Ziņģīte iestājas par baraviku – palīdzot pret vēzi! 0
Veselīgā dzīvesveida piekritēju Inesi Ziņģīti no Nītaures pazīst visā Latvijā. Satieku Inesi atpūtas bāzē Valguma pasaule, kur viņa ierāda pašas izstrādāto norīvēšanās sistēmu cilvēkiem ar redzes invaliditāti. Ne mazums ļaužu šo metodi jau ir izmēģinājuši un izmanto veselības atjaunošanai.
Kad vaicāju, kā tad Ziņģītei klājas, viņa mudina visus doties mežā lasīt baravikas.
Baravikas viņa vērtē augstāk par visām sēnēm, jo tajās ir vielas, kas palīdz cīnīties ar sliktajām šūnām, neļauj padoties vēzim.
“Manā pagalmā tās pašas lien iekšā, nav nemaz uz mežu jāiet,” smejas Ziņģīte. Vislabāk, ja baravikas ir “kulaciņa lielumā”, tad tās ir pārpilnas vērtīguma.
Par šo sēņu izcilajām dziednieciskajām īpašībām vēsta daudzi pētnieki. To droši vien zināja arī Ziņģītes vecmāmiņa, jo kara laikā viņa katru dienu deva bērniem baravikas. Inesei tolaik bija tikai divi gadiņi. “Svaigas baravikas vecāmāte saspieda ar stampiņu un šo putriņu deva mums pa karotei, tā arī izdzīvojām,” stāsta Inese.
Par baraviku iedarbīgumu Inese pārliecinājusies arī tolaik, kad viņas vīram konstatēja prostatas vēzi pēdējā stadijā. Ziņģīte nolēma nepadoties, mudināja Ernestu ik dienas rāpot un rīvēties, izmantoja dažādus dabas līdzekļus, arī baravikas. “Tās nesacep, vien mirklīti uzmet uz karstas pannas, kamēr atdalās suliņas. Ja vēlas, var piemest dillīti vai kādu citu zaļumu. Ernests katru dienu izēda šķīvīti ar šādām baravikām. Vīrs nodzīvoja vēl 13 gadus!”
Baravikas noteikti vajag sagatavot arī ziemai, izžāvēt. Inese stingri nosaka, ka nekādā gadījumā nedrīkst žāvēt cepeškrāsnī vai modernajās žāvēšanas mašīnās. “Sēnes vispirms nedaudz apkaltēju plakaniski, tad saveru uz diedziņa, lai mitrums lēnām izžūst.”
Vasarā Inese turpina braukāt apkārt ar savām lekcijām. Sestdien viņa pošas uz Krāslavas veselības svētkiem, kur viņa vadīs interaktīvu iedvesmas meistarklasi. Ziņģīte sparīgi saka: “Atveseļošu visu pilsētu!”.
Klausītājiem viņa stāsta par to, kā pareizi gulēt, celties un kustēties. Guļot noder augu spilventiņš, tāds kā valnītis, ko liek zem kakla izliekuma, lai galvas smadzenes tiktu labi apasiņotas un arī krākšana mitētos. Šādus spilventiņus Ziņģīte gatavo arī pati: “Salasu zālītes, paķeru kādu sauju žūstoša siena, uzšuju tūtu un piebāžu pilnu. Nesen uztaisīju valnīti ar jaunajiem egļu dzinumiem, tādām maigām skujiņām – uz tā nu gan ir īpaša gulēšana!”
