Zinātnieki laboratorijā radījuši mākslīgos sēkliniekus. Vai tas palīdzēs cīnīties ar vīriešu neauglību? 45
Izraēlas zinātniekiem laboratorijas apstākļos izdevies radīt organoīdus sēkliniekus, kas ir uzskatāms par nozīmīgu zinātnes sasniegumu, kurš var pavērt ceļu turpmākiem pētījumiem, un galu galā arī novest pie praksē reāli pielietojamas ārstniecības metodes cīņai ar vīriešu neauglību, tā vēstīja ārvalstu medijs “Euronews“.
Sēklinieki ir atbildīgi gan par spermas ražošanu, gan par tāda vīriešu reproduktīvās sistēmas attīstībai svarīga hormona kā androgēns sintēzi. Kaut arī neauglība skar līdz pat 7% vīriešu, pašlaik nepastāv metode, kas varētu modelēt sēklinieku darbību ārpus organisma un tādējādi ražotu spermu līdzīgā veidā, kā IVF (In vitro fertilisation – in vitro fertilizācija, ārpusķermeņa (medicīniskā) apaugļošana) ārstēšanas procesa laikā tiek iegūtas sievišķās olšūnas.
“Mākslīgie sēklinieki ir daudzsološs modelis fundamentālajiem pētījumiem par sēklinieku attīstību un funkcionalitāti, kuru var pārvērst ārstnieciski pielietojamās metodēs reproduktīvās attīstības un neauglības traucējumu novēršanā,” teikts Dr. Nitzanas Gonenas (Nitzan Gonen) paziņojumā, kura specializēusies augļa dzimuma noteikšanas jautājumos.
Gonena un viņas vadīto studentu komanda no Izraēlas Bar Ilhan universitātes (Bar Ilhan Universit) sava pētījuma rezultātus nulle kā publicējusi Starptautiskajā bioloģijas zinātņu žurnālā.
Sēklinieku organoīdi tika izveidoti no jaundzimušas peles cilmes šūnām, kas precīzi atdarina īsto sēklinieku īpašības.
Viens no galvenajiem izaicinājumiem organoīdu radīšanas procesā ir nodrošināt to pietiekamu apasiņošanu. Zinātnieki norādīja, ka viņu radītie organoīdi sabruka pēc deviņām nedēļām, kas liecinot par vaskularizācijas (asinsvadu jaunveidošanās, ieaugšana audos) nepieciešamību. Taču iegūtie rezultāti potenciāli varētu pavērt ceļu spermas ražošanai laboratorijā.
Tas ir pirmais solis ceļā uz neauglības ārstēšanu nākotnē tiem bērniem, kuri bērnībā saskārušies ar vēža terapijā izmantotām ārstniecības metodēm, piemēram, ķīmijterapiju vai starojumu, kas, kā liecina novērojumi, trešdaļā gadījumu izraisa neauglību, raksta “Euronews”.
Pēdējo desmit gadu laikā pētnieki jau ir ražojuši dažādus organoīdus.
Līdz šim zinātnieki ir balstījušies uz plakanām divdimensionālām šūnu kultūrām kā medicīnas pētījumu darba zirdziņiem. Tomēr arī šādi vienkāršotie modeļi, kuri sastāv no mēģenē audzētiem audu slāņiem vienas šūnas biezumā ir snieguši vērtīgu ieskatu šūnu uzvedībā.
Taču šī modeļa trūkumi kļuvuši arvien acīmredzamāki. Atšķirībā no īstiem orgāniem, divdimensionālām audu kultūrām trūkst sarežģītas trīsdimensiju arhitektūras un šūnu savstarpējās mijiedarbības, kas ir būtiskas orgānu funkciju un slimību procesu replicēšanai.
Zinātnieki pagājušajā mēnesī veiksmīgi izaudzēja pirmo smadzeņu organoīdu no embrija audiem, vēsta “Science“. Iepriekšējos gados veiksmīgi izaudzēti arī plaušu, nieru, aknu un zarnu organoīdi.
