Zinātnieki veikuši ledus masas izvērtēšanu Antarktikā un paziņo secinājumus 0
Globālās sasilšanas dēļ Antarktikas ledāji tagad kūst apmēram sešas reizes straujāk nekā 1979.gadā, novedot pie aizvien augstāka ūdens līmeņa pasaules jūrās, brīdina zinātnieki pirmdien publicētā pētījumā.
Antarktikas ledus kušana no 1979. līdz 2017.gadam paaugstināja ūdens līmeni jūrās par 1,4 centimetriem, teikts pētījumā ASV žurnālā “Proceedings of the National Academy of Sciences” (PNAS).
Ir gaidāms, ka straujais ledus kušanas temps turpmākajos gados novedīs līdz katastrofālam jūras ūdens līmeņa kāpumam, uzskata pētījuma vadošais autors Ēriks Rinjo no Kalifornijas Universitātes ģeosistēmas zinātņu katedras.
“Antarktikas ledum turpinot kust, mēs paredzam jūras ūdens līmeņa celšanos par daudziem metriem nākamo gadsimtu gaitā,” sacīja Rinjo.
Jūras ūdens līmeņa kāpums par 1,8 metriem līdz 2100.gadam visļaunāko scenāriju gadījumā izraisīs daudzu piekrastes pilsētu applūšanu, kurās dzīvo miljoniem cilvēku, konstatēts iepriekš veiktos pētījumos.
Pirmdien publicētajā pētījumā zinātnieki veica līdz šim ilgāko ledus masas izvērtēšanu Antarktikas 18 ģeogrāfiskajos rajonos.
Dati tika iegūti no augstas izšķirtspējas aerofotogrāfijām, kas iegūtas ar NASA lidmašīnām un dažādu kosmosa aģentūru satelītiem.
Pētnieki atklāja, ka no 1979. līdz 1990.gadam Antarktika zaudējusi vidēji 40 miljardus tonnu ledus gadā. No 2009. līdz 2017.gadam ledus zudums kļuvis vairāk nekā sešas reizes straujāks, pieaugot līdz 252 miljardiem tonnu gadā.
Viņi konstatēja vēl satraucošāku faktu, ka ledus strauji kūst arī Austrumantarktikas rajonos, kas kādreiz tika uzskatīti par “stabiliem un imūniem pret izmaiņām” un kur ir vairāk ledus nekā Rietumantarktikā un Antarktikas pussalā kopā.
Okeānu ūdens sasilšana tikai paātrinās Antarktikas ledus zudumu nākotnē, sacīja Rinjo.
Jaunākie pētījumi liecina, ka okeāni sasilst straujāk, nekā iepriekš tika uzskatīts, un pēdējos gados ir uzstādījuši jaunus karstuma rekordus.
