Zinātnieki dodas uzņēmumos 0
Latvijā zinātnieki ar uzņēmējiem sadarbojas trīs veidos: līgumpētījumos, izstrāžu realizācijā un “spin-off” uzņēmumos.
Pašreizējais biznesa modelis Latvijā saprotamu iemeslu dēļ ir vāji orientēts uz inovāciju, taču mūsu valstī ir arī virkne apbrīnas vērtu izcilu zinātnisko institūciju un uzņēmumu veiksmīgas sadarbības piemēri.
Latvijā ir trīs veidi, kā zinātnieki sadarbojas ar uzņēmējiem. Visbiežāk tiek veikti līgumpētījumi, kurus pasūta un finansē uzņēmējs, intelektuālās īpašumtiesības pēc šā pētījuma ir uzņēmējam. Tiek izmantota arī tā sauktā zinātnisko izstrāžu realizācija, tas ir, zinātnieki atrisina kādu uzņēmēja problēmu, taču saglabā īpašumtiesības uz to. Trešais sadarbības veids ir kopīgi pētījumi, piemēram, veidojot “spin-off” uzņēmumus (uzņēmumi, ko kopā dibina pētnieki un ražotāji).
Mērierīces iestrādātas apģērbā
“Mēs esam pasaules līmenī un spējam izdarīt to, ko citur vēl nav spējuši,” uzsver Elektronikas un datorzinātņu institūta direktors Modris Greitāns. “Mēs Latvijas kontekstā esam unikāli arī ar to, ka mēs ne tikai domājam, kā naudu pārvērst zināšanās, bet arī līdzdarboties, lai pēc tam šīs zināšanas pārvērtos naudā.” Institūts ir līdzdibinātājs “spin-off” kompānijai “Eventeh”, kas ražo mērīšanas, pārbaudes, izmēģināšanas un navigācijas instrumentus un aparātus. Rit sarunas par vēl divu veidošanu. “Tas ir veiksmīgs modelis – firma nodarbojas ar biznesu, mēs nodarbojamies ar pētniecību, tā kā viņiem ir jākonkurē tirgū, viņi pasūta jaunus pētījumus, jaunus uzlabojumus. Un, šādā veidā viens otru atbalstot, gan mēs, gan uzņēmēji attīstās.”
Kopā ar uzņēmumu “Eventeh” ir radīta jauna precīzā laika mērīšanas iekārtu paaudze – pikosekunžu precizitātes taimeri. “Precizitāte, ar kādu mēs varam nomērīt, ir laiks, kādā gaisma veic dažus milimetrus,” skaidro M. Greitāns.
Institūtā ir radītas arī tā sauktās valkājamās rēķināšanas tehnoloģijas, kad datori tiek iestrādāti apģērbā. Piemēram, eksistē dažādas veselības problēmas, kas saistītas ar nepareizu ķermeņa pozu, tostarp skolioze – mugurkaula izliekums uz sāniem un rotācija. Viens no šīs diagnozes cēloņiem ir nepareiza stāja ikdienā. Veicot pētījumus kiberfizikālo sistēmu jomā, izveidots sistēmas “SmartWear” prototips. Datu ieguvei tiek izmantoti inerciālie sensori, kas ir iestrādāti apģērbā. Iegūtie dati bez vadiem tiek pārsūtīti uz viedtālruni, kur tiek aprēķināta un vizualizēta muguras forma, kā arī, konstatējot nevēlamu stāju, tiek informēts sistēmas valkātājs.
Savukārt par šajā institūtā izstrādāto multimodālo plaukstas biometriju (sistēma drošai un ērtai personu identifikācijai) interesi izrādījusi starptautiskā kompānija “Fujitsu”. Kā atzīst M. Greitāns, šīs kompānijas pētniecības budžets gadā ir 64 reizes lielāks nekā visas Latvijas pētniecībai atvēlētais.
