Ziņkārīgais draugs jenots 2
Rīdziniece Anastasija Lorence un viņas draugs mitinās zem viena jumta ar diviem degu, divām šinšillām, fretku, kuplu eksotisko gliemežu saimi un jenotu meiteni, vārdā Suri. Šoreiz vairāk par jenotiņu.
Suri Anastasija iegādājusies kādā dzīvnieku audzētavā ārpus Latvijas robežām. Mazajai jenotu meitenei veiktas ne tikai visas vajadzīgās potes un ievietots čips, bet ir arī sava pase. Kad Suri nonāca Latvijā, tai bija tikai divi mēnesīši. Nu jau dzīvnieciņš krietni paaudzies, ir ļoti dzīvespriecīgs un delverīgs.
Brīvā dabā jenoti ir izplatīti Ziemeļamerikā. Tie sastopami arī Austrijā, Azerbaidžānā, Beļģijā, Čehijā, Francijā, Vācijā, Luksemburgā un vēl dažās citās valstīs. Japānā jenotus ieveda kā mājdzīvniekus, bet daudzi no tiem nonāca savvaļā.
Jenotam raksturīga pazīme ir acenēm līdzīgais melnais apmatojums ap acīm, kas līdzinās karnevāla brillēm. To mēdz dēvēt arī par “bandīta masku”. Kažoks ir pelēks, brūns vai pelēkbrūns, turklāt dubults. Apakšējo slāni veido bieza pavilna, kas jenotu sargā no aukstuma, bet akotspalva – no samirkšanas. Šā dzīvnieka svars ir vismainīgākais no visiem dzīvniekiem. Ziemas sākumā, kad jenots uzkrājis tauku rezerves, tas var svērt pat divas reizes vairāk nekā pavasarī.
Jenoti labprāt stāv uz pakaļkājām, bet priekšķepas tikmēr liek lietā, lai notīrītu augļus vai aptaustītu priekšmetus. Prasmi stāvēt uz pakaļķepām labprāt demonstrē arī Suri, ar priekšķepām tikmēr cenšas satvert kādu sīku priekšmetu vai atvērt somu. Raksturā jenoti ir ļoti aktīvi un ziņkārīgi. Kamēr viesojamies Anastasijas mājās, šķiet, Suri ir visur – ierāpjas dīvānā, ziņkārīgi izpēta telpas stūrus, slēpjas zem spilvena un dīvāna apmalēm. Tās viņai šķiet kā alas. Labprāt rotaļājas ar suņiem domātajām rotaļlietām un arī ar savu kārumu – riekstiem. Lai gan jenoti ir nakts dzīvnieki, tie pielāgojas cilvēka dzīves ritmam un labprāt ir nomodā arī pa dienu.
Anastasija stāsta, ka ēst jenoti varētu nepārtraukti. Ja kaut uz brīdi uz galda aizmirsts ēdamais, Suri to nočieps un kāri notiesās. Brīvā dabā jenoti ir visēdāji – pārtiek no augļiem, augiem, riekstiem, kukaiņiem, tārpiem un nelieliem dzīvniekiem. Suri ēdienreizēs saņem sauso kaķu barību, labprāt ēd arī banānus, vīnogas un riekstus. Kārums tai ir medus. To jenotiņš nogaršo gluži kā lācis – ar ķepu. Dārzeņi gan jenotu meitenei neiet pie sirds. Arī no svaigas gaļas tā atteikusies. Anastasijas rokas klāj skrāpējumi. Izrādās, pie tiem vainojama Suri. Dzīvnieciņš necieš, ja tam, piemēram, neļauj grauzt televizora pulti, tad zobi iecirtīsies saimnieka rokā.
Ik pa laikam Anastasija kopā ar Suri dodas pastaigās, biežāk naktīs, jo dienā traucē cilvēku pārlieku lielā interese par šo radībiņu. No svešiem ļaudīm Suri baidās. Tiem, kas vēlas savā īpašumā iegādāties jenotu, jāatceras, ka jenoti izaug diezgan lieli, tie var sasniegt pat 18 kilogramu svaru. Tādēļ, pirms vedat šo radībiņu mājās, izvērtējiet, vai spēsiet tai nodrošināt piemērotu dzīves telpu. Turklāt jenotiem ir niķis iezīmēt savu teritoriju gan ar sekrētu no dziedzeriem, kas atrodas zem astes, gan ar urīnu un fekālijām. Apdomājiet, vai spēsiet ar to samierināties.
Pārtikas un veterinārais dienests atgādina:
īpašnieks ir atbildīgs par dzīvnieka turēšanas apstākļiem, veselību, kā arī par to, lai dzīvnieks neapdraud un netraucē apkārtējiem. Dzīvniekam jānodrošina tā vajadzībām atbilstoša mītne, piemērota barība, dzeramais ūdens, veselības aprūpe. Dzīvnieku aizsardzības likums nosaka: savvaļas sugas dzīvnieku īpašnieka (turētāja) pienākums ir radīt sugas dabiskajai videi tuvinātus apstākļus un nodrošināt fizioloģisko un zoopsiholoģisko vajadzību apmierināšanu. Turklāt jebkura plēsīgā savvaļas dzīvnieka turēšanas vieta ir jāreģistrē Pārtikas un veterinārajā dienestā, kā to nosaka Ministru kabineta noteikumi nr. 1146 “Savvaļas sugu dzīvnieku turēšanas vietu reģistrācijas kārtība”.
Jenoti: dzimtene – Ziemeļamerika svars – 1,8 – 18 kg ķermeņa garums – 41 – 71 cm, astes garums – 19 – 40 cm augstums skaustā – 22 – 30 cm nakts dzīvnieki skrien īsas distances ar ātrumu 16 – 24 km/h labi peld un kāpj kokos nebrīvē pārtiek no sausās kaķu barības, augļiem, riekstiem turot mājās, jānodrošina liels būris dzīvo līdz 16 gadiem
|
