Zinātniskā fantastika? Nē! Mākslīgais intelekts attīstās tik strauji, ka tā izstrādātājus aicina steidzami pētīt cilvēka apziņu 71
Atklātā vēstulē, ko parakstījuši vairāki desmiti akadēmiķu no visas pasaules, mākslīgā intelekta (Artificial intelligence jeb AI) sistēmu izstrādātāji tiek aicināti vairāk mācīties un uzzināt par cilvēka apziņu, jo mākslīgā intelekta sistēmas kļūst arvien attīstītākas, tā vēstīja britu medijs “BBC“.
“Iztēloties to, ka mākslīgā intelekta sistēmām piemīt jūtas un pat cilvēka līmeņa apziņa, vairs nav tikai kaut kas no zinātniskās fantastikas sfēras vien,” teikts akadēmiķu vēstulē. Lielākā daļa ekspertu gan ir vienisprātis, ka mākslīgais intelekts ne tuvu nav sasniedzis šādu izsmalcinātības līmeni. Taču tas strauji attīstās, un daži uzskata, ka tā attīstība būtu jāaptur.
Termins “mākslīgais intelekts” (AI) attiecas uz datorsistēmām, kas spēj veikt uzdevumus, kuru veikšanai parasti būtu nepieciešams cilvēka intelekts. Tas ietver tērzēšanas robotus, kas spēj saprast jautājumus un atbildēt uz tiem ar cilvēkam līdzīgām atbildēm, un sistēmas, kas spēj atpazīt objektus attēlos.
“Generative Pre-trained Transformer 4” (GPT-4) – ChatGPT tērzēšanas robotu veidotāja “OpenAI” izstrādātā mākslīgā intelekta sistēma – tagad var veiksmīgi nokārtot pat advokātu eksāmenu (juristu profesionālā kvalifikācija), lai gan tā joprojām pieļauj kļūdas un var sniegt arī nepareizu informāciju, ziņoja “BBC”.
Taču tā ir tikai viena no mākslīgā intelekta funkcijām. Mākslīgā intelekta (AI) produkti tiek izmantoti daudzās nozarēs, tostarp medicīnas pētījumos, mārketingā un finansēs.
Tehnoloģiju miljardieris Īlons Masks (Elon Musk) nesen parakstīja vēstuli, kurā teikts, ka turpmāka mākslīgā intelekta attīstība būtu jāaptur, līdz tiek izstrādāti un ieviesti efektīvi drošības pasākumi.
Savukārt pirms dažām dienām viņa bijusī sieva Talula Railija (Tallulah Riley) soctīklā “Twitter” ierakstīja, ka vispārējam mākslīgajam intelektam, kas spēj veikt cilvēka līmeņa intelektuālus uzdevumus, ir nepieciešams “Grētas Tūnbergas [vides aktīvistes] ekvivalents”, lai palielinātu sabiedrības informētību un rosinātu debates par šo jautājumu.
Matemātiskās apziņas zinātnes asociācija (AMCS), kas ir sagatavojusi atklātu vēstuli ar nosaukumu “Atbildīgai mākslīgā intelekta attīstības darba kārtības programmai jāietver apziņas pētījumi”, paziņoja, ka tai nav viedokļa par to, vai mākslīgā intelekta attīstība kopumā būtu jāaptur.
Taču tā mudināja panākt labāku zinātnisku izpratni par apziņu, tostarp – kā to varētu labāk piemērot mākslīgajam intelektam, un, kā sabiedrībai labāk pastāvēt līdzās ar to. “Straujā mākslīgā intelekta attīstība atklāj steidzamu nepieciešamību paātrināt pētniecību apziņas zinātnes jomā,” teikts vēstulē.
Starp vēstules parakstītājiem ir Dr. Sūzena Šneidere (Dr. Susan Schneider), kura ir vadījusi ASV kosmosa aģentūru “NASA”, kā arī akadēmiķi no Apvienotās Karalistes, ASV un Eiropas universitātēm.
Pagājušajā gadā kāds “Google” inženieris tika atlaists no darba pēc tam, kad apgalvoja, ka mākslīgā intelekta sistēma ir saprātīga.
Bleiks Lemoins (Blake Lemoine) rakstīja, ka “Google” lielais valodas modelis Lamda, kas ir tās izstrādātas BARD sistēmas kā atbildes uz konkurentu “ChatGPT” pamatā, var paust emocija.
“Google” apgalvoja, ka Lamda darīja tieši to, kam tā bija ieprogrammēta, proti, – sazinājās cilvēkam līdzīgā veidā.
Taču “Google” vadītājs Sandars Pičai (Sundar Pichai) nesen ASV ziņu platformai “CBS” sacīja, ka viņš “pilnībā nesaprot”, kā darbojas Bard. Viņš piebilda, ka arī cilvēka prāts nav pilnībā izprasts, tāpēc “AMCS” aicina veikt papildu pētījumus.
Taču ap mākslīgo intelektu (AI) ir tikpat daudz sajūsmas, cik nervozitātes. Tas ir lielais modes vārds lielajās tehnoloģijās, un ar AI saistītos projektos tiek iepludinātas apjomīgas investīcijas.
Novembrī izlaistais “ChatGPT” acumirklī kļuva par vispārēju sensāciju, par populistisku mākslīgā intelekta “seju”, un miljoniem cilvēku to jau ir izmēģinājuši.
Izmantojot internetu kā datu bāzi, tas var sniegt rakstiskas atbildes uz jautājumiem dabiskā, cilvēkam līdzīgā veidā.
“Microsoft”, kas līdz šim veikusi lielus ieguldījumus “OpenAI” izstrādē, saka, ka mākslīgais intelekts var būtiski atvieglot tādu ikdienišķu rutīnu darbu kā biroja administrēšana.
Nesenais investīciju bankas “Goldman Sachs” ziņojums liecina, ka tuvākajā nākotnē AI varētu aizstāt 300 miljonus pilnas slodzes darbavietu. Un, lai gan AI nozare radīs jaunas cilvēku darbavietas, tām, visticamāk, būs vajadzīgi cilvēki ar jaunām prasmēm.
