Latvijas zinātnieki izstrādā jaunas iekārtas, ar ko paredzēts paaugstināt izredzes nesaslimt ar Covid-19 11
“900 sekundes” pirms laika jau vēstīja par Covid-19 ātrajiem siekalu testiem – šajā reizē iepazīstināsim jauna tipa elpināšanas iekārtu un īpašiem sensoriem Covid riska noteikšanai. To visu izstrādā Latvijas zinātnieki sadarbībā ar Paula Stradiņa klīniskās universitātes zinātniskā centra mediķiem, vēsta “TV3” raidījums “900 sekundes”.
Latvijas Universitātes (LU) inženieris un pētnieks Jevgēņijs Teličko strāvai pieslēdz viņa un kolēģu izgatavoto iekārtu, kas palīdzēs ārstēt Covid-19 pacientus.
“Šeit jūs varat redzēt, ka var uzstādīt noteiktu skābekļa koncentrāciju.”
Uzstādot nepieciešamo skābekļa koncentrāciju, tas tiek novadīts pacientam. Šis ir pagaidu variants, kurā ir apvienota skābekļa ražošanas iekārta un miega apnojas aparāts, kas spēj uzturēt noteiktu spiedienu pacienta elpceļos.
“Šī iekārta nodrošina konstantu skābekļa koncentrāciju pacientam. Iekšā notiek skābekļa samaisīšana, un tā tiek padota pacientam tā, lai būtu noteikts spiediens,” saka LU pētnieks Jevgēņijs Teličko.
Svarīgi, ka būtiski tiek samazinātas izmaksas. Pētnieku aprēķini liecina, ka šīs viņu radītās iekārtas ir aptuveni desmit reizes lētākas nekā standarta elpināšanas aparāti, kas bieži vien nav pieejami. Savukārt miega apnojas iekārtas ir brīvi nopērkamas.
“Tātad mums nevajag visu ražot no jauna, varam uzražot tikai daļu un papildināt esošo, kas krīzes situācijā dotu lielāku pieejamību,” norāda LU pētnieks.
Gala variantā paredzams, ka iekārtas izskatīsies šādi. Piemēram, pārpildītu slimnīcu gadījumā tās varēs nogādāt pie pacienta mājās un tur veikt pilnvērtīgu ārstēšanu.
Vēl arī pētnieki strādā pie programmatūras un iekārtām, kas paredzētas paaugstināt izredzes nesaslimt ar Covid-19.
“Es kā cilvēks varēšu kalkulēt savu personisko risku.”
LU datorzinātnieks Emīls Sjundjukovs ar kolēģiem strādā pie programmatūras, kas ar īpašu, tostarp audio sensoru palīdzību, kalkulēs iespējamo risku inficēties ar Covid-19 noteiktās telpās.
“Jebkurš cilvēks, kas apmeklē telpu, varēs noskenēt QR kodu vai ievadīt identifikatoru un varēs saprast, vai telpā, kur viņš grasās uzturēties, ir paaugstināts risks,” saka LU datorzinātnieks.
Minētās sistēmas varēs uzstādīt skolās un citās vietās, kur tas nepieciešams. Kādā telpā pieaugot riskam, ēkas pārvaldnieks varēs to, piemēram, izvēdināt vai dezinficēt.
