Zini, ko ēd? 0
Lai īpaši uzsvērtu kādu vielu nozīmi veselībā vai svara kontrolē, ražotāji mēdz pārtikas produktu marķējumā lietot veselīguma norādes. Diemžēl līdzi ņemamajiem produktiem ne vienmēr norādīts pat sastāvs!
Apgalvojums jāpierāda!
Skaidrs, ka veselībai par labu nāk sabalansēts uzturs, kā arī palielināts kādas uzturvielas daudzums vai noteikta to kombinācija dažādu slimību gadījumā vai profilaksē. Taču veselīguma un uzturvērtības norādes ir jebkurš paziņojums teksta, ilustrāciju, simbolu vai grafiska attēla veidā par noteikta pārtikas produkta tiešu vai netiešu pozitīvu ietekmi uz veselību, piemēram, “smiltsērkšķu eļļa labvēlīgi ietekmē gremošanas sistēmas darbību”, “satur bifidobaktērijas, kas stiprina imūnsistēmu”, “augu stanola esteri samazina holesterīna līmeni asinīs; augsts holesterīna līmenis ir riska faktors saslimšanai ar koronāro sirds slimību” u.c. Jebkuras veselīguma norādes ir atļauts izmantot tikai tad, ja tās ir pamatotas ar vispārpieņemtiem zinātniskiem pierādījumiem, un pārtikas produkta sastāvs atbilst izteiktajam apgalvojumam.
Jebkuras veselīguma norādes ir atļauts izmantot tikai tad, ja tās ir pamatotas ar vispārpieņemtiem zinātniskiem pierādījumiem, un pārtikas produkta sastāvs atbilst izteiktajam apgalvojumam.
Savukārt uzturvērtības norāde tieši vai netieši norāda, ka pārtikas produktam ir īpaši labvēlīgas uzturīpašības, ko rada enerģētiskā vērtība (vērtība kalorijās) un uzturvielas vai citas vielas klātbūtne vai neesamība. Uzturvērtības, piemēram, ir “samazināts kaloriju daudzums”, “ar zemu tauku saturu”, “bez sāls”, “šķiedrvielu avots”, “daudz C vitamīna” u.c.
Veselīguma norāžu kontroli Latvijā veic Pārtikas un veterinārā dienesta Novērtēšanas un reģistrācijas centrs (NRC). Tas pārbauda iesniegtos pieteikumus, bet lēmumu par atļaujas piešķiršanu vai atteikumu pieņem Eiropas Komisija.
Lai veselīguma norādi iekļautu Latvijas sarakstā, uzņēmējiem pieteikuma veidlapa vai brīvā formā rakstīts iesniegums kopā ar zinātnisko pamatojumu jāiesniedz NRC, kur to pārbaudīs un, ja konstatē atbilstību, pārsūta Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (EFSA), kuras kompetencē ir veselīguma norāžu zinātnisko pierādījumu novērtēšana un atzinumu sniegšana.
Veselīguma norāžu izmantošana ir brīvprātīga, taču tai ir jānotiek Eiropas Parlamenta un padomes regulas Nr. 1924/2006 “Par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem” noteiktajā kārtībā.
Visu uz iepakojuma!
Uz vairākām fasēto pārtikas produktu grupām pašlaik attiecas stingras likumdošanas prasības par sastāvdaļu norādīšanu marķējumā, taču šādu nosacījumu nav nefasētiem produktiem – gataviem ēdieniem, kas paredzēti līdzi ņemšanai un piegādei.
Latvijas Diētas ārstu asociācijas vadītājs Andis Brēmanis gandarīts, ka iedzīvotāji, iegādājoties pārtiku, arvien biežāk un rūpīgāk iepazīstas ar marķējumā norādīto informāciju, nevis interesējas tikai par produktu cenu, kā tas bija pirms 2 – 3 gadiem. Tāpēc viņš aicina uzņēmējus pēc iespējas ātrāk uzsākt piegādājamo un līdzi ņemamo produktu marķēšanu, negaidot trīs gadu pārejas periodu, kad šī prasība būs obligāta, lai patērētāji saņemtu objektīvu informāciju sabalansētas ikdienas ēdienkartes veidošanai.
– Ikdienas novērojumi rāda, ka lietošanai gatavās pārtikas sastāvā bieži ir nepamatoti daudz tauku vai cukura, lielāks daudzums sāls vai kādas piedevas, kas nepieciešamas produkta realizācijas termiņa, izskata, konsistences vai citu īpašību nodrošināšanai, – nav mierā A. Brēmanis. Viņš atgādina, ka ikvienam ir tiesības zināt patērētā produkta sastāvu kaut vai ikdienas uzturvērtības devas aprēķinam. Turklāt tā ir iespēja izvērtēt produkta izejvielu izcelsmi un kvalitāti jau pirms iegādes. Šāda iniciatīva patērētājam var sniegt arī savlaicīgu informāciju par alergēnu klātbūtni produktā. Diētas ārsts spriež, ka tādējādi varētu veicināt arī vietējās izcelsmes produktu patēriņu.
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem, obligāta sastāvdaļu norāde uz nefasēta iepakojuma stāsies spēkā pēc nepilniem trim gadiem, kad noslēgsies pērn 25. oktobrī ieviestais pārejas periods. Latvijā šo prasību ieviest ātrāk ierosina picēriju tīkls “Pica Lulū” un atbalstu jau paudusi arī Zemkopības ministrija.
