Zinātnieku galējais mērķis – cilvēka nemirstība 3
Aizvadītajā 2015. gadā vairāki pazīstami pētnieki izteikuši visai drosmīgas prognozes par tehnoloģiju attīstību tuvākajā nākotnē.
Vispirms jau būtu jāmin amerikāņu speciālists mākslīgā intelekta jomā, futurologs Rejs Kurcveils. Tieši viņš savulaik izstrādāja balss atpazīšanas programmu, kas cilvēka runu pārvērš datora tekstā un otrādi. Kurcveils pareģo, ka jau ap 2030. gadu sākšoties fiziska cilvēka un datora simbioze. Mākslīgais intelekts būšot tik ļoti attīstīts, ka cilvēks nespēšot atšķirt, vai viņš sarunājas ar cilvēku vai datoru. Tādi “sīkumi” kā pašbraucošas automašīnas, laboratorijās “izprintēti” jauni un veseli donoru orgāni, mākslīgas, ar smadzenēm savienotas acis būšot pašsaprotama lieta. Vēl pēc desmit gadiem īpašas tehnoloģijas, piemēram, smadzenēs klaiņojoši nanoroboti, spēšot nolasīt tajās esošo informāciju, izgatavot mūsu atmiņu “rezerves kopijas”, pārnest datus no cilvēka smadzenēm uz datoru un otrādi. Vēl tālākā nākotnē visu cilvēku smadzenes caur internetu tikšot saslēgtas vienotā “supersaprātā”.
Par to visu varētu pasmieties, ja vien Kurcveils nu jau trīs gadus nebūtu interneta giganta “Google” pētniecības daļas direktors. Patiesībā galējais mērķis, ko uzstādījis šis zinātnieks un viņa kompānija, ir cilvēka nemirstība, ko Kurcveils nemaz īpaši neslēpj.
Pētniecība šajā jomā norit vairākos virzienos. Perspektīva šķiet gan dzīves paildzināšana ar gēnu inženierijas metodēm, klonēšana, gan jaunu ārstniecības metožu izstrāde (mikroskopiski nanoroboti, kas paši labo asinsvadus vai iznīcina vēža šūnas). Teorētiski pastāv iespēja uzlabot cilvēka ģenētisko kodu, izņemot no tā informāciju par organisma novecošanu. Bet tas vēl nenozīmēs, ka šī jaunā būtne būs pasargāta no nāves. To tāpat apdraudēs slepkavas nazis vai uz galvas krītoša lāsteka. Lūk, kāpēc Kurcveilam tik svarīga šķiet atmiņu kopēšana un saglabāšana ārpus cilvēka smadzenēm.
Kontakts ar citplanētiešiem labi nebeigsies
Ne jau visiem Kurcveila pareģojumi šķiet vilinoši. Viens no lielākajiem mūsdienu zinātniekiem britu fiziķis Stīvens Houkings (speciālists kosmoloģijā un melno caurumu fizikā) aizvadītajā gadā brīdināja, ka ir “tikai trīs lietas, kas var iznīcināt cilvēci, un to novēršana ir mūsu spēkos”.
Pirmā esot planetāra mēroga kodolkarš. Patiesībā šāds drauds pastāv jau gadus sešdesmit, un cilvēcei pieticis prāta no tā izvairīties. Otrā – saskarsme ar atnācējiem no kosmosa. Houkings uzskata, ka mums nav jācenšas nodibināt sakarus ar ārpuszemes civilizācijām. Kontakts ar tām labi nebeigšoties, līdzīgi kā Amerikas indiāņiem katastrofāla izrādījās sastapšanās ar Kristoforu Kolumbu.
Tomēr visvairāk mūs šodien apdraudot Kurcveila apjūsmotais mākslīgais saprāts. Noteiktā brīdī tas varot sākt attīstīties pats no sevis, turklāt šāda evolūcija notiktu milzīgā ātrumā. Patlaban vēl nepavisam neesot skaidrs, vai tas būs mums draudzīgs. Visdrīzāk cilvēks var izrādīties vien arhaisks un nevajadzīgs pagātnes relikts. Houkings uzskata, ka visi pētījumi mākslīgā intelekta jomā jāpakļauj stingrai valdību kontrolei.
Kāpēc nav gaidītā signāla no kosmosa?
Tikmēr interesantu skaidrojumu faktam, kāpēc mēs joprojām neesam uztvēruši signālu no svešas civilizācijas, devis Krievijā patvērumu guvušais bijušais ASV izlūkdienesta darbinieks, matemātiķis Edvards Snoudens.
Patiešām, nu jau 65 gadus astronomi ieklausās zvaigžņotajās debesīs un mēģina uzdurties mākslīgas izcelsmes radiosignālam. Atklātas daudzas Zemei līdzīgas planētas, uz kurām varētu attīstīties dzīvība un saprāts. Tomēr gaidītā signāla no kosmosa kā nav, tā nav. Kāpēc?
Snoudens uzskata, ka saprātīgas būtnes agrāk vai vēlāk nonāk pie secinājuma, ka no kaimiņiem nekas labs nav sagaidāms. Tāpēc tās slēpjas un nesūta nepārdomātas ziņas uz visām debess pusēm, turklāt to savstarpējā komunikācija tiekot sūtīta tikai šifrētā veidā. Ja arī cilvēks šodien uztver svešu civilizāciju izstarotus radiosignālus, mēs tos nespējam atkodēt. Vēl vairāk – mēs tos pat nepamanām, tie atgādina vien haotisku šņākoņu, kas nāk no bojāta televizora.
Nost ar viedajām brillēm!
Personīgi man Kurcveila prognozētā nākotne nešķiet īpaši pievilcīga. Es nevēlos dzīvot pasaulē, kurā nav skaidrs, vai man priekšā stāv cilvēks vai monstrs cilvēka izskatā. Un vai šāda nākotne patiešām jebkad pienāks? Baida tas, ka atkarība no tehnoloģijām, mobilajām ierīcēm un sociālajiem tīkliem daudziem jau kļuvusi slimīga.
Tomēr ir arī kāda cerīga zīme. Aizvadītā gada sākumā “Google” pārtrauca “viedo briļļu” pārdošanu. “Google Glass” bija iecerēta kā aptuveni 1300 eiro vērta rotaļlieta, kurā blakus parastajai briļļu lēcai iemontēta arī miniatūra videokamera. Šādas brilles nepārtraukti saglabā vai translē internetā visu, ko redz to valkātājs. Tomēr pieprasījums pēc šīm brillēm ne tuvu nesasniedza cerēto, to valkātāji bieži sastapās ar spontānu agresivitāti no apkārtējo puses, pat netika ielaisti daudzos veikalos un kafejnīcās. Varbūt cilvēks patiešām beidzot sapratis, ka tehnoloģiju mums apkārt nu jau ir par daudz.
