumā jānorāda pasniedzēju skaits. Taču, ja pieskaita pilnīgi visus pasniedzējus, kas līdzdarbojušies studiju programmas īstenošanā, pat tos, kuri vadījuši tikai vienu bakalaura darbu, pasniedzēju skaits ir nesamērīgi liels, tātad studiju programma ir ekonomiski neizdevīga. “Vajadzēja uzreiz pateikt, ka jāskaita pasniedzēju pilnās slodzes,” teic A. Kangro. Pirmajā variantā sanāca tikai trīs līdz seši studenti uz pasniedzēju, bet otrajā – 15 līdz 30 studenti uz “vienu galvu”. Viņaprāt, šāda situācija nebūtu radusies, ja vērtēšana būtu sagatavota lēnāk un pārdomātāk.
To, ka ar pasniedzēju uzskaiti studiju vērtēšanas procesā radās problēmas, atzīst arī AIP. Ekspertiem radās neizpratne – kā ar noteikto studiju maksu iespējams apmaksāt tik daudz pasniedzēju darbu. Tāpēc studiju programmu vērtētājiem īpaši bijis jāskaidro, ka vieni un tie paši mācībspēki strādā vairākās studiju programmās.
A. Kangro uztraucas – viens no studiju programmu izvērtēšanas galarezultātiem būšot arī datu bāze par Latvijas augstskolām. Cik gan kvalitatīva būs šī bāze, prorektors ir norūpējies.
Rēzeknes Augstskolas akadēmiskās bakalaura studiju programmas “Filoloģija” direktore Ilga Šuplinska pagaidām ar ekspertiem vēl nav tikusies, taču aizpildījusi četrus pašvērtējuma ziņojumus, bez kuriem, viņasprāt, varēja arī iztikt, jo studiju programmu vērtētāji nepieciešamo informāciju būtu varējuši gūt arī no studiju programmas akreditācijas ziņojuma.
Viņasprāt, šai vērtēšanai vajadzēja būt kā pilotprojektam, ko īsteno tikai tajās studiju programmās, kurām drīz beigsies akreditācijas termiņš. I. Šuplinska bažījas, ka vērtēšanas rezultāti tiks ņemti vērā, lemjot, kuras studiju programmas vai pat augstskolas būtu slēdzamas.
B. Rivža pieļauj, ka konkrētāks ziņojums par pirmajām izvērtētajām studiju programmām varētu tikt publiskots pavasarī, tomēr uzsver, ka par to, cik daudz no vērtēšanas procesā uzzinātā jāatklāj sabiedrībai, lems IZM. Pagaidām izvērtēto programmu saraksts, kurās redzams, kā tās sagrupētas, neesot rādīts nevienam, pat ne izvērtēšanas pasūtītājam – ministrijai.
Uzziņa 2011. gadā izvērtētas studiju programmas “Tulkošana”, “Māksla”, “Ģeogrāfijas un zemes zinātnes”, “Ķīmija, ķīmijas tehnoloģijas un biotehnoloģija”, “Transporta pakalpojumi”, “Reliģija un teoloģija” un “Dzīvās dabas zinātnes”. Tuvākajā laikā eksperti grasās apmeklēt tās augstskolas, kas īsteno valodu un kultūras, vēstures un filozofijas, informācijas un komunikācijas zinātņu studijas. Studiju virzienu izvērtēšanu iecerēts pabeigt šā gada vidū. Vēl gads dots vērtēšanas rezultātu apkopošanai un statistiskai izvērtēšanai. |
