Revolūcija zobārstniecībā: zinātnieki uzskata, ka jau pēc pieciem gadiem varēs ataudzēt izkritušos zobus 0
Salauzti kauli ar laiku saaug paši no sevis, taču izkritis zobs diemžēl ir zaudēts uz mūžu. Zobu neatgriezeniska zaudēšana skar miljoniem cilvēku visā pasaulē un gadiem ilgi ir bijusi neatrisināta problēma. Šī situācija mudinājusi zinātniekus meklēt inovatīvus risinājumus, un jaunākie sasniegumi ļauj domāt, ka potenciāls izrāviens vairs nav tālu, raksta “Popular Mechanics”.
Kioto Universitātes slimnīcā 2024. gada rudenī uzsākti klīniskie izmēģinājumi ar inovatīvu medikamentu, kura uzdevums ir atjaunot cilvēkiem trūkstošos zobus.
Šis medikaments bloķē specifisku olbaltumvielu – USAG-1 –, kas organismā kavē zobu attīstību.
Kad šis „bremžu” mehānisms tiek noņemts, organisms, šķiet, pats spēj atsākt zoba veidošanās procesu.
Pirmajā pētījuma posmā zāles intravenozi ievadītas 30 vīriešiem vecumā no 30 līdz 64 gadiem, kuriem trūkst vismaz viens zobs.
Mērķis ir novērtēt preparāta drošību un efektivitāti gada laikā.
Līdzšinējie testi ar dzīvniekiem nav uzrādījuši blakusparādības, tāpēc cerības ir lielas.
Ja viss noritēs kā plānots, nākamie pacienti būs bērni vecumā no 2 līdz 7 gadiem, kuriem iedzimta ģenētiska mutācija zobu agenēze – stāvoklis, kad zobi vispār neattīstās.
Galīgais mērķis ir līdz 2030. gadam padarīt šo zobu atjaunošanas terapiju plaši pieejamu cilvēkiem.
Ja šī terapija izrādīsies sekmīga, cilvēkiem vairs nebūs jātērē nauda dārgām protēzēm vai sāpīgām implantācijas procedūrām.
Tā vietā organisms pats darīs to, ko līdz šim spēja tikai bērnībā – audzēs jaunus zobus. Tas būtu milzīgs solis uz priekšu zobārstniecībā.
Zobu atjaunošana nav vienīgais virziens, kurā pētnieki darbojas. Paralēli tiek izstrādāti arī mikroroboti, kas spēs automātiski tīrīt zobus, un īpaši pētīti peptīdu gēli, kas imitē dabīgu emaljas veidošanos
Ja šie sasniegumi tiks ieviesti praksē, mutes veselības aprūpe nākamajā desmitgadē varētu mainīties līdz nepazīšanai. Turklāt tas varētu notikt jau tuvāko piecu gadu laikā.
