Koronavīruss tomēr izkļuvis no laboratorijas? Zinātnieki prasa dziļāk izmeklēt Covid-19 noslēpumaino izcelsmi 86
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Grupa pasaulē pazīstamu biologu pieprasījuši dziļāk izmeklēt Covid-19 izcelsmi un paziņojuši, ka jābūt “drošai vietai”, lai uzdotu jautājumus, vai koronavīruss nav izkļuvis no laboratorijas.
Jāizskata visas hipotēzes
Pirms gada pieņēmums, ka Covid-19 pandēmiju varētu būt izraisījusi vīrusa noplūde laboratorijā, tika nosodīts kā sazvērestības teorija un to noraidīja vairākums zinātnieku un pasaules mediju.
Taču izcelsme vīrusam, kas jau nogalinājis miljoniem cilvēku, joprojām ir noslēpums, un iespējamība, ka tas izkļuvis no laboratorijas, ir kļuvusi par teoriju, ko nevar nolikt malā, atzīmē Masačūsetsas Tehnoloģiskā institūta izdevums “MIT Technology Review”.
Astoņpadsmit prominenti zinātnieki, kuru vēstuli publicējis akadēmiskais žurnāls “Science”, aicina sākt jaunu izmeklēšanu par visiem varbūtējiem koronavīrusa izcelsmes apstākļiem un mudina Ķīnas laboratorijas un veselības aģentūras atklāt savus arhīvus neatkarīgai analīzei.
“Mums nopietni jāizskata hipotēzes gan par (vīrusa) dabisku izcelsmi, gan noplūdi laboratorijā, līdz mums būs pietiekami datu,” teikts zinātnieku vēstulē.
Lai gan Ķīnas zinātnieki apgalvo, ka Uhaņas laboratorijā nav notikusi vīrusa noplūde, vēstules parakstītāji uzskata, ka to var noteikt, tikai veicot papildu neatkarīgu izmeklēšanu.
“Pienācīgai izmeklēšanai jābūt atklātai, objektīvai, balstītai faktos, iekļaujot plašu ekspertīzi, kas pakļauta neatkarīgai uzraudzībai un kas tiek atbildīgi vadīta, lai minimizētu interešu konfliktu ietekmi. Veselības aprūpes iestādēm un pētniecības laboratorijām ir jāatver savi arhīvi sabiedrībai. Izmeklētājiem ir jāpārbauda datu patiesīgums un izcelsme, kas izmantoti analīzē un secinājumu veikšanā,” raksta vēstules autori.
Uhaņas Virusoloģijas institūta vadošā pētniece Ši Žengli paziņojusi, ka pētnieku grupas vēstulē paustās aizdomas esot nepamatotas un varētu “kaitēt pētījumiem un vājināt pasaules spēju novērst nākamo pandēmiju”.
“Tas ir nepieņemami,” viņa teica, atbildot uz grupas aicinājumu ļaut viņiem iepazīties ar viņas vadītās laboratorijas pētniecības datiem.
“Kas var sniegt pierādījumus par to, kas neeksistē?” viņa atbildēja ar pretjautājumu.
PVO un Ķīnas pētījums bijis paviršs
Vēstules autori, kuru vidū ir Stenforda universitātes mikrobiologs Deivids Relmans un Vašingtona universitātes virusologs Džese Blūms, pievēršas Pasaules veselības organizācijas (PVO) ekspertu un Ķīnas šī gada februārī kopīgi veiktajam koronavīrusa izcelsmes pētījumam, kurā secināts, ka vīruss no sikspārņa, iespējams, nokļuvis cilvēka organismā ar kāda dzīvnieka starpniecību un ka incidents laboratorijā bija “ārkārtīgi maz ticams”.
Vēstules autori uzskata, ka šāds secinājums nav zinātniski pamatots, jo nav atrastas pēdas, kā vīruss sākotnēji iekļuvis cilvēka organismā, un laboratorijas incidenta iespējamība izskatīta pavirši.
Tikai pāris no 313 lapām PVO ziņojumā un tā pielikumos ir veltītas šai tēmai.
Hārvarda universitātes epidemiologs Marks Lipsičs, kurš ir viens no vēstules parakstītājiem, paziņojis, ka līdz šim viņš nebija paudis savu viedokli par koronavīrusa izcelsmi, tā vietā koncentrējoties uz epidemioloģisko izpēti un vakcīnas izmēģinājumiem, daļēji tāpēc, ka debates par laboratorijas teoriju ir kļuvušas tik strīdīgas.
“Es tajās neiesaistījos, jo darbojos ar pandēmijas iznākumu, nevis izcelsmi. Taču, kad PVO nāca klajā ar ziņojumu, kurā ir mazticams apgalvojums par svarīgu tēmu, ir vērts izteikties,” sacīja Lipsičs.
Vairāki no zinātniekiem, kas parakstījuši vēstuli, toskait Relmans un Lipsičs, jau agrāk aicinājuši rūpīgāk pārbaudīt pētījumus, kur vīrusi tiek ģenētiski modificēti, padarot tos lipīgākus vai bīstamākus.
Virusoloģijas institūtā Uhaņā, Ķīnas vadošajā centrā sikspārņu vīrusu izpētē, kas ir līdzīgi SARS-CoV-2 vīrusam, notika eksperimenti patogēnu radīšanā.
Daži eksperti uzskata, ka fakts par Covid-19 sākotnējo parādīšanos pilsētā, kur atrodas laboratorija, ir netiešs pierādījums, ka varētu būt vainojams incidents laboratorijā.
Lipsičs agrāk izteicies, ka pandēmijas risks nejaušā noplūdē augstas drošības biolaboratorijā varētu būt no vienas varbūtības pret tūkstoti līdz vienai varbūtībai pret 10 000. Viņš brīdinājis, ka šādu laboratoriju savairošanās pasaulē rada nopietnas bažas.
Zinātne netiek pienācīgi novērtēta
Stenforda universitātes mikrobiologs Deivids Relmans atzinis, ka diskusija par vīrusa varbūtēju noplūdi laboratorijā ir tikusi politizēta un tas kavējis daļu zinātnieku izteikt savas bažas.
“Mums (vēstules parakstītājiem) bija jāpauž savs viedoklis, jo zinātne netiek pienācīgi novērtēta, lai taisnīgā, stingrā un atklātā mēģinājumā iegūtu lielāku skaidrību par kaut ko (vīrusa izcelsmi). Man daļa no uzdevuma bija radīt drošu vidi citiem zinātniekiem, lai viņi varētu paust savu viedokli, teica Relmans.
“Kad ir iejaukta politika un likmes ir augstas, prominentu zinātnieku atgādinājums (par visu hipotēžu izpēti) var būt tas, kas vajadzīgs, lai piespiestu citus ieklausīties,” intervijā izdevumam “MIT Technology Review” izteikusies Stenforda universitātes biodrošības eksperte Megana Palmere, kas nav saistīta ar vēstules parakstītāju grupu.