“Ceram, ka Latvijā atdzims arī autorūpniecība, jo arī šī ir joma, kur mēs labprāt sadarbotos. Mēs veicam pētījumus inteliģento transporta sistēmu jomā, tostarp pētīti vieda ceļa stabiņa un pasīvas mobilas datorredzes risinājumi ar mērķi sniegt atbalstu transporta līdzekļa vadītājam. Pētījuma gaitā izstrādāts ceļa stabiņa makets, kas informē par lokālo situāciju uz ceļa, un 3D redzes sistēmas prototips, kas ar divu kameru palīdzību iegūst datus par apkārtējās vides objektiem, tostarp attālumu līdz tiem, kā arī ātrumu un pārvietošanās virzienu,” M. Greitāns rosina uzņēmējus uz sadarbību.
Unikālā šķidro kristālu displeju ražotne
Ilmārs Osmanis, uzņēmuma “Euro LCDs” valdes loceklis, Latvijā mēģina darīt to pašu ko Amerikā Silīcija ielejā – radīt augstas tehnoloģijas produktus. Uzņēmums, piesaistot stratēģisko investoru, iegādājās Vācijā rūpnīcu, ko pārcēla uz Ventspili – šeit tagad ir iespēja pietiekami lielā apjomā ražot augsto tehnoloģiju produktus. Pēc kādas Holandes kompānijas pasūtījuma Ventspilī tiek izstrādāta jauna veida e-papīra tehnoloģija.
Taču tas nav viss – “otra tehnoloģija, pie kā mēs strādājam, ir tā sauktie smektiskie bistabilie displeji, tas ir, displeji, kas var attēlot informāciju, nepatērējot enerģiju”. Piemēram, šādu tehnoloģiju var izmantot satiksmes organizācijā, kad svarīgi, lai brīdinājumi par ceļa stāvokli saglabātos arī tad, ja pārtraukta elektrības padeve,” bilst I. Osmanis. Šādas tehnoloģijas displejiem ir arī ļoti laba redzamība saules gaismā.
Pirmā molekula izmēģināšanai cilvēkiem
Veiksmīgi attīstās sadarbība arī starp zinātniekiem un farmācijas uzņēmumiem.
“2013. gadā arī mēs esam saņēmuši olimpisko medaļu, jo pirmo reizi Latvijā no molekulas esam tikuši līdz vielai, kas ir gatava, lai to izmēģinātu cilvēkiem. Tas tika atzīmēts kā Latvijas zinātnes galvenais sasniegums. Taču, manuprāt, tas būtu atzīmējams arī kā izcils sadarbības sasniegums starp pētniekiem un uzņēmējiem,” teic Organiskās sintēzes institūta direktora vietnieks Osvalds Pugovičs. Sadarbībā ar farmācijas kompāniju “Grindeks” radīts jauns un oriģināls kardioprotektors.
Zinātnieks uzsver, lai rastos komercializējami produkti un praktiski izmantojamas inovācijas, ir nepieciešami akadēmiskie pētījumi. “Šis patiešām bija akadēmisks pētījums, kas 2009. gadā beidzās ar vienu vienīgu aktīvu vielu, ko patentējām, un tad sākām sarunas ar “Grindeku”. Mēs viņus nebūtu varējuši ieinteresēt sadarbībā, ja visa nauda būtu jāmaksā viņiem pašiem, talkā nāca Eiropas līdzfinansēta rūpniecisko pētījumu atbalsta programma,” atzīst O. Pugovičs.
Zinātnieki vēlas saņemt “augstu” izaicinājumu pasūtījumus savām zināšanām, pieredzei, kompetencei, kā arī par veiksmīgu modeli uzskata tā saukto “spin-off” uzņēmumu veidošanu. Par problēmu tiek uzskatīts tas, ka uzņēmēji sākotnēji neuzticas zinātniekiem un nav gatavi pētniecības izmaksām. Turklāt jāapzinās, ka pētniecība ir laikietilpīgs process, taču uzņēmējam rezultātu vajag pēc iespējas ātrāk. Turklāt zinātnieki ir ieinteresēti savus atklājumus publiskot, bet ražotājam, lai nezaudētu konkurences cīņā, tas absolūti nav pieņemami.
“Ja mums kaut kas ir, tad nevajag uz to skatīties kā uz mūžīgo mūsu īpašumu, bet vajag palaist pasaulē un ļaut produktam attīstīties,” piebilst Organiskās sintēzes institūta speciālists O. Pugovičs.
